DIENAS LOZUNGS
Jes 12:6
Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību.
Jņ 1:14
2Moz 20:1–21
Kol 1:24–2:7
Mt 4:1–11
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Astoņsimtgadu vēstures piešvīkāts
Pēc nieka trim gadiem Rīgas Doms svinēs 800. dzimšanas dienu. Kādā stāvoklī visu Latvijas kristīgo celtņu patriarhs šo nozīmīgo gadskaitli sagaidīs? Nu tas atkarīgs tikai no līdzekļiem, jo rekonstrukcijas plāni kļūst arvien skaidrāki.Raksts publicēts laikrakstā "Latvijas Avīze" 09.06.2008.
Kopskatu meklējot
Dramatiskā ziņa par iespējami brūkošajām Doma kolonnām pirms četriem gadiem izraisīja pat īslaicīgu baznīcas slēgšanu. Kopš tā laika pieņemts īpašs likums, Doms mainījis saimniekus, atgriežoties Latvijas ev. lut. baznīcas (LELB) īpašumā, tajā notiek visdažādākie izpētes darbi un pa mazai kripatiņai – cik atļauj galvenokārt Valsts kultūrkapitāla fonda un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas piešķirtie līdzekļi – arī rekonstrukcija.
Tās redzamākās daļas ir Doma ziemeļu portāla aizvērtie vārti, aiz kuriem tiek pētīts, iespējams, vecākais zīmējums pilsētā – tam plānots nostiprināt apmetumu un pašu zīmējumu, attīrīt tos no nosēdumiem un veikt konservāciju –, kā arī slaveno Doma ērģeļu prospekta pakāpeniska restaurācija. Taču ir arī grūtāk pamanāmi mājieni uz pārmaiņām – jauns metāla žogs no ziemeļu sānjoma atdala Marijas kapelu, zem kuras grīdas 2006. gada arheoloģiskajos izrakumos atrada tā saucamo kaulu kambari – nišu, kurā apbedījumi sākas pusmetru zem grīdas un iet dziļumā, pāri plaisām šaubīgajās kolonnās un sienās stiepjas tievi vadiņi, kas reģistrē plaisu svārstības, bet pamatu iekšpuses stūros izveidoti vairāk nekā 20 apaļi urbumi ģeoloģiskajai un inženiertehniskajai izpētei.
Doma izpētē iesaistītas vismodernākās tehnoloģijas, labākie vietējie un ārzemju speciālisti. "Laba sadarbība izveidojusies ar Oksfordas universitāti, tur pēta mūsu pāļu vecumu, arī ar Solsberijas katedrāli. Ziemeļu portāla zīmējuma restaurācijā palīdz Milošs Gavenda no Čehijas, viņš strādāja arī Bauskas pilī," partnerus sauc Kaspars Upītis. Taču pietiekot arī vietējo – bez Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) roku pielikuši "Slēgakmens", "AIG", kā arī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja speciālisti, arheologs Andris Celmiņš, būvinženieris Valters Celmiņš, ērģeļmeistars Mikus Dzenītis, Viesturs Ilsums un citi.
Kompleksu pašreizējā stāvokļa izpēti un priekšā stāvošo darbu apzināšanu Ronalds Lūsis, Doma atjaunošanas darbu vadītājs, min kā galveno ieguvumu pēc katedrāles atgriešanās baznīcas īpašumā: "Visa Doma būvvēsture ir pāris rindiņas Indriķa hronikā. Pēc tam līdz 17. gadsimtam – klusums, šad tad tikai ieraksti, ka iegādāta ķieģeļu krava vai java, bet vairāk arī nekā. Jāpaļaujas vienīgi uz arheologu atklājumiem."
Veicot stāvokļa apzināšanu, gadījies atklāt pat tādu kuriozu kā 17. gadsimtā ieliktu pagaidu sienu – domājams, aiz tās vēl ticis plānots ko būvēt, bet aptrūcies naudas, un uz ātru roku celtais arī trīssimts gadus vēlāk turpina pildīt savas funkcijas.
Vismaz šajā ziņā Doma liktenis mūsdienās nav mainījies: kā būvēts pa gabaliņam brīžos, kad naudas bijis vairāk, tā arī tagad pētīts un rekonstruēts tiek tieši tāpat. LELB Rīgas Doma evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Kaspars Upītis teic, ka vienmēr nācies virzīties maziem solīšiem: "Pie kopskata tikai tagad strādājam, veidojot skiču projektu, kurā norādītas visas problēmas. Tad projektu sadalīsim pa posmiem, lai tās varētu risināt."
Ronalds Lācis piebilst: "Tagad ar zināmu cerību varam teikt, ka vismaz ir datu apjoms, ar ko operēt inženieriem un arhitektiem. Pie baltas lapas var uzzīmēt visu ko, bet Doms jau nav balta lapa, viss vēstures piešvīkāts."
Lielie darbi
Šķiet diezgan loģiski, ka daudzus gadsimtus celtu milzīgu ēku – kurai turklāt ir nepārvērtējama kultūras un arheoloģiska vērtība – nevar ņemt un vienā vasarā vai pat gadā sakārtot. No otras puses, nav vērts arī pa gabaliņam likt jumtu. Galvenie tehniskie jautājumi saistās ar hidroizolācijas izveidošanu, pamatu un sienu atsāļošanu, inženiertehnisko komunikāciju un grīdu, kā arī jumta nomaiņu.
Ik pa brīdim, par Domu rakstot un stāstot, tiek pieminēti arvien jauni šokējoši fakti. Nesenākais bija altārdaļā atrastā nafta. Diemžēl baznīcai neizdosies uz tās pamata izveidot biznesu–, šis piesārņojums, kas baznīcā iesūcies no kādas kaimiņmājas pagraba, tikai vēlreiz atgādina: katedrāles pamati faktiski atrodas zem jūras līmeņa un ir pilnīgi nepasargāti no apkārtējās vides ietekmes, kā arī cilvēka radītā piesārņojuma.
Kaspars Upītis rāda izsāļošanās iespaidu praksē – vienai no kolonnām atlūzis krietnas dūres lieluma gabals, citviet akmens griezumi lēnām pārputekļojas un nolīdzinās: "Lai to novērstu, mums jāatrok zemes slānis ap Doma sienām un jāizveido hidroizolācijas slānis. Protams, jādomā arī par grīdu un perimetrālo hidroizolāciju. Kad pieplūde būs pārtraukta, dabiski vai ar kādu piespiedu mehānismu jāpanāk atsāļošana."
Šo darbu varētu veicināt arī pilsētas domes intereses: zem Doma laukuma plānots izveidot telpu labierīcībām un, iespējams, arī suvenīru veikaliņiem. Tā kā laukums pa pusei pieder pilsētai, pa pusei – baznīcai, izrakumi zem tā varētu palīdzēt arī hidroizolācijas veidošanā un pamatu nostiprināšanā. Tos balsta tikai aptuveni pusotru metru gari baļķēni, kuri turklāt atrodas gruntsūdens līmenī, tātad faktiski astoņsimts gadus mirkuši. "Ģeoloģiskā izpēte rāda, ka zem Doma baznīcas, tāpat kā Vecrīgā kopumā, mijas smilts, dūņas un māls – un tā vairāk nekā 20 metrus, tikai tad sākas dolomīta slānis, uz kā iespējams droši balstīt celtnes. Ne jau velti līdzās dzen pāļus," Kaspars Upītis rāda uz topošo viesnīcu Doma laukuma otrā pusē.
LBS speciālists Juris Tervids, izpētes rezultātus apkopojot, gan diezgan droši apgalvo, ka patlaban Doma pamatos bīstami deformācijas procesi nav vērojami: "Patlaban esam savākuši visus datus, arī RTU veiktos mērījumus, un slīpējam slēdzienu. Taču Doma inženiertehnoloģiskā izpēte ar to nebeigsies – gluži kā ārzemēs līdzīgās celtnēs, tā jāveic nepārtraukti. Tāpat nav iespējams Domu vienreiz pilnībā restaurēt: gan par hidroizolāciju, gan pamatu un koka konstrukciju nostiprināšanu, gan jumta remontiem būs jādomā regulāri."
No kura gala sākt?
Tātad iespējams, ka pirmais lielākais darbs būs jumts, grīdu un inženiertehnisko komunikāciju maiņa. Visādā ziņā, pirms tas paveikts, nav nozīmes knibināties ap detaļām – ērģeļu prospektu, pašām ērģelēm un kanceli, kas tāpat prasās pēc rekonstrukcijas, apgalvo Ronalds Lūsis: "Pastāv iespēja, ka līdz 2009. gadam pietiekama finansējuma apstākļos prospekts būs pabeigts, bet meistari neredz nepieciešamību to likt atpakaļ, jo, remontējot ērģeles, atkal nāksies celt nost, turklāt jādomā par instrumenta aizsardzību lielo būvdarbu laikā."
Tādēļ šovasar nolemts sarīkot plašu speciālistu diskusiju par ērģeļu prospekta rekonstrukcijas vīzijām. Līdz ar visu baznīcu arī tas gadsimtu gaitā tik bieži mainījis savu ārieni, ka grūti izvēlēties labāko versiju – atstāt prospektu baltu, gaišzilu vai brūnu, vienā plaknē kā šobrīd vai kārbas veidā, kā tas agrāk bija sastiprināts ar ērģelēm?
Vienlaikus veidojas vīzija par Doma zāles un altāra daļas izskatu pēc restaurācijas. Kaspars Upītis atgādina – pēc 1959. gada darbiem uzsvars no dievnama novirzījies uz koncertzāles funkcijām: "Notiek diskusijas par solu izvietošanu, to, kā panākt telpas brīvāku transformāciju, kā izveidot vietu korim. Vēl līdz vasarai izkristalizēsies arī plāns Doma muzikālās dzīves pilnveidošanai. Jo Domā vienmēr jārēķinās ar garīgās un kultūras dimensijas savienošanu – svētdienās te notiek pat trīs dievkalpojumi, nākotnē, iespējams, būs vēl ceturtais krievu valodā. Mēs apmeklētājus nedalām tūristos un dievlūdzējos, bet cenšamies uzrunāt visus cerībā, ka cilvēks, kurš Doma katedrālē piedzīvojis Dieva klātbūtni, centīsies to atrast arī mājās."
Linda Kusiņa, Latvijas Avīze
Attēlā: Kaspara Upīša rokās – izsāļošanas rezultātā atlūzis kolonnas fragments. Šādi urbumi baznīcas pamatos ir pavisam 20. Tie ļauj novērtēt gan pamatu stāvokli, gan arī izpētīt, kas atrodas zem katedrāles. Foto: Karīna Miezāja, Latvijas Avīze
  |
