DIENAS LOZUNGS
Krāsa: sarkana
Glābiņš – no Kunga! Tavai tautai – tava svētība!
Ps 3:9
Viņš tos izveda ārā līdz pat Bētanijai un, savas rokas pacēlis, svētīja.
Lk 24:50
2Moz 34:1–17
1Tes 2:13–20
Mt 5:21–26
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Top Lutera Draudzes centrs
Pašlaik Rīgā no Torņakalna ielas pretējās puses paveras Rīgas Lutera draudzes nami. Koka ēka Rīgas centrā celta 19. gadsimta pirmajā pusē – vēl pirms baznīcas, bet izjaukta, pārvesta iepretim baznīcai tās celtniecības laikā 19. gs. 90–tajos gados un kalpojusi par mācītājmāju.Baznīcas teritorijā – Torņakalna un Indriķa ielas stūrī – nupat pabeigta jaunā Draudzes centra betona karkasa būve, jau uzlikts arī jumts.
Ideja par draudzes nama celtniecību radusies 2002. gadā, bet pēc gada Pumpuros noticis starptautisks arhitektu ideju plenērs "Rīgas Lutera draudzes centra vīzija un atrašanās vieta". No septiņu dalībnieku, kas pārstāvējuši gan Latviju, gan citas Eiropas valstis, darbiem lielāko žūrijas atsaucību guva Dānijas arhitektu biroja "ENTASIS" galvenā arhitekta Kristiana Kolda (Christian Cold) projekta priekšlikums.
2003. gada Pirmajā Adventā sākās ziedojumu vākšana. Tomēr konkurss par būvnieku notika tikai 2007. gada jūnijā, un uzvarētājs – SIA "RBS SKALS Būvvadība" – pamatakmeni ielika pērn Otrajā Adventā. Nu jau nams ieguvis savas aprises un veido it kā savdabīgu postamentu baznīcai. Pašlaik rit darbs pie apkures ierīkošanas – izvēlēts zemes siltumsūkņa apkures veids, kurā tiek izmantots zemes siltums un kas ir gan videi draudzīgāks, gan salīdzinoši lētāks.
Summa, kas nepieciešama būvniecībai bez iekšējo galdniecības darbu izmaksām, ir 1 266 736 latu. Vēl jāsavāc ap 400 tūkstošiem latu. Celtniecības darbiem ziedoti dažādi celtniecības materiāli, iespējams, ka ziedos arī daļu logu. Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Linards Rozentāls stāsta, ka "pamatā ziedotāji ir mūsu draudzes locekļi. Lai arī viņu vidū ir lielāki ziedotāji, kuriem, protams, sakām īpašu paldies, tomēr katrs lats ir būtisks, jo aiz naudas zīmes ir cilvēka ieinteresētība, līdzdalība draudzes darba vīzijā".
Projekts tapis, sadarbojoties Kristianam Koldam ar Latvijas arhitektu biroju SIA "Postform Rīga". Linards Rozentāls min, ka četros gados veiktas vairākas konceptuālas stadijas: "Pirmkārt, atrasts labākais Draudzes centra novietojums. Ēka ir atvērta jebkuram garāmgājējam, jo nav paslēpusies aiz baznīcas, kur tikai zinātājs to redz. Otrkārt, izvēlēta arhitektūra, kas iederas ainavā un neaizsedz baznīcu, šobrīd esam palikuši pie vienstāva plānojuma. Pamatā pa perimetru šai ēkai ir stiklojums. Tā ir moderna arhitektūra, kur ir neapstrādāts betons, koks un stikls. Iekšpusē apdare ir ar koku, dažās vietās betonu. Bet esam mēģinājuši panākt līdzsvaru, ka šī ēka ir mājīga, nav auksta."
Pašreizējā draudzes nama lielākajā telpā ir vieta maksimums četrdesmit cilvēkiem: "Mums katastrofāli pietrūkst lielākas zāles, kurā cilvēki var pulcēties pasākumiem, lekcijām, Bībeles studijām un arī kopīgai sadraudzībai pēc dievkalpojumiem, uz kuru parasti ierodas ap simts cilvēku. Dievkalpojumā viņi ir bijuši attiecībās ar Dieva vārdu, sakramentu, bet ir ļoti maz iespēju, kā starp viņiem varētu veidoties attiecības."
Jaunajā zālē varēs sapulcēties 200–300 cilvēku, bet ar trim skaņas necaurlaidīgām šķērssienām to varēs sadalīt mazākās telpās. Vēl centrā plānota arī bibliotēka, kanceleja, mācītāja pieņemšanas telpa, mācītāja darba kabinets, mūziķu telpa un trīs daudzfunkcionālas telpas, kur var darboties gan diakonija, gan draudzes ārsti, gan svētdienas skola. Ir ideja izveidot bērnu istabu. Savukārt siltā laikā dažādas aktivitātes varētu notikt terasē. Apbūves kopējā platība ir ap 900 kvadrātmetriem.
Projekts ir sens sapnis, ko ilgi nav varēts īstenot: "Esmu pateicīgs Dievam, ka pagājušā gada beigās kļuva skaidra vīzija, kas mainīsies draudzes dzīvē līdz ar draudzes centra uzcelšanu. Mēs negribam vienkārši plašākas telpas, ideja ir jauns draudzes dzīves modelis, lielā mērā balstīts uz cilvēku attiecībām, kas mūsdienu pasaulē kļūst arvien trauslākas un atsvešinātākas. Mēs gribam likt savu artavu pie tā, ka cilvēki, kas ir draudzē, piedzīvo ne tikai kādu ticības piedzīvojumu ar Dievu, bet arī savstarpēju kopību," teic Linards Rozentāls.
Domāts arī par teoloģisku ēkas pamatojumu: "Baznīcai ir daži būtības aspekti – viens saistīts ar liturģiju, ar dievkalpojumu, cits ar mācīšanu, pasludināšanu, cits ar sadraudzību, kopību, cits ar kalpošanu kā diakoniju. Mēs ticam, ka jaunais draudzes centrs pavērs līdz šim neīstenotas iespējas draudzes darba kalpošanā, jo tas spēs sapulcināt daudz vairāk cilvēku. Tas top vairāk iekšējas nepieciešamības dēļ, sirds izjūtas dēļ, ka tas dos kādu būtisku pacēlumu, jaunu elpu un spēku draudzes dzīvē. Mēs vēlētos, ka Draudzes nams varētu būt pabeigts līdz nākamā gada Vasarsvētkiem". Arī veco draudzes namu – koka arhitektūras pērli – plānots paturēt draudzes lietošanā.
Gundega Graudiņa ("Svētdienas Rīts")
Attēlā: Topošais Rīgas Lutera Draudzes centrs – tā ir ne tikai plašāka ēka, bet jauns draudzes dzīves modelis. Foto: Ingrīda Briede
  |
