Ziņu arhīvs
< Jūlijs 2008 >
p o t c p s s
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31      
2021. gada 28. janvāris
Vārda dienas: Kārlis, Spodris

Vienīgā zupas virtuve joprojām darbojas

Saldus Svētā Jāņa draudzes diakonijas centrs, kopš no Skrundas ielas nama pārcēlies uz telpām Gregorskolā, turpina piedāvāt tos pašus pakalpojumus. Centrā iespējams pret ziedojumiem iegādāties lietotu apģērbu, mazgāt un žāvēt veļu, izmantot dušu. Tur darbojas zupas virtuve, kas pilsētā ir vienīgā.

Pakalpojumi domāti visiem

"Ļoti gribētos mainīt cilvēku uzskatu, ka diakonijas centrs domāts tikai Jāņa draudzes ļaudīm un nabadzīgiem cilvēkiem. Nē, tas ir visiem," – centra vadītāja Ina Biseniece jo īpaši mudina nākt pēc apģērba. Daudziem ienākumi ir tik mazi, ka šī ir nozīmīga palīdzība.

To apgalvoja arī centrā sastapta saldeniece Olga: "Esmu invalīde, man 80 latu pensija, kā ar to lai izdzīvo? Ja nepalīdzētu meita, es pat par dzīvokli nespētu samaksāt. Veikalā nopirkt drēbes nevaru, arī citās lietoto apģērbu vietās nē, jo tur prasa noteiktu summu. Te ziedoju, cik varu. Esmu gan pati apģērbusies, gan mazbērnam drēbītes ņēmusi. Vedu uz šejieni arī draugus un paziņas."

Uz centru arī var aiznest apģērbu, kas kļuvis nevajadzīgs, bet vēl ir valkājams. To ieliek atsevišķā kastē un var ņemt par velti. Pieņems arī sadzīves priekšmetus un citas lietas. Bieži vien dzīvokļa remonta laikā vai pēc jurģiem daudz kas izrādījies lieks, tomēr ir citiem dodams.

Vispieprasītākā ir veļas mazgāšana, uz to pat rinda. Mazgāšanas automāti griežas cauru dienu bez apstājas. Tagad viens saniķojies, būs jāremontē. Klientiem par veļas mazgāšanu tiek prasīta tik maza maksa, ka ar reāli patērēto nav ko salīdzināt. To var atļauties, pateicoties Jāņa draudzes ārzemju draugiem, kuri dāvina veļas pulveri. "Es regulāri nesu drēbes uz šejieni, citur mazgāšana ir dārgāka. Dzīvoju tepat kaimiņos vecā mājā, kur nav ūdens," – sacīja pensionārs Rolands Vilnis, noklausījies Inas solījumu līdz nākamajai dienai atnesto izmazgāt.

Zupu izvāra vienmēr

"Diakonijas centra darbība pilnā mērā ir Jāņa draudzes labdarība, ne pret vienu mums nav pienākumu, cik varam, tik palīdzam," – turpina Ina. Draudze maksā par visu. "Mums ir labi draugi – Saldus maiznieks un Matss –, kas piegādā maizi, uz veiksmīgiem noteikumiem iegādājamies Ardeks produkciju. Privātie ziedojumi nav regulāri, tie vairāk ir ražas laikā. Mums nav pagraba, kur saknes uzglabāt, tāpēc lūdzam, lai tās glabājas pie ziedotāja, un izlietojam pakāpeniski. Tā vēl nav gadījies, ka saimniecei nav, ko katlā likt, tomēr reizēm improvizēt ir nācies. Izvārīt pusdienas, kā paredz receptes, nevaram, bet tās top. Pārtikai izlietojam arī naudu, kas ziedota par drēbēm."

Pavārei Andai Krūmiņai–Zukmanei vieglāk pateikt, cik litru ēdiena viņa vāra, nevis cik cilvēkiem. Jo dažs līdzi aiznes vairāk un dalās ar citiem, cits paņemto ēd vairākas dienas un no tā vien pārtiek. Tāpēc, kad uz Jāņiem centrs bija slēgts, cilvēki esot satraukušies ne pa jokam – kas tagad notiks?! Vadītāja pieļauj: tādas pārmaiņas labāk ļauj novērtēt to, kas mums ir. Citādi ikdienā pie visa tā pierod, ka uzskata par pašsaprotamu. Iespējams, par tādu tiek uzskatīta arī pusdienu piegāde mājās. Šoferis Arvīds Karašauskis brauc plašu loku pa Saldu un tālāk.

Cenšas apzināt trūcīgos

Mājās sastapt cilvēku ir ļoti noderīgi, lai saprastu, kādos apstākļos dzīvo, kā viņam klājas un vai nav nonācis bezcerīgā situācijā, kad nepieciešama lielāka palīdzība nekā tikai piegādātas pusdienas.

Vadītāja saka: "Par tiem, kuriem noteikti vajadzīga palīdzība, uzzināt visgrūtāk, jo viņi paši nenāk lūgt. Sadarbojamies ar Sociālo dienestu, kura darbinieces informē par mazturīgajiem iedzīvotājiem, bet tādi noteikti ir vēl. Ja kāds zina, ka kaimiņos dzīvo cilvēks, kam ļoti nepieciešama palīdzība un ir trūcīgi dzīves apstākļi, lai mums par viņu paziņo. Pusdienas pret ziedojumu zupas virtuvē var saņemt arī citi – vientuļie, kuri nevēlas ēdienu sev vien vārīt; tie, kam slimība pasliktinājusi redzi, un citi."

Diakonijas centra cilvēki gadu gaitā iepazinuši dažādus dzīvesstāstus, un daudzi ir skumji. Visvairāk viņiem sāp līdzās esošo cilvēku attieksme. Kad novecojušais radinieks kļūst nespējīgs, kļūst arī nevienam nevajadzīgs. Viņa mājiņu un zemi gan izmantos. "Pie mums bija atbraucis mācītājs no Āfrikas. Viņa vērojums bija tāds, ka Latvijas valsts nav nabaga, tā ir ļoti attīstīta. Tikai cilvēki ir nabadzīgi, un nav saprotams, kāpēc."

Agrita Maniņa, "Saldus Zeme"

Attēlā: Saldus Svētā Jāņa draudzes diakonijas centrs Gregorskolas pagrabstāvā ir atvērts katru darba dienu. Foto: Agrita Maniņa

Raksts publicēts laikrakstā "Saldus Zeme" 08.07.2008.

 

 

Ziņa publicēta 2008.07.14 13:20.
 » skatīt visus dienas ierakstus
 » skatīt visus mēneša ierakstus
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2021 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »