Šī lapa ir izdrukāta no LELB
Interneta adrese:
http://www.lelb.lv/lv/?ct=gramatas&fu=read&id=1585

LMF izdevis grāmatu ar meditācijām katrai dienai

Redaktors
2013.09.12 14:01

Luterisma Mantojuma fonds ir izdevis Vilhelma Buša grāmatu “365 reizes Viņš” – meditācijas par Dieva vārdiem katrai dienai visa gada garumā. Lasītājiem Latvijā šis autors vairāk ir pazīstams ar grāmatu “Jēzus – mūsu liktenis”. Taču arī grāmatas “365 reizes Viņš” pirmais izdevums 1994.gadā ieguva lielu popularitāti un tika strauji izpirkts. Tāpēc tagad lasītājiem piedāvā otro izdevumu.

"Savā ikdienā pārdomājot Dieva vārdus, mēs iemācāmies “visu salikt pa plauktiņiem”. Un tas ir svarīgi, jo dzīvojam haosa, bezmērķības un apjukuma laikmetā. Dieva vārds sakārto mūsu dzīves, atklāj patiesās vērtības un piepilda mūsu dzīves ar jēgpilnu saturu. Novēlam lasītajam svētīgus meditācijas brīžus!"- Luterisma Mantojuma fonda (www.lmf.lv) vēlējums lasītājiem.

Grāmata ir mīkstos vākos, 380. lpp. un pārdošanas cena draudzēs LVL 5,00 (EUR 7,00).

Par autoru
Vilhelms Bušs piedzima 1897.gada 27.martā Elberfeldā, Vācijā, mācītāja ģimenē. Kaut arī Vilhelms Bušs ir nācis no pazīstamas mācītāju dzimtas, tomēr savos agrīnajos gados viņš nebija ticīgs cilvēks. Kad viņš pabeidza savu izglītošanos Frankfurtē, kļuva par armijas leitnantu un piedalījās Pirmajā pasaules karā. Kaujā pie Verdanas (1916), redzot, ka viņa cīņasbiedram trāpa granāta, Vilhelms Bušs sāka apzināti ticēt Jēzum.

Pēc kara Vilhelms Bušs nolēma studēt protestantu teoloģiju Tībingenes Universitātē. Pēc studiju pabeigšanas sešus mēnešus kalpoja kā vikārs luterāņu baznīcā netālu no Bīlefeldes, kur sastapa Emīliju, savu nākamo sievu. 1924.gadā kļuva par mācītāju Esenē. 1929.gadā sāka darbu kā mācītājs kristīgo jauniešu centrā Esenē.

Nacionālsociālisma (Ādolfa Hitlera) laikā ieņēma bezkompromisa nostāju pret Trešā reiha ietekmi baznīcas dzīvē. Tādēļ arī tika vairākas reizes arestēts un turēts ieslodzījumā. Pat nacistu laikā mācītājam izdevās savām Bībeles stundām pievērst 200‒300 jauniešu.

Par šo nacisma laiku Vilhelms Bušs raksta: “Manas dzīves laikā esmu gājis cauri daudziem pārbaudījumiem. Ticības dēļ esmu vairākas reizes iemests cietumā. Ne tāpēc, ka zagu sudraba karotes vai būtu izdarījis kādu noziegumu. Trešā reiha laikā nacistiem nepatika tādi jauniešu mācītāji kā es un tieši tāpēc autoritātes regulāri mani iemeta šajās diezgan drūmajās vietās.”

Pēc Otrā pasaules kara Vilhelms Bušs atjaunoja savas jauniešu mācītāja un ceļojošā evaņģelizētāja aktivitātes. Aizejot pensijā 1962.gadā, par viņa kalpošanas vadmotīvu kļuva šie vārdi: Jēzus mūsu liktenis.

Luterāņu mācītājs Vilhelms Bušs nomira Lībekas slimnīcā 1966.gada 22.jūnijā. Tas notika ceļā uz mājām no kāda evaņģelizācijas pasākuma Sasnicā. Viņa pēdējā sprediķa tēma bija šāda: Vai dzīve ar Dievu ir tā vērta? Bēru ceremonijā piedalījās arī nākamais Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Gustavs Hainemans, kurš par aizgājēju sacīja šādus vārdus: “Kur viņš parādījās, tur vienmēr kaut kas notika. Taču būtiskākais par viņu bija tas, ka, būdams sava Kunga vēstnesis, viņš vienmēr bija uzticams un novērsa visus ļaužu iebildumus.”