DIENAS LOZUNGS
Jes 54:4
Tad eņģelis uzrunāja sievietes: "Nebīstieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, kas bija krustā sists, viņa šeit nav, jo viņš ir augšāmcēlies.
Mt 28:5–6
2Moz 33:1–23
1Tes 2:1–12
Mt 5:17–20
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Arhibīskaps Jānis Vanags: Ekumenisks dialogs Latvijā. Kristiešu vienotības nedēļā
"Novembrī mēs ar prāvestu Atis Grīnbergu ceļojām uz Romu, lai tiktos ar Pontifikālās padomes kristiešu vienības veicināšanai prezidentu Valteru kardinālu Kasperu. Romā mums pievienojās Igaunijas baznīcas delegācija-prāvesti Veiko Vihuri un Enns Auksmans.
No katoļu baznīcas puses piedalījās vēl arī padomes sekretārs bīskaps Braiens Farels un monsinjors Matiass Turks, atbildīgais par Vatikāna kontaktiem ar luterāņiem. Tikšanās mērķis bija pārrunāt iespēju Baltijā uzsākt vietēju dialogu starp abām baznīcām.
Lai arī mums pašiem tas liekas dabiski, draudzīgās attiecības starp dažādu konfesiju baznīcām Latvijā ir neparastas. Padomju apspiestības laiks mums iemācīja, ka esam vienā pusē. Sadarbība, atjaunojot baznīcas vietu brīvajā Latvijā, palīdzēja izaugt savstarpējai uzticībai un draudzībai. Tādēļ dialogam ir lieliski priekšnoteikumi, kādu nav nekur citur Eiropā. Šo potenciālu vajadzētu izmantot.
Uz jautājumu, kāds varētu būt dialoga mērķis, kardināls Kaspers atbildēja, ka, pirmkārt, vajadzētu kliedēt pārpratumus. Ir daudz folkloras un leģendu, ko viens par otru stāstām, bet kas neatbilst mūsu baznīcu mācībai. Piemēram, izplatītais uzskats, ka luterāņiem svētais vakarēdiens ir tikai piemiņas mielasts vai ka misē katoļi ik reizes atkārto Kristus upuri. Tā vietā, lai savā starpā bez gala pārstāstītu paši savus priekšstatus, labāk būtu dzirdēt no mūsu sarunu partneriem, ko viņi īstenībā māca un kam tic. Otrkārt, vajadzētu pārrunāt jautājumus, par kuriem mūsu baznīcām uzskati tiešām atšķiras. Pasaules Baznīcu padomes rīkotajā 3. ekumeniskajā asamblejā Sibiu kardināls Kaspers sacīja, ka konverģences ekumenisms ir sevi izsmēlis. Ilgus gadus mēs esam runājuši galvenokārt par to, kas mums ir kopīgs. Tam bija sava nozīme un tas mūs ir vadījis līdz šejienei. Taču jārunā arī par lietām, kas mūs šķir. Apustulis Pāvils māca runāt patiesību mīlestībā. V.Kaspers ierosināja apspriest Augsburgas ticības apliecību, kas savā būtībā ir ekumenisks dokuments ar mērķi saglabāt baznīcas vienību. “Šādam dialogam mēdz pārmest, ka tas nedod konkrētu ekleziālu rezultātu”, kardināls sacīja, “taču tas, ka tiek novērsti pārpratumi un aug uzticēšanās, jau ir ļoti labs rezultāts.”
Runājām arī par praktiskām problēmām, piemēram jauktajām laulībām. Latvijā joprojām mēdz būtu grūti atrast abām pusēm pieņemamu veidu, kā luterānim un katolim baznīcā salaulāties. Kardināls Kaspers teica, ka Vatikāna līmenī šķēršļi ir novērsti. Pat agrāk obligātais solījums audzināt bērnus katoļu ticībā vairs nav prasība, bet ieteikums. Tomēr, kas notiek konkrētajā zemē un diecēzē, ir atkarīgs no vietējā bīskapa, tādēļ to vislabāk risināt reģionālās sarunās. “Mēs tās no Vatikāna nevadīsim, tas jādara jums pašiem. Bet mēs varam sarunas atbalstīt un veicināt,” sacīja kardināls. Viņš apņēmās uzrakstīt vēstuli katoļu bīskapiem Baltijā, mudinot viņus ar entuziasmu iesaistīties dialogā.
Nākamajā dienā mēs bijām aicināti piedalīties pāvesta vispārējā audiencē. Sv.Pētera laukumā bija sapulcējušies daudzi tūkstoši katoļticīgo no visiem kontinentiem un dažādām valstīm, arī no Latvijas. Pāvests teica īsu sprediķi dažādās valodās un pēc tam īpaši sveica lielākās svētceļnieku grupas. Bija redzams, kā pāvesta tēls saviļņo klātesošos. Man raisīja pārdomas, cik prasmīgi katoļu baznīca to izmanto, lai iedvesmotu cilvēkus uz ticību Kristum un tikumisku dzīvi. Noslēgumā Benedikts XVI pienāca pie mums apsveicināties. “Es zinu, ka Latvijā starp katoļiem un luterāņiem ir liela draudzība,” viņš teica.
Lai tikšanās Romā nepaliktu tikai viens no bēdīgi slavenajiem “labajiem nodomiem”, pagājušajā ceturtdienā notika pirmā vietējā tikšanās. No katoļu baznīcas piedalīijās Jānis kardināls Pujats un priesteri Zbigņevs Stankevičs un Paulis Kļaviņš. No mūsu puses šajā reizē bija klāt bīskaps Pāvils Brūvers, dekāns Elijs Godiņš un es. Pastāstīju par tikšanos Romā. Izrādījās, ka vēstule no kardināla Kaspera jau ir pienākusi. “Augstākais, debesīs rakstītais mērķis mūsu dialogam ir pilnīga vienotība,” sacīja J.Pujats. “Arī lauzt vienu maizi un dzert no viena biķera”, precizēja Z. Stankevičs. Taču tikšanās dalībnieki apzinājās, ka ceļš līdz tam ir tāls un nebūs viegls. Vienību nevar vienkārši pasludināt, tā jāsasniedz nopietnās un atklātās sarunās. “Dialogu var balstīt tikai uz Svētajiem Rakstiem”, uzsvēra P.Kļaviņš. Ir ļoti svarīgi, lai tās nebūtu tikai dažu garīdznieku sarunas, bet lai par tām zinātu un tās pieņemtu visa baznīca, atzīmēja E.Godiņš. Vienojāmies ar Dieva palīgu tikties reizi mēnesī. Nākošā reize ir nolikta Pelnu dienā, lielā gavēņa sākumā. Līdz tam mums jāvienojas, kas piedalīsies sarunās un jāsagatavo priekšlikumi tēmām.
Šonedēļ pasaulē lūdz par kristiešu vienotību. Tagad mums ir iemesls daudz konkrētākā veidā lūgt par kristiešu vienību Latvijā. Lai Dievs mūs vada un palīdz šai dialogā!"
Attēlā: Arhibīskaps Jānis Vanags novembrī Romā tikās ar pāvestu Benediktu XVI un kardinālu Kasperu, lai pārrunātu iespēju Baltijā uzsākt dialogu starp luterāņu un katoļu baznīcām.
Foto: Vatikāna preses dienests
Raksts publicēts laikrakstā "Svētdienas Rīts" Nr.3, 2009.gada 24.janvārī
  |
