DIENAS LOZUNGS
Jes 54:4
Tad eņģelis uzrunāja sievietes: "Nebīstieties! Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, kas bija krustā sists, viņa šeit nav, jo viņš ir augšāmcēlies.
Mt 28:5–6
2Moz 33:1–23
1Tes 2:1–12
Mt 5:17–20
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Artūrs Balklavs – zinātnes skolotājs un ticības apliecinātājs
Zinātņu akadēmijas sēdē 2008. gada 24. aprīlī tika atvērta Artūra Balklava–Grīnhofa (1933–2005) grāmata "Mūsdienu zinātne un Dievs". Šī grāmata ir autora dāvana saviem līdzcilvēkiem, kurā viņš ir uzskatāmi parādījis, ka nav un nevar būt būtisku pretrunu zinātniskā un kristīgā pasaules uzskata starpā.Vēl vairāk, Artūrs Balklavs–Grīnhofs ir nodemonstrējis, ka mūsdienu dabas zinātņu atklājumi skaidri pieprasa – lai Visumam būtu jēga, ir nepieciešams kāds Supersaprāts, Universa Informatīvais Lauks jeb, citiem vārdiem sakot, Dievs.
Autore: Sandra Gintere
Habilitētā zinātņu doktora un Rīgas Jaunās Svētās Ģertrūdes draudzes locekļa Artūra Balklava–Grīnhofa grāmata "Mūsdienu zinātne un Dievs" dienas gaismu ieraudzīja šogad, kad pašam profesoram būtu apritējuši 57 mūža gadi, kaut mūžībā viņš tika aizsaukts jau 2005. gadā. Minētajā Zinātņu akadēmijas sēdē tika piešķirta arī Artūra Balklava–Grīnhofa vārdā nosauktā prēmija (iedibināta 2006. gadā) par zinātnes popularizēšanu sabiedrībā. Šo prēmiju šogad saņēma arī "Mūsdienu zinātne un Dievs" sastādītāja, ilggadēja Dr. Balklava līdzstrādniece, fiziķe Irēna Pundure.
Baznīcā un sabiedrībā Artūrs Balklavs bija zināms kā cilvēks, kurš pierādījumus un apliecinājumu savai ticībai balstīja astronomijā – tajā zinātnes sfērā, kura iepriekšējā laikā visvairāk tika pielietota ticības un reliģijas noliegšanai. Viņa kā zinātnieka ticības apliecinājums lielā mērā palīdzēja izmainīt lielā sabiedrības daļā valdošo, no komunistu un ateistu valdīšanas laikiem mantoto maldīgo uzskatu par reliģijas un zinātnes nesavienojamību.
Būdams uzticīgs Rīgas Jaunās Sv. Ģertrūdes draudzes loceklis, Artūrs Balklavs ik svētdienu bija dievkalpojumā, parasti sēžot vienā un tajā pašā baznīcas solā. Balklava kungs, kā aiz cieņas viņu dēvēja citi draudzes locekļi, nekad neatteica kalpot savai baznīcai, veicot arī pavisam vienkāršus uzdevumus. Labprāt dievkalpojumos viņš lasīja Svētos Rakstus, apmeklēja Bībeles stundas, kurās šad tad bija vienīgais, kurš tajās mācīto jau labi pārzināja. Nekad viņš neatteicās stāstīt par astronomiju un zinātni lekcijās gan Lutera akadēmijā, Mūzikas akadēmijā, gan draudzē un dažādos citos izglītojošos pasākumos.
"Mūsdienu zinātne un Dievs" pēcvārdā mācītājs Jānis Ginters ir norādījis, ka interesantā kārtā jau pirms 1600 gadiem Sv. Augustīna dzīves laikā bija aktuāls jautājums par dabas zinību un ticības attiecībām. Līdz ar to Augustīna rakstīto par šīm attiecībām var attiecināt arī uz Dr. Artūra Balklava dzīvi un mūža ieguldījumu dabas zinātnēs un ticības stiprināšanā.
Svētais Augustīns (A.D. 354–430) bija pieredzējis to, ka kristiešu nezināšana un nekompetence dabas zinību jautājumos, var būt nopietns šķērslis kristīgās vēsts pasludināšanā. Toreiz, tāpat kā šodien, pat nekristieši parasti kaut ko zina gan par zemi un šīs pasaules elementiem, gan par debesīm, zvaigznēm, to kustību un orbītām, lielumu un nosacīto stāvokli, par paredzamiem saules un mēness aptumsumiem, par gadu un gadalaiku cikliem, par dzīvnieku veidiem, krūmiem, akmeņiem un citām radītās pasaules lietām. Šīs zināšanas no prāta un pieredzes pozīcijām tiek atzītas par drošām, skaidrām, par tādām, uz ko var paļauties.
Tomēr ticības un Svēto Rakstu autoritāti neticīgie apšauba. Ja neticīgam cilvēkam nākas dzirdēt, kā kristietis, kurš labi orientējas ticības patiesībās, par dabas jautājumiem runā aplami, tad tas var vēl vairāk nostiprināt viņa šaubas par kristietības patiesību. Tāpēc kristiešiem ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai neizrādītos pilnīgi nezinoši dabas jautājumos.
Mūsdienās, tāpat kā Augustīna laikā, ir svarīgi nenonākt neērtās situācijās, kur nekompetentu spriedumu un izteikumu rezultātā pats kristietis var tik apsmiets vai vismaz neuztverts nopietni. Bet vēl lielāku postu šāda nezināšana nodara ar to, ka neticīgajos tiek radīta pārliecība, ka mūsu Svēto Rakstu autori un Baznīcas tēvi ir domājuši līdzīgi. Tādējādi, raksta Augustīns, "mēs pazaudējam tos, kuru pestīšanas labad mēs pūlamies," un piedzīvojam arī to, kas nebūt nav mazāks zaudējums, proti, ka "mūsu Rakstu autori tiek kritizēti un viņu teiktais atmests, uzskatot viņus par nemācītiem ļaudīm." Vēl vairāk, ja nekristieši ierauga, ka kristietis kļūdās tajās jomās, kurās viņi paši ir zinoši, tad viņiem gandrīz vai ir neiespējami noticēt Svētajiem Rakstiem un tam, ko tie māca par mirušo augšāmcelšanos, mūžīgās dzīvības cerību un Debesu valstību.
Augustīns secina, ka "pavirši un nekompetenti Svēto Rakstu izskaidrotāji, tad, kad viņi tiek pieķerti savos nepareizajos pieņēmumos laicīgās lietās, sagādā neizstāstāmas nepatikšanas un raizes saviem gudrākajiem brāļiem uzrunāt tos, kuriem nav saistošas mūsu svētās grāmatas." Tomēr visbīstamākā situācija veidojas tad, kad neizglītoti kristieši, lai aizstāvētu savus pilnībā muļķīgos un acīmredzami nepatiesos apgalvojumus par dabu, mēģina piesaukt Svētos Rakstus par pamatojumu un pat citē no galvas daudzas vietas, kuras pēc viņu domām pamato viņu viedokli, tomēr "nesaprazdami ne to, ko saka, nedz to, ko apgalvo" [1.Tim.1:7]
Profesora Balklava ieguldījums kristīgās sabiedrības izglītošanā zinātnes jautājumos ir ārkārtīgi nozīmīgs. Līdzīgi kā viņa darbība žurnālā "Zvaigžņotā debess" gadiem izglītoja sabiedrību un, pirmkārt, jau skolniekus, astronomijā, tāpat profesora Balklava līdzdalība Baznīcas dzīvē, viņa publikācijas Baznīcas laikrakstā "Svētdienas Rīts" palīdzēja daudziem kristiešiem pārvarēt iepriekšējā laika aizspriedumus un ieraudzīt Dieva radīšanas darbu ne tikai seno Bībeles autoru, bet arī šodienas zinātnieka acīm skatoties.
Mēs varam būt Dievam pateicīgi par Artūra Balklava dzīvi un viņa kalpošanu Dievam un cilvēkiem ar saviem talantiem, zināšanām, ar savu mīlestību, vienkāršību un pazemību. Mēs, Baznīcas locekļi, viņu pieminam ne tikai kā tai kādreiz uzticīgu, bet joprojām tai piederīgu locekli, vienu starp svētajiem debesīs.
"Mēs pārpārēm paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. (..) Ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!"
  |
