DIENAS LOZUNGS
1Moz 6:22
Jēzus sacīja: Tad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, ir līdzināms saprātīgam
vīram, kas savu namu būvējis uz klints.
Mt 7:24
2Moz 24:1–18
Kol 2:8–23
Mt 4:12–17
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Rīgas Doms gatavo dāvanu Latvijas 90. dzimšanas dienai
„Rīgas bīskaps Alberts apliecina, ka Jēkaba dienā svinīgā baznīcas procesijā visi devušies uz lībju ciemu ārpus pilsētas mūŗiem, kur viņš Māŗas baznīcai piešķīris zemes gabalu klosteŗa celšanai, pie kam turienes lībju un vācu īpašumi apmainīti ar citiem vai atpirkti. [Rīgā] 1211. g. 25. jūlijā.”* Šogad Rīgas Doms svin savu 797. jubileju un gatavo dāvanu Latvijas Valsts deviņdesmitgadei. Latvijas Valsts proklamēšanas 90. gadadienai veltītajā svinīgajā dievkalpojumā š.g. 18. novembrī skanēs īpaši pirmatskaņojumi. Rīgas Doma pārvalde ir pasūtījusi trīs jaunus skaņdarbus mūsu izcilajiem komponistiem – Rihardam Dubram, Ērikam Ešenvaldam un Imantam Mežaraupam. Skaņdarbus – veltījumus atskaņos kamerorķestris Crescendo, ekumēnisks draudžu kopkoris un solisti. Svinīgajam dievkalpojumam sekos ērģeļmūzikas maratonkoncerts no pl. 14:00 līdz 20:00, kurā ērģelnieki spēlēs latviešu komponistu darbus.
Rīgas Doms šajā gadā jau ir priecējis klausītājus ar īpašiem koncertiem. Ir notikuši Zvaigznes dienas, Lieldienu un Vasarsvētku koncerti, februārī sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību notika ērģeļmūzikas koncerts Latvijas jaunās mūzikas dienas, 25. martā un 14. jūnijā - komunistiskā genocīda upuru piemiņas koncerti In memoria, martā - J.S. Baha mūzikas koncerti; aprīlī - Jāzepa Vītola sakrālās mūzikas koncerts, atzīmējot komponista 135. gadadienu; maijā - festivāla O!Vācija! ietvaros divi ērģeļmūzikas koncerti ar ievērojamu vācu ērģelnieku dalīb, jūlijā - VXXIV Vispārējo Latviešu dziesmu svētku divi koncerti -garīgās mūzikas koncerts un Doma dārzā kamermūzikas koncerts Mīlestības dziesmas. Lielu atzinību ir ieguvuši Rīgas Doma ērģeļmūzikas festivāli, kuri tradicionāli notiek katru gadu jūlijā. Šogad festivāla nosaukums ir Olivjē Mesiāns Rīgas Domā. Tas ir veltījums komponista simtgadei un notiek ar Rīgas domes Kultūras departamenta un Francijas kultūras centra atbalstu.
Rīgas Doma pamatakmens ir likts svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā 1211. gada 25. jūlijā. Bīskapa Alberta laikā uzsāktie Rīgas Doma būvdarbi ilga visa gadsimta garumā. Darbu laikā vairākas reizes tika mainīta ansambļa arhitektoniskā koncepcija. Kopumā Rīgas Doms klasificējams kā spilgts pārejas stila (no romānikas uz gotiku) paraugs. 13.gadsimtā ēka tika izbūvēta kā halles tipa baznīca ar vienāda augstuma jomiem zem viena jumta. Pie baznīcas dienvidu sienas pieslēdzās klostera celtne, kas veidoja kvadrātveidīgu pagalmu, ar krusteju pārējās trīs pusēs. Turpmākajos gadsimtos baznīca ir vairākkārt paplašināta, tajā ikviens gadsimts ir ienesis kādu būtisku stilistisku papildinājumu, tādejādi iekļaujot baznīcas arhitektūrā gan romānikas, gan gotikas, gan baroka, gan eklektisma un pat jūgendstila formas.
Pēc 3 gadiem Doms atzīmēs ievērojamu jubileju – 800-gadi. Domājot par to, daudz tiek darīts, lai Domu sapostu šim lielajam notikumam.
Kopš Rīgas Doms nonāca atpakaļ Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā, dievnamā ir veikti dažādi izpētes un restaurācijas darbi, kas finansēti no valsts, pašvaldības, Kultūrkapitāla fonda, Vācijas Luteriskās Baznīcas un Rīgas Doma pārvaldes līdzekļiem. Ēkā ir uzstādīta Latvijā modernākā automātiska plaisu novērošanas sistēma, notiek nepārtraukta zāles temperatūras un gaisa mitruma novērošana. Ērģeļu - mūzikas instrumenta zonā uzstādīti gaisa mitrinātāji, kas nodrošina daudzmaz pieņemamu mikroklimatu mūzikas instrumentam un plēšām. Veikta pamatu un pamatnes izpēte, tai skaitā arheoloģiskie izrakumi. Detalizēta jumta koka konstrukciju izpēte un tehniskā projekta izstrāde veikta Rīgas Doma vidusjomam. Pārējiem Rīgas Doma jumtiem tiek veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.
Notiek arī darbs pie Rīgas Domā unikālā ērģeļu prospekta izpētes. To veic polihromā koka restauratori, ērģeļu meistari, mākslas vēsturnieki, arhitekti, arhivāri, ķīmiķi un datorgrafiķi. Izpētē tiek hronoloģiski izsekots līdzi vairāk kā 150 kokgriezumu detaļām, nosakot detaļu datējumu, to pārvietošanos kompozīcijā dažādos gadsimtos.
Rīgas Domā katru rītu 8.00 notiek rīta dievkalpojumi. Svētdienās 12.00 baznīcā notiek iknedēļas dievkalpojumi latviešu valodā. Domā notiek arī dievkalpojumi vācu un angļu valodās.
* Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. xiv, 214 lpp. (Izvilkumi)
Pēc Rīgas Doma pārvaldes sagatavotās informācijas masu medijiem
  |
