Ziņu arhīvs
< Maijs 2008 >
p o t c p s s
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31  
2021. gada 24. oktobris
Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte

DIENAS LOZUNGS

Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu!
(Rm 12:21)

22. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Ech 37:15–28; Flp 1:3–11; Mt 22:15–22
Ps 126; Jer 31;7–9; Ebr 7:23–28; Mk 10:46–52

Krāsa: zaļa

Mans Gars paliks ar jums, nebīstieties.
(Hag 2:5)

Lai cerības Dievs jūs piepilda ar prieku un mieru ticībā un jūs Svētā Gara spēkā kļūtu pārpilni šajā cerībā.
(Rm 15:13)

Jer 36:1–10; Apd 14:8–18; Lk 7:36–50

lasīt vairāk >

Svētās Trīsvienības baznīcai – 130

Sv. Trīsvienības svētki katru gadu Rīgas Sv. Trīsvienības draudzei ir svarīga diena, taču šogad jo īpaši – draudze svin sava dievnama pastāvēšanas 130. gadskārtu. Šogad nokļūšana vienā no Rīgas priekšpilsētām – Sarkandaugavā – arī izvēršanas par īpašu piedzīvojumu.

Tā kā 18. maija svētdienas rītā Rīgas centrā svarīgākais notikums ir maratons, policija vairākkārtīgi novirza no ierastā ceļa. Kā atzinās arī arhibīskaps – pēc trešā policijas posteņa sastapšanas, kas liek braukt citā virzienā, pikts var palikt pat vismiermīlīgāk noskaņotais cilvēks…

Trakais ceriņu ziedēšanas laiks

Taču Sarkandaugava simtkārtīgi atmaksā "ciešanas", kas jāpārvar, lai turp nokļūtu. Visapkārt kāpai, kuras dominante ir Sv. Trīsvienības baznīca, tā smaržo ceriņi! Rīta agrumā ir nogāzis pamatīgs lietus, un ceriņu smarža ir vēl biezāka.

Ceriņi un bērzu meijas ir ienākušas arī dievnamā. Pat šādā veidā Debesu Tēvs par mums ir parūpējies – apveltīdams ar šo brīnišķīgo iespēju – sajust smaržas!

Vai tas ir arhitekta J. Felsko nopelns, kurš pirms vairāk nekā simts gadiem dievnamu projektējis, vai draudzes iekšējās dzīves atspulgs, bet, ienākot baznīcā, pārņem liela mājīguma sajūta. Teologi sacīs – sajūtas neko daudz nenozīmē, bet tomēr, tomēr – tās dzīvi padara krāsaināku.

Svētku dievkalpojumu vada draudzes mācītājs Austris Rāviņš, kurš šeit kalpo kopš 1990. gada. Par sarežģīto Trīsvienības tematu sprediķo arhibīskaps Jānis Vanags. "Mēs esam mācīti visu izskaidrot ar prātu, bet ir lietas, kuras ar prātu nav izskaidrojamas un apjēdzamas. Var jau tikt vaļā no bārdas arī ar sveces palīdzību, bet kāpēc to darīt, ja bārdas dzīšanai paredzēts cits instruments?", ar asprātīgu līdzību skaidro arhibīskaps.

Pie dievnama un draudzes vēstures pakavējas ilggadējais draudzes mācītājs, arhibīskaps emeritus Ēriks Mesters, kurš šeit kalpojis 16 gadus.

Jāatzīmē ļoti bagātā liturģija – to kuplina gan Dubultu draudzes bazūņu ansamblis Māras Jermolovas vadībā, gan kamerkoris "Dzīne" Aivara Gaiļa vadībā, flautiste Anete Toča, obojists Dainis Cimmermanis un Doma draudzes otrā ērģelniece Diāna Jaunzeme. Dziedāšanas tradīcijas te allaž bijušas cieņā, arī visus padomju gadus draudzē darbojās koris.

Dievnams fabriku rajonā

Interesanti uzzināt, ka Sarkandaugava kā Rīgas pilsētas daļa uzplauka, kad pēc Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanas 1812. gadā, Napoleona armijai tuvojoties Rīgai, to sāka atkal apbūvēt. Ģenerālgubernators F. Pauluči kādā Sarkandaugavas smilšu augstienē uzcēla pilsētas slimnīcu un nespējnieku patversmi, nosaucot tās Krievijas ķeizara vārdā – par Aleksandra Augstumiem.

Par privātiem ziedojumiem 1836. gada maijā iesvētīts koka lūgšanu nams, kas domāts visu konfesiju ticīgajiem. 19. gs. vidū šeit sākuši būvēt lielākās fabrikas Rīgā, un piepilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Lūgšanu nams vairs nespēja uzņemt lielo apmeklētāju skaitu, un 1869. gadā šeit apstiprināja jaunu draudzi. Rīgas rāte nolēma celt jaunu baznīcu un kopā ar abām ģildēm draudzei dāvina 30 000 rubļu. 1878. gadā neogotikas stilā no sarkaniem ķieģeļiem būvētais dievnams ir gatavs sasēdināt 900 dievlūdzēju.

Akciju sabiedrība "Aldaris" Vācijas pilsētā Eizenahā pasūtīja altārgleznu „Ābrahāms upurē Īzāku” – tā ir viena no retajām altārgleznām, kurā atainoti Vecās Derības notikumi.

1936. gadā iesvētīja jauno draudzes namu. 1938. gadā draudzē bija 7000 draudzes locekļu. Baznīcas durvis bijušas atvērtas visus Otrā Pasaules kara gadus.

Labie sliktie padomju gadi

Pēc dievkalpojuma visi tiek aicināti uz svinībām Sv. Trīsvienības draudzes namā, kur kopš 1993. gada atkal norit spraiga draudzes darbība. Linda Straume, kuru vēl padomju laikos baznīcā ieveduši vecāki, bet tagad viņa ir angļu valodas pasniedzēja arī Lutera Akadēmijā un evaņģēliste, bija atlasījusi fotogrāfijas no pašiem draudzes un baznīcas pirmsākumiem līdz mūsu dienām un izveidojusi filmu. Pārsteidzoši bija redzēt, bet dievnama 100 gadu jubilejas svinībās, kas iekrita skarbajos, reliģiju noliedzošajos padomju gados, baznīcā dievlūdzēju bija krietni vairāk nekā pagājušo svētdien…

Arī visas citas fotogrāfijas uzrāda aktīvu draudzes dzīvi – šeit ir gan draudzes padome, gan krietns pulciņš ar vīriem – pērminderiem, draudzes koris. Tiek aprūpēti draudzes vecie un slimie ļaudis, svinētas eglītes draudzes darbiniekiem un bērniem. 1978. gadā baznīcā norisinās arī apjomīgs baznīcas remonts. Šajos gados par mācītāju te kalpo vēlākais arhibīskaps Mesters.

Arī ilggadējais draudzes priekšnieks Vitolds Doze, kas draudzē ir jau kopš 1952. gada, stāsta, ka šodien cilvēki mīl pārspīlēt padomju laika represīvo iestāžu pārlieku lielo interesi par baznīcēniem. "Ja sevišķi nereklamējās sabiedrībā, bija kluss un mierīgs darbavietā, tad savā draudzē varēja justies diezgan brīvi. Protams, uzmanīja, lai nepauž savu kristīgo pārliecību darbavietā." (draudzes avīze "Ķieģelis", nr. 14, 2008.g. maija izdevums)

Svētku sadraudzības pēcpusdienā Vitoldu Dozi mācītājs Rāviņš sumina ar ziediem, – 20 gadus Vitolds ir turējis roku uz dievnama pulsa un turpina darīt to joprojām. Viņa abi bērni – Māris un Sanita – šeit ir kopš bērnības. Sanita ir arī draudzes ērģelniece.

Var teikt, ka Vitolds Doze ir pat leģendāra persona mūsu Baznīcā – ja kāds vēlētos rakstīt pēckara Baznīcas vēsturi, viens no informācijas avotiem noteikti būtu viņš. Pats Vitolds sevi sauc par kuģapuiku, kurš draudzē kalpot sācis kā puisis no laukiem vēl prāvesta Kārļa Irbes un mācītāja Miervalža Ķemera laikā.

Atslēgas vārds – sadraudzība      

Sadraudzība kā novēlējums un viena no kristīgās draudzes pamatvērtībām šajos svētkos izskan vairākkārt. Māsu draudzi atbraukuši sveikt vissenākie draugi no Vācijas pilsētas Kībicraijes, to novēl gan Krimuldas draudzes pārstāvis (ar šo draudzi Sv. Trīsvienības draudze "dala" mācītāju Austri Rāviņu), gan sveicienus nes Lazdonas draudze Madonā, ar kuru jau nez kuro vasaru kopā mēroti svētceļojuma prieki un grūtības, gan Rīgas Jaunās Sv. Ģertrūdes draudzes ļaudis un mācītājs Jānis Ginters. Sadraudzība valda gan draudzes mācītāju, gan draudžu locekļu starpā – kopīgi tiek rīkoti semināri, rekolekcijas, dažādi pasākumi. Daudzi noteikti atceras gardos pankūku vakarus pirms gavēņa laika! Izskanēja doma, ka svētīgi ir draudzēties ne tikai ar citu zemju kristiešiem, bet būt ciešākās attiecībās ar draudzēm arī mūsu Baznīcā.

Sirsnīgus sveicienus sūta arī Liepājas diecēzes Kuldīgas iecirkņa prāvests Viesturs Pirro, kurš šeit ieguvis mācītāja svaidījumu – pavadījis pirmos trīs kalpošanas gadus.

Draudze kārtīgi strādājusi arī pirms šīs jubilejas – pabeigta ērģeļu kapitālremonta pirmā kārta, izdots draudzes avīzes jubilejas numurs ar dažādiem interesantiem materiāliem par draudzes vēsturi – visu apkopojot te liels ieguldījums otrai draudzes evaņģēlistei Laumai Lapai un Itai Pelītei, kas avīzi šobrīd "pieskata" pat no Vācijas, draudzes jaunieši līdz pat rīta gaismai gatavojuši lielu skaitli 130, kas novietots virs ieejas altārtelpā.

Apkārt dievnamam uzstādīts arī jauns, skaists, zaļš žogs. Par šo soli draudze izšķīrusies, jo visu laiku tā ir spiesta tīrīt durvis un ārējo mūri no huligānu mākslas darbiem un lasīt tukšās pudeles un citus atkritumus zem ceriņkrūmiem. Mācītājs Austris Rāviņš aicināja pārvērst žogu – šo tomēr defektu – par efektu: par spīti žogam kļūt par atvērtāku draudzi nekā līdz šim. Ar Dieva palīgu, lai izdodas!    


Attēlā: Pie dievgalda. Gadskaitli "130" no bērzu lapiņām visu pirmssvētku nakti līmēja draudzes jaunieši…


Inga Reča ("Svētdienas Rīts", 2008. gada 24. maijā), Vitas Limanovičas foto


Ziņa publicēta 2008.05.27 15:32.
 » skatīt visus dienas ierakstus
 » skatīt visus mēneša ierakstus
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2021 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »