Ziņu arhīvs
< Maijs 2008 >
p o t c p s s
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31  
2021. gada 24. oktobris
Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte

DIENAS LOZUNGS

Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu!
(Rm 12:21)

22. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Ech 37:15–28; Flp 1:3–11; Mt 22:15–22
Ps 126; Jer 31;7–9; Ebr 7:23–28; Mk 10:46–52

Krāsa: zaļa

Mans Gars paliks ar jums, nebīstieties.
(Hag 2:5)

Lai cerības Dievs jūs piepilda ar prieku un mieru ticībā un jūs Svētā Gara spēkā kļūtu pārpilni šajā cerībā.
(Rm 15:13)

Jer 36:1–10; Apd 14:8–18; Lk 7:36–50

lasīt vairāk >

Svētās Trīsvienības noslēpums

Svētdien, 18. maijā, tiks atzīmēti Trīsvienības svētki. Šī diena ir nozīmīga, jo atgādina mums par Dieva Trīsvienību – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Tie ir svētki, kas nav saistīti ar konkrētu Rakstu vietu, bet gan ar Baznīcas mācību par Trīsvienību.

Autore: Ingrīda Briede ("Svētdienas Rīts")

Trīsvienības diena

Līdz ar Trīsvienības dienu noslēdzas svētkiem piepildītais pirmais Baznīcas pusgads un iesākas gada daļa, kurā nav svētku dienu un kuru neietekmē ne gatavošanās Lieldienām, ne arī Ziemassvētkiem. Tās ir 27 nedēļas, kuras nesaista kāds vienots temats. Šajā laikā svētdienu lasījumos galvenokārt tiek runāts par Jēzus dzīvi un paveikto. Baznīcas kalendārā tās apzīmētas kā svētdienas pēc Vasarsvētkiem. Liturģiskā krāsa šai laikā ir zaļa.

Trīsvienības svētki tiek svinēti jau kopš 10. gadsimta, bet vēl ilgāku laiku tika diskutēts, vai šos svētkus vispār jāsvin. 14. gadsimtā Trīsvienības svētki kļuva par vispārēji svinamiem svētkiem, bet kopš 18. gadsimta tos svin nākamajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem.

Trīsvienības svētku sākums meklējams Baznīcas strīdos ar ariānismu. Ārijs (280–336) sludināja monoteismu, apgalvojot, ka Tēvs ir pirms Dēla, tāpēc Dievu nemaz nevar saukt par Tēvu, iekams tam nav radies Dēls, tādējādi Dievs ir vienīgais mūžīgais un neradītais un "bija laiks, kad Dēla nebija". Turpretī Baznīca saskatīja Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu kā trīs dažādas, bet līdzvērtīgas viena Dieva trīs personas. Ārijs strīdos ar Baznīcu zaudēja.

Līdzības par Trīsvienību

Šīs līdzības lietojuši Baznīcas tēvi, bieži vien ar skaidru norādi, ka tās ir tikai nepilnīgas līdzības. Tertuliāns Trīsvienību raksturoja ar koka tēlu – saknes, stumbrs un zari, kā arī ar ūdens tēlu – ūdens, kas plūst no avota uz dīķi, un tad uz upi. Augustīns Trīsvienību salīdzināja ar cilvēka dabu – miesa, dvēsele un gars. Savukārt Bazilijs no Cēzarejas – ar varavīksni – saule, saulesgaisma un krāsas.

Baznīcas tēvi bieži arī izmantoja līdzību par trim svecēm, kas atrodas cieši kopā un deg ar vienu liesmu. Teologs Dāvids Klemens lietoja matemātisku līdzību ar koncepciju, ka 1 x 1 x 1 = 1, bet Klaivs Steipls Luiss salīdzināja Trīsvienību ar metamo kauliņu, kam ir trīs dimensijas. Vēl citas līdzības ir saule, tās gaisma un spēks, vai arī trīs ūdens agregātstāvokļi – ledus, ūdens un tvaiks.

Vispazīstamākā, iespējams, ir Svētā Patrika lietotā līdzība par āboliņa lapu. Tā sastāv no trim vienādām lapiņām, kas kopā veido vienu veselu augu.  


Ziņa publicēta 2008.05.16 10:52.
 » skatīt visus dienas ierakstus
 » skatīt visus mēneša ierakstus
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2021 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »