Ziņu arhīvs
< Maijs 2008 >
p o t c p s s
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31  
2021. gada 24. oktobris
Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte

DIENAS LOZUNGS

Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu!
(Rm 12:21)

22. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Ech 37:15–28; Flp 1:3–11; Mt 22:15–22
Ps 126; Jer 31;7–9; Ebr 7:23–28; Mk 10:46–52

Krāsa: zaļa

Mans Gars paliks ar jums, nebīstieties.
(Hag 2:5)

Lai cerības Dievs jūs piepilda ar prieku un mieru ticībā un jūs Svētā Gara spēkā kļūtu pārpilni šajā cerībā.
(Rm 15:13)

Jer 36:1–10; Apd 14:8–18; Lk 7:36–50

lasīt vairāk >

Pasaules dvēsele. Iemūžināta gleznā

Rīgas Sv. Jāņa baznīcas izstāžu zāle 25. maija saulainajā dienas viducī bija ļaužu pārpilna. Notikums, kas kopā bija pulcējis tik daudz cilvēku, Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas mācītājam Romānam Skujam bija ļoti īpašs – tie bija viņa gleznu izstādes "Skices" atklāšanas svētki.

Pasaulē ir cilvēki, kuri paši sev ir pavēruši jaunus esības horizontus, bet nav vēlējušies citus ar tiem iepazīstināt. Glabājuši sevī bagātības, bet nav dalījušies ar citiem...

Un, lūk, nesen es iepazinu Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes mācītāju Romānu Skuju kā gleznotāju un ieguvu sev mulsinošu atklāsmi – tik ilgus gadus mācītājs no daudzām acīm ir slēpis šo viņam doto Dieva talantu! Dieva griba pasaulē ir katram cilvēkam izpausties savā individualitātē. Dieva griba ir katra talanta izpausme – katram darīt to, kas viņam dara prieku un pēc tam atstāt savas pēdas starp daudzām.

Ikviens, kas bija ieradies uz izstādes atklāšanu, vēlējās izbaudīt tagadnes mirkli, pilnu noslēpuma. Mēs visi bijām tā daļa. Mēs spodrinājām savu redzi un jūtas un gājām pretī šai gleznu izstādei ar patiesu apbrīnu. Mācītājs R. Skuja glezno Latvijas mūžam mainīgo dabu, bet viņa ota to ir pārvērtusi par mūžīgo. Pasaules dvēsele – gleznā. Tā sagaidīja mūsu prieku.

Izstādes atklāšanā mācītājs klātesošos iepazīstināja ar savu daiļrades ceļu, pasākumu kuplināja koklētāja Kristīne Ojala. Kad viesu ziedi bija sagūluši Romāna Skujas rokās, viņu uzrunāju:

"Man tiešām nevajag zelta,
Ja varu tvert mirkli,
Ja varu ņemt otu,
Kad mākoņi sakrīt upē, kur kājas,
Un kalna krūts
Manas sirds vietā pulsē.
Man tiešām nevajag zelta..."

Man nebija zelta, ar ko apzeltīt mācītāja skaisto dzīves mirkli, bet es klusi saliku plaukstas lūgšanā, lai Dievs svētī un dod Gara brīvību mācītājam atkal un atkal radīt pasakainus darbus! Lai atraisa viņā dievišķo radīšanas brīnumu!

Ilona Mauriņa, pasākuma organizētāja un vadītāja  

Romāna Skujas gleznas Rīgas Sv. Jāņa baznīcas draudzes nama izstāžu zālē apskatāmas līdz šā gada 1. augustam svētdienās pēc dievkalpojuma un īpaši norādītajos laikos.

 

Ziņa publicēta 2008.05.30 14:39.
 » skatīt visus dienas ierakstus
 » skatīt visus mēneša ierakstus
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2021 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »