Ziņu arhīvs
< Augusts 2008 >
p o t c p s s
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
2024. gada 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

DIENAS LOZUNGS

Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens,
kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.
Jņ 3:16

Pasha – Lielā piektdiena

Hoz 6:1–6; 2Moz 12:1–13; Jņ 18:1–19:42
Ps 22; Jes 52:13–53:12; Ebr 10:16–25 vai Ebr 4:14–16, 5:7–9; Jņ 18:1–19:42

Krāsa: melna vai purpursarkana

Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele – Dieva nams.
1Moz 35:15

Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās
un teica: "Patiesi šis bija Dieva Dēls!"
Mt 27:54

Rdz 3:1–9, 19–33
1Pēt 1:10–20
Jn 13:36–38

lasīt vairāk >

Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana

Tuvojas jaunais mācību gads. Daudzviet Latvijā skolas mācību gadu uzsāk ar kopīgu svētbrīdi vai dievkalpojumu baznīcā, lai izlūgtu svētību visas gudrības devējam Dievam. Tikmēr citviet vēl arvien aktuāls ir jautājums par to, vai skolās ir vai nav jāmāca kristīgā mācība.

Arī Vecumnieku vidusskolā jaunais mācību gads kā ierasts sāksies ar ekumēnisku dievkalpojumu luterāņu baznīcā, kuru kopīgi vadīs luterāņu mācītājs un katoļu priesteris.

Šajā skolā ierasta lieta ir arī kristīgā mācība. Vecumnieku draudzes mācītājs Juris Morics stāsta: „Ne par dievkalpojumu mācību gada sākumā, nedz kristīgo mācību Vecumnieku vidusskolā nekad nav bijis jautājums: „Vai tāda ir vajadzīga?”. Sākuma klasītēm kristīgo mācību pasniedz skolotāja un, sākot ar 4. – 9. klasi, katra skolēnu klase dalās divās grupiņās un turpina apgūt Dieva Vārda mācību pie luterāņu mācītāja un katoļu priestera.”

Jautāts par to, kāpēc vispār dažās skolās ir aktuāls jautājums, vai ir vajadzīga kristīgā mācība un ar ko tā atšķiras no ētikas, J. Morics norāda: „Pirms sākam to pārdomāt, der atcerēties atšķirību formulējumos un to, kā šiem abiem mācību priekšmetiem mēs varam pielāgot divu izcilu pasaules dižgaru citātus. Raksturojot ētiku, labi noder Aristoteļa formulējums: „Taisni darot, taisns kļūst”, savukārt kristīgajai mācībai var piemērot M. Lutera izteikumu: „Taisni darīts, taisni dara”. 

Lai arī šie abi citāti ir ļoti seni, mūsu dzīvē tie kļuva aktuāli pēc Franču revolūcijas 18. gs. beigās. Līdz šai revolūcijai cilvēkiem (arī akadēmiskajā vidē) vispār nebija jautājumu par Dieva Vārda autoritāti. Teoloģija tika uzskatīta par visu zinātņu zinātni un bija atbildīga par visām citām zinātnēm, gluži, kā teikts 111. psalma vārdos: „Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.” Tieši tā mums ir arī jāsaprot ticības atjaunotāja Dr. M. Lutera izteikums, ka tas, kuru Dievs caur Jēzu Kristu ir taisnojis, spēj būt labāks un darīt labu caur mīlestību, kuru viņam ir iedevis Jēzus Kristus, nododams sevi pašu par upuri. Tātad sludināšana rada ticību, ticība rada mīlestību, un mīlestība - vēlēšanos darīt labos darbus, kas ir mūsu ticības augļi.

Savādāk šīs lietas skaidro sekulārā ētika, kurai mēs varētu piemērot Aristoteļa iepriekš minēto izteikumu. No ētikas izriet, ka, ja cilvēks ir pietiekami izglītots, tad viņš pats ir spējīgs būt labs un darot labos darbus kļūst labāks... Aizmirsts tikai šajā gadījumā ir fakts par iedzimto grēku un tā sekām.

Kas tad īsti ir noticis salīdzinoši nelielā pasaules vēstures laika periodā pēc Franču revolūcijas, kad cilvēki sāka ticēt saprāta neierobežotajām spējām un sociālo ideju manifestācijai? Jau pati Franču revolūcija un tās „apgaismes” ideju asinspirts bija pirmā atbilde uz cilvēka „labo gribu” atteikties no Dieva. Tam sekoja sociālo ideju attīstība, kas savu kulmināciju sasniedza 20. gadsimtā, sašķeļot pasauli divās naidīgās nometnēs. Divi šausminošie 20. gadsimta pasaules kari, šķiet, ka ir pietiekami daiļrunīga atbilde mums jautājumā: „Kā ir bez ticības Dievam!”. „Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību.” (Sak 1:7)

„Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.” (Sak 9:10) Ne jau skaistums vai citas mūsu, cilvēku, izdomātas labas lietas glābs pasauli, bet gan ticība un Dieva Vārds, kas satur visu mums nepieciešamo gudrību un ir visa iesākums. Mums Dievs ir devis brīnišķīgu dāvanu – saprātu, radošu izdomu, kas ir mūsu civilizācijas sasniegumu un attīstības pamats. Tomēr neaizmirsīsim, ka šīs gudrības devējs ir gudrāks un Viņā atrodami visi atziņas dziļumi.

Šādi pārdomājot par gudrības patieso avotu, vairs nerodas jautājumi, vai ir vajadzīga kristīgā mācība un skolas gada uzsākšana ar dievkalpojumu baznīcā.” 

 

Ziņa publicēta 2008.08.27 10:33.
 » skatīt visus dienas ierakstus
 » skatīt visus mēneša ierakstus
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2024 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »