Redaktors
2017.08.16 11:35
No 18. augusta līdz 7. septembrim Rīgas un Dagdas dievnamus ieskandinās Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, kuru šogad iezīmē divi apaļi skaitļi – festivāla 20. jubilejas kārta un 500 gadi kopš reformācijas kustības sākuma baznīcā. Garīgās mūzikas festivāla aizsākumi meklējami 1998. gadā, kad Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, tā mākslinieciskais vadītājs – diriģents Māris Sirmais un festivāla direktors Māris Ošlejs pirmo reizi organizēja koncertu sēriju, kuru mērķis bija ne tikai Rīgas kultūras dzīves bagātināšana, bet arī sabiedrības garīgā līmeņa atjaunināšana. Festivāls ieviesa žanrisku dažādību Latvijas muzikālajā dzīvē, pievēršot uzmanību galvenokārt vokāli instrumentālu darbu atskaņošanai un a cappella muzicēšanai.
Festivāls tiks atklāts ar bezmaksas koncertu Doma baznīcā piektdien, 18. augustā, plkst. 19.00. Koncertam izvēlētā Baha un viņa laikabiedru mūzika ir tieša saistīta ar baznīcas reformācijas 500. jubileju. Bahs bija ne tikai viens no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem, bet arī dziļi dievbijīgs cilvēks, kurš (kā raksta viens no viņa biogrāfiem) “mīlēja Dievu un mūziku ar visu sirdi, dvēseli un prātu.” Vēsturnieks Vils Durants savulaik pieskaitīja Bahu uzticīgajiem reformācijas ideju turpinātājiem, sakot: “Baha darbi ir reformācija, kas ietērpta mūzikā”.
22. augustā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, plkst. 19.00, izskanēs pasaules pirmatskaņojumi latviešu komponistu jaundarbiem. Šoreiz koncertā, kurš kļuvis jau par stabilu festivāla tradīciju, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” kopā ar diriģentu Māri Sirmo atskaņos Jura Ķeniņa, Renātes Stivriņas, Edgara Mākena, Irīnas Rebhūnas un latviešu kormūzikas drauga, britu komponista Gabriēla Džeksona jaundarbus.
24. augustā Latvijas universitātes Lielajā aulā, plkst. 19.00, skanēs pasaulslavenā zviedru komponista Svena Dāvida Sandstrema (Sven-David Sandstrom) darbs “Mesija” (“Messiah”) – mūzika kā laikmetu saites, kur Georgs Frīdrihs Hendelis sastopas ar 21. gadsimta garīguma un baroka stilizācijas meistaru Sandstrēmu. “Mesija” ir uzskatāms par vienu no mūslaiku nozīmīgākajiem sakrālajiem sacerējumiem. Pats komponists to nodēvējis par fotogrāfiju slīdrādi, atskatoties pagātnē. Svens Dāvids Sandstrēms ir viens festivāla goda viesiem, kurš pagodinās Rīgu ar savu klātbūtni.
Kā katru gadu festivālā, arī šogad programmā iekļauts kāds klasisks mūzikas šedevrs — lielās formas paraugs. 26.augustā Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri Rīgas Sv. Pētera baznīcā atskaņos Johana Sebastiana Baha “Čakona” un Fēliksa Mendelszona 2. simfonju “Lobgesang” (“Slavas dziesma”). “Lobgesang” ir viens no ambiciozākiem komponista darbiem. Tajā izvēlētie Bībeles teksti ved klausītāju ceļā no pasaulīgo grēku tumsības pie gaišā un Dievu apliecinošā prieka.
31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, plkst. 19.00, VAK “Latvija” sadarbībā ar ASV diriģentu Jūdžinu Rodžersu (Eugene Rogers) veidos vēl nebijušu afroamerikāņu a cappella programmu. Koncertā skanēs gan spiričueli, gan gospeļu dziedājumi. Jūdžins Rodžers ir atzīts amerikāņu kordiriģents, pedagogs, lektors un mūzikas profesors. Viņš uzstājies ASV, Kanādā, Ķīnā, Singapūrā, Anglijā, Portugālē, Meksikā, Spānijā, Itālijā un Luksemburgā. 2014. gadā ierakstu nama NAXOS izdotais Darjī Mijo operas “Eshila Orests” (“L’Orestie d'Eschyle”) ieraksts, kur Rodžers piedalījies kā kormeistars, ieguva GRAMMY nomināciju “Labākais operas ieskaņojums”.
2. septembrī Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā, plkst. 18.00, notiks latviešu garīgās mūzikas koncerts.
Bet festivāla noslēguma koncerts atgriezīsies atpakaļ Rīgas Domā, kur 7.septembrī, plkst. 20.00, VAK “Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Māris Sirmais atskaņos Maikla Tipeta oratoriju “Mūsu laika bērns” (“A child of our time”). Tipeta iespaidīgās un melodiskās oratorijas noslēgumā koris dzied vārdus: “Es apzināšos savu ēnu un savu gaismu, un tad beidzot varēšu būt vienots veselums.”
Esiet visi gaidīti festivālā izbaudīt, piedzīvot un sajust gaismu mūzikā.
Pilna festivāla programma lasāma VAK “Latvija” mājaslapā http://www.koris.lv vai sociālo tīklu vietnē http://www.facebook.com/StateChoirLATVIJA <http://www.facebook.com/StateChoirLATVIJA>