Ziņu arhīvs
< Maijs 2008 >
p o t c p s s
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31  
2021. gada 24. oktobris
Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte

DIENAS LOZUNGS

Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu!
(Rm 12:21)

22. svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Ech 37:15–28; Flp 1:3–11; Mt 22:15–22
Ps 126; Jer 31;7–9; Ebr 7:23–28; Mk 10:46–52

Krāsa: zaļa

Mans Gars paliks ar jums, nebīstieties.
(Hag 2:5)

Lai cerības Dievs jūs piepilda ar prieku un mieru ticībā un jūs Svētā Gara spēkā kļūtu pārpilni šajā cerībā.
(Rm 15:13)

Jer 36:1–10; Apd 14:8–18; Lk 7:36–50

lasīt vairāk >

Kā mēs jūtamies savā ģimenē?

Otrā maija svētdiena baznīcas gadā ir ģimenes, mātes diena, kad parasti ir māmiņu sveikšana, ziedi un mīļi vārdi. Savukārt šī diena, 15. maijs, daudzviet pasaulē tiek atzīmēta kā starptautiskā ģimenes diena. Savās pārdomās par ģimenes lomu cilvēka dzīvē dalās Rīgas Krusta un Mālpils draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons.

„Ceturtais Dieva bauslis runā par ģimeni, par bērniem un abiem vecākiem – „Tev būs tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes”.

Šī diena ir aicinājums katram ģimenes loceklim būt sava vārda cienīgam. Bērniem – klausīt un cienīt vecākus, vecākiem būt labiem un gādīgiem un mācīt bērniem dievbijību. Visbiežāk tieši māmiņa vai vecmāmiņa(citreiz tētis vai vecāks brālis vai māsa) ir tie, kas nodod garīgās tradīcijas – iemāca bērniem jau bērnībā „Tēvreizi”. Vārdu sakot, ja ir kas labs sabiedrībā, tad tas sākas ģimenē. Tāpat arī pretēji var teikt, ka ģimeņu problēmas var atstāt smagu iespaidu uz visas sabiedrības garīgo veselību.

Dievs ceturtajā bauslī mums atgādina arī par patieso mūsu katra labklājības pamatu – ģimeni. Jo dzīves labklājību nevar mērīt tikai naudas vienībās. Nosacījums ir savstarpēja cieņa starp vecākiem un bērniem, kungiem un kalpiem, valdību un pilsoņiem. To der atcerēties arī tajā kopsakarā, kad domājam par labklājību šodien. Labklājība nav vispirms jāmeklē Eiropā un citur, bet vispirms tur, kur esam mēs paši – es un tu, ģimene, mūsu darbs un mūsu zeme un valsts.

Kā mēs jūtamies savā ģimenē reālajā pasaulē, telpā un laikā? Bieži dzird sūdzības, ka ģimenēm ir grūti laiki. Cik viss tagad degradēts, vērtības kritušās un katra otrā laulība Latvijā izjūk. Bet vai Bībeles senajos laikos bija vieglāk? Vai tur varam atrast, kādu cerību vai mierinājumu? Es domāju, ka var.

Bībelē ir stāsts par (daudzbērnu) ģimeni, kur bija divpadsmit brāļi un vēl māsas. Šīs ģimenes attiecību spriegumu ir risinājuši arī mūsu latviešu literāti, piemēram, Rainis. Stāsts par Jāzepu un viņa brāļiem mums daudziem ir zināms.

Daudz notikumu ir Jāzepa stāstā:

  • Atcerieties īpašo krāsaino apģērbu, ko viņa tēvs Jēkabs dāvināja Jāzepam;
  • Tāpat īpašie Jāzepa sapņi, par brāļu labības kūlīšiem, kas paklanās Jāzepa kūlītim un par debesu ķermeņiem, kas paklanās viņam;
  • Tālāk brāļu skaudība par tēva rīcību un neizpratne, dusmas par Jāzepu, kas atstāsta tēvam viņu nedarbus (sīkais, izlutinātais, iedomīgais un sūdzambībele)
  • Tam seko Jāzepa iemešana akā un pārdošana uz Ēģipti, kur Jāzeps tiek iesviests lielajā dzīvē, kārdinājumos, godā un negodā.

Un tomēr caur visu to taisnība ir sakāmvārdam: “Cilvēks domā Dievs dara.” Jo tieši šis sīkais brālis izrādījās vislielākais ierocis un svētība Dieva rokās. Jāzepa stāsta beigās viņš it kā saka – jūs domājāt, kā man ieriebt un nodarīt ļaunu, taču Dievs izdomāja ko labu izveidot no šīm sarežģītajām ģimenes attiecībām. 

Cilvēks domā, Dievs dara un darbojas mūsu dzīvības glābšanas labā. Neskatoties uz visām dzīves grūtībām un grēka viltībām, Dievs izved visu uz labām beigām. Kā raksta apustulis Pāvils: “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Rom 8:28) Mēs varam tikai minēt, kāda bija Jāzepa lūgšanu un ticības dzīve, cik daudz viņš mīlēja Dievu. Taču Dievs svētīja, izredzēja Jāzepu un lika viņa darbiem izdoties pat atrodoties cietumā. Vēlāk Dievs Jāzepu ietērpa tik lielā godībā, ka tikai viens solis to šķīra no paša faraona troņa. Bet Jāzeps arī tad neaizmirsa savu ģimeni un brāļus, nepameta tos bēdās, bet izglāba no bada.

Jāzepa stāsts sākās ar ainu Dieva svētītā saticīgā ģimenē – kopībā. Šī ģimenes kopība Jāzepam zuda brāļu skaudības, strīdu un naida dēļ. Brāļi savā starpā apgājās nežēlīgi un tas ir cilvēkiem raksturīgi. Bet Dieva spēks ir lielāks.

Šodien varam jautāt arī mēs - vai Dievs var vērst par labu arī mūsu attiecību problēmas ģimenē, draudzē un sabiedrībā, kas jau mērāma Eiropas mērogos? Jāzepa stāsts saka, ka var. Tas attiecas arī uz mums, tāpat kā uz Jāzepu – šo sapņotāju Dievam atvērto cilvēku, kurš izgāja smagu dzīves skolu, kuras beigās viņš varēja sacīt: “"Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kuru jūs pārdevāt uz Ēģipti. Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību.” /1Moz 45:4-5/ 

Šis notikums atgādina arī to, ko pēc daudziem gadsimtiem paveica Jēzus Kristus pie krusta. Tur Viņš sacīja: “Viss piepildīts!” un “Tēvs, piedod tiem!”. Līdzīgi Jāzepam Jēzus darbojas it kā sakot – Dievs mani šeit pie krusta ir nolicis jūsu pestīšanas dēļ, Dievs jums dos grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Dievs jūs saglabās nevis iznīcinās! Tāpēc novērtēsim ģimenes lomu mūsu dzīvēs un Dieva svētības nepieciešamību tajā.”


 

Ziņa publicēta 2008.05.15 16:50.
 » skatīt visus dienas ierakstus
 » skatīt visus mēneša ierakstus
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2021 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »