Ziņu arhīvs
< Jūnijs 2008 >
p o t c p s s
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30            
2020. gada 03. jūnijs
Vārda dienas: Inta, Ineta, Intra

Vai baznīcā drīkst jokot?

Rāvensburgā maija beigās notika Bodenzē trīspadsmitās ekumeniskās Baznīcas dienas, un tajās tika gaidīti ierodamies vairāk nekā 10 000 kristiešu. Šī sarīkojuma moto skan "Jūs smiesities", un ar to rīkotāji vēlas vērst uzmanību uz to, ka Baznīcā, palielinoties dažādiem izaicinājumiem, izzūd humors.

Laikraksts "Die Nordelbische" pēta jautājumu, kāda Baznīcā ir attieksme pret humoru.

Kristietības pirmsākumos dominējis uzskats, ka kristietis šajā dzīvē nedrīkst smieties. Vācu valodā īstu, sirsnīgu joku dēvē vārdā "Heidenspaß", kas, burtiski tulkojot, nozīmē "pagānu joks". Īpaši atturīga šajā ziņā ir evaņģēliskā Baznīca, katoļu Baznīca Baznīcas gadā kā nekā ir cieši integrējusi karnevālu.

Viduslaikos smieklus nosodīja arī tāpēc, ka tos tieši saistīja ar svētdarīšanas apsolījumu. "Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities" (Dieva valstībā; Lk 6;21). Pret to Brandenburgas cietumā 1944. gadā savā dienasgrāmatā ir izteicies nacistu ieslodzītais un vēlāk notiesātais katoļu priesteris Maksis Jozefs Mecgers: "Smaidīšana arī ir žēlastība, par ko teologi diemžēl neraksta."

Bet kā ir ar smiešanos Bībelē, vai tur par to ir runa? Ne pārāk bieži, jāsecina. Biežāk runāts par prieku, līksmību, gavilēm un laimes apsolījumiem, kas tomēr netieši attiecināmi uz smiešanos un humoru. Bez tam smieklus atrodam viduslaiku liturģijas kārtībā: mācītājs Pirmajās vai Otrajās Lieldienās stāsta jautru stāstu, kas draudzē izraisa skaļus smieklus, "risus paschalis". Ar tiem tiek aizdzītas ciešanu laika skumjas un tiek svinēta uzvara pār elli.

Kā ir ar tiem, kas tagad, atsvabināti no zemes dzīves pūlēm un mokām, ir svētlaimīgi un uzturas debesīs jeb paradīzē? Luters bija cieši pārliecināts, ka debesu valstībā smejas no sirds.

Dītrihs Bonhefers rakstījis no cietuma, ka humors posta stāvoklī stiprina kristīgo ticību. Alfrēds Delps, katoļu priesteris, kuru nacisti tāpat notiesāja, ceļā uz soda vietu bija pajokojis martirija labāko tradīciju garā. Viņš jautājis pavadošajam mācītājam par jaunākajiem notikumiem frontē un tad piebildis: "Pēc stundas es par to labāk zināšu nekā Jūs."

Mūsdienās aizvien vairāk teologu aizstāv humoru Baznīcā un pie tam atsaucas uz Kārli Bartu, kurš trīs nedēļas pirms savas nāves rakstījis: "Kristietis tad nodarbojas ar labu teoloģiju, ja viņš pamatā ir vienmēr līksms, pat ar humoru veic savu darbu. Tikai ne sadrūmušus teologus! Nekādus garlaicīgus teologus!"

Bartam taisnība. Kā nekā humors ir kaut kas vairāk nekā tukša jautrība, joku dzīšana un komisma izjūta. Humoram ir saikne arī ar mīlestību un labestību, ar cilvēku vājību izpratni, ar dzīves apliecinājumu un cerību nepilnīgā pasaulē.

*****

Vēl dažu teologu izteikumi.

"Smejieties!", uzaicināja jezuītu tēvs Kārlis Rāners savu draudzi, "jo šī smiešanās apliecina, ka jūs esat cilvēki."

Fīlips Korte: "Kristieša mūžā ir pietiekami daudz iemeslu smieties, no paša sākuma līdz pat laimīgajām beigām – tiem, kuri tic Kunga apsolījumam: Jūs smiesities."

Bīskaps Frānsiss Kellijs: "Humors nav šķērslis svētumam. Ja tu neatrodi nekāda cita rosinātāja smiekliem, tad tāds tu vari būt vienmēr sev pats. Tuvākajam pateikt patiesību smejoties ir tomēr labāk, nekā viņu ar patiesību nosist. Humoram ir cieša saikne ar mīlestību un labestību. Tam, kurš priecīgo vēsti ņem nopietni, ir iemesls smieties."


No laikraksta "Die Nordelbische" Urzulas Homanes raksta pārstāstu veidojis Miervaldis Vanags ("Svētdienas Rīts")

 


Ziņa publicēta 2008.06.17 11:28.
 » skatīt visus dienas ierakstus
 » skatīt visus mēneša ierakstus

© 2020 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »