DIENAS LOZUNGS
Krāsa: sarkana
Glābiņš – no Kunga! Tavai tautai – tava svētība!
Ps 3:9
Viņš tos izveda ārā līdz pat Bētanijai un, savas rokas pacēlis, svētīja.
Lk 24:50
2Moz 34:1–17
1Tes 2:13–20
Mt 5:21–26
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Eiropas protestanti dialogā ar katoļiem
Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā no 3. līdz 6. aprīlim notika kārtējā ikgadējā EAKE – Eiropas evaņģēliskās konfesiju pētniecības darba grupas tikšanās. Šī darba grupa jau apmēram 30 gadus darbojas bijušās Leuenbergas konkordāta, tagad – GEKE – Eiropas Evaņģēlisko Baznīcu Sadraudzības ietvaros un apvieno Eiropas Reformācijas laikā vēsturiski izveidojušās baznīcas."Lai pasaule ticētu" (Jāņa 17:21)
Autore: Sandra Gintere
Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta dialogam vai multilaterālām sarunām ar tām baznīcām, kuras GEKE nepieder, bet kuru dzīves telpa arī ir Eiropā – ortodoksajām baznīcām, katoļu un baptistu baznīcām. Īpaša vērība Bratislavas sanāksmē šogad tika pievērsta ekumēniskajai sadarbībai starp GEKE apvienojamām luterāņu, kalvinistu un Romas katoļu baznīcām.
Par galvenajiem teoloģiskajiem referātiem un arī praktisko konferences norisi visliekāko atbildību bija uzņēmies Bensheimas Konfesiju pētniecības institūts, kas ir Hesenes un Nasavas zemes baznīcu evaņģēliskās apvienības institūcija. Šis institūts nodarbojas ne tikai ar pētniecības darbu, bet arī organizē mācītāju tālākizglītību konfesiju jautājumos, vada un organizē konferences, diskusijas un darba grupas.
Galveno referātu "Ekumēniskās sadarbība – evaņģēlisko un katoļu dialogs" lasīja Bensheimas institūta referents Dr. Johans Ēmans (Ehmann). Protams, visvairāk piemēru un arī vide, jautājumi, nostādnes, par kurām Dr. Ēmans stāstīja savā referātā, ir smelti no pieredzes Vācijā un citām, vēsturiski ar Vāciju saistītām evaņģēliskajām baznīcām.
Dr. Ēmans vērsa uzmanību, ka katolicisms Eiropā ir ļoti dinamisks, diezgan strauji augošs un aktīvs. Tāpēc, pēc viņa domām, evaņģēliskajām baznīcām vajag nopietni rēķināties ar šo jauno situāciju un ekumēniskās sarunās vairāk uzņemties iniciatīvu. Referents arī norādīja, ka ekumēnisko attiecību stiprināšanu nebūt neveicina nesaprašanās pašu protestantu vidū.
Kā piemēru viņš minēja nesenos notikumus Vitenbergā. Pagājušajā gadā Lutera pilsētā, gatavojoties sagaidīt Reformācijas 500. jubileju 2017. gadā, Misūrī Sinodes Luterāņu baznīca bija nopirkusi īpašumu un saņēmusi atļauju turēt dievkalpojumus pilsētas baznīcā, kas atrodas pretī viņu ēkai. To saņēmuši, viņi pasludinājuši, ka šīs baznīcas draudzes locekļi viņu dievkalpojumos pie dievgalda netiek pielaisti, jo nav altāra un kanceles kopībā ar viņiem. Tādējādi dotās zemes baznīcas vadība ir neveiklā situācijā – aizliegt misūriešiem turēt savus dievkalpojumus nevar, jo prese rakstīs par nesaskaņām luterāņu vidū. Atļaut turēt šos slēgtā dievgalda dievkalpojumus? Kā to paskaidrot draudzei, kas gadiem tur Dievu lūgusi, ka, lūk, šajā dievkalpojumā, pie šiem luterāņiem jūs pie dievgalda nedrīkstat iet?
Savukārt kā pozitīvu paraugu lektors vērtēja tuvināšanos starp pašām Vācijas evaņģēliskām baznīcām. Piemēram, notiek baznīcu apvienošanās jeb saplūšana. To jau izlēmušas Tīringenas un Saksijas zemes baznīcas, kopā izveidojot Vidusvācijas baznīcu. Savukārt Ziemeļelbas, Meklenburgas un Pomernas baznīcu sinodes ir nobalsojušas par saplūšanu un pašlaik strādā pie Ziemeļbaznīcas ("Nordkirche") veidošanas.
Protams, attiecībā uz dialogu ar Romas Katoļu baznīcu vismaz Eiropā ar vislielāko interesi tiek gaidīti jaunumi no Vācijas, jo pašreizējais pāvests Benedikts XVI nopietni nodarbojas ar baznīcas dzīves uzlabošanu savā dzimtajā zemē. Pēdējā laikā no 7 arhidiecēzēm un 20 diecēzēm sastāvošā Romas katoļu baznīca Vācijā ir piedzīvojusi trīs jaunu arhibīskapu ievēlēšanu un amatā ievešanu, kā arī ilggadējā Bīskapu konferences vadītāja kardināla Lēmana aiziešanu no amata un arhibīskapa Roberta Zolliča (Zollitsch) ievēlēšanu viņa vietā.
Kardināls Lēmans bija pazīstams kā dziļi ekumēniski domājošs cilvēks, gatavs sadarboties ar evaņģēliskajām baznīcām. Arī jaunievēlētais Bīskapu kolēģijas vadītājs intervijā žurnālam "Der Spiegel" sacīja, ka viņš ir atvērts sarunām, dialogam, domu apmaiņām gan ārpus, gan katoļu baznīcas iekšienē. Viņš arī norādīja, ka nepastāv nekādas aizliegtās tēmas, par kurām nedrīkstētu runāt, piemēram, celibāts.
Nevienprātīgi Vācijā un citur ir uzņemts pāvesta paziņojums par atgriešanos pie Tridentas koncila mesas kārtības, jo jaunākās paaudzes priesteri tik labi vairs latīņu valodu nepārvalda. Šajā sakarībā sarežģījumi ir radušies attiecībās ar Vācijas jūdu kopienu. Vācu rabīni skaļi protestēja pret Tridentas Krusta ceļam paredzētajām lūgšanām, kuras ietver arī lūgšanu par jūdu atgriešanos. Tādējādi pāvests šo lūgšanu nedaudz pārfrāzēja, bet neatkāpās no tā, ka atgriešanās pie Kristus ir nepieciešama visiem. Savukārt rabīni tā dēļ atteicās piedalīties plānotajā kopējā pasākumā Osnabrikā 2008. gada maijā.
Izrādās, liela daļa GEKE baznīcu noraida misijas darbību un evaņģēlija sludināšanas nepieciešamību jūdu vidū. Ir pat baznīcas, piemēram, Austrijas, kas jau pirms gadiem ir nobalsojušas, ka kristiešu misija jūdu vidū ir nepieņemama.
Savukārt mācītāja Dr. Lindzī Šlutere (Lindsay Schluter) savā referātā uz baznīcu sadarbību vedināja skatīties no Skotijas puses. Skotijā par "Skotijas baznīcu" sauc nevis anglikāņu reformācijas baznīcu, kā tas ir Anglijā, bet kalvinistiski prezbiteriāniski ievirzītu baznīcu. Anglikāņu baznīcu Skotijā sauc "Skotijas episkopālā baznīca". Lai gan Skotijā ir protestantu pārsvars, tomēr tie ir ārkārtīgi savstarpēji sadrumstaloti. Skotijas protestanti, īpaši kalvinistiski ievirzītie, gadsimtu gaitā ir sašķēlušies, lai gan visi uzskata, ka ir Kalvina reformācijas un Vestmisteres Ticības apliecības mantinieki. 1929. gadā divām šī virziena baznīcām tomēr izdevās apvienoties, un tās tad arī veido lielāko protestantu baznīcu Skotijā.
Turklāt pastāv asas, pat naidīgas attiecības ar katoļiem. Kā, piemēram, viss, kas pieder katoļiem, tiek krāsots zaļā krāsā, bet visas protestantu mājas, emblēmas, izdevumi, kas saistīti ar baznīcu, un citas lietas, ir zilā krāsā. Skotijas baznīcas gadagrāmatu sauc par "Zilo grāmatu" (Blue Book). Lai gan Skotijā nav Ekumēniskā padome, tomēr pēdējos gados ir izveidojusies kustība "Baznīcu kopēja rīcība" (Action of Churches together), kas ir panākusi, ka pat pēc futbola spēlēm nenotiek savstarpēji katoļu un protestantu ēku demolēšanas mēģinājumi un grautiņi.
Vislielākais sasniegums, protams, Skotijā ir sarunu process, kura dēļ noslēgtas vienošanās ar katoļu baznīcu par savstarpēju kristības atzīšanu. Pirmās šādas vienošanās jau ir slēgtas 90. gadu sākumā, piemēram, Austrijā. Pašlaik pēdējais panākums ir 2007. gada decembrī panāktā vienošanās, kuras rezultātā izstrādāts un publicēts Skotijas Baznīcas (kalvinisma tradīcijas reformātu baznīca) un Skotijas Romas Katoļu baznīcas dokuments "Kristība: katoļu un reformātu". Dr. Lindzī Šlutere minēja, ka šo sarunu laikā dalībnieki bijuši pārsteigti, atklājot, cik daudz viņiem kopīga. Tanī pašā laikā viņa nespēja saprast (lai arī četrus gadus studējusi Heidelbergā luterāņu fakultātē), kāpēc luterāņiem dialogā ar katoļiem īpaša uzmanība un problēmas ir tieši ar taisnošanas mācību. Skotiem, kā arī teoloģiskās diskusijās, šai dogmai ir ļoti minimāla nozīme.
Trešo referātu lasīja Ungārijas armijas militārais bīskaps Pāvils Laknesrs (Lackner). Viņš pievērsa uzmanību praktiskās ekumēniskās sadarbības nepieciešamībai un aspektiem Ungārijā. Viņš uzsvēra, ka, runājot par reliģijas klātbūtni valsts institūcijās, runa nav vairs tikai par sadarbību starp kristīgām konfesijām, bet arī ar citām reliģijām, īpaši islāmu.
Pārējā konferences daļa veltīta grupu diskusijām un referātu lasījumiem no dalībvalstīm. Faktiski visas protestantu baznīcas Centrāleiropā ir ļoti mazas un, kā jau minēts, sašķeltas. Starp protestantiem dominē dažādu novirzienu reformātu baznīcas, bet luterāņi ir mazākumā.
Izņēmums no visiem klātesošajiem GEKE dalībniekiem bija Somijas baznīca, kurā luterāņu baznīcai vismaz formāli joprojām pieder 82% iedzīvotāju. Somijas baznīcu šajā sanāksmē pārstāvēja agrākais Somijas baznīcas galvenais teoloģiskais referents, Porvoo grupas luterāņu ko–sekretārs, jaunievēlētais Tamperes bīskaps Matti Repo. Somijas luterāņu baznīcai ir ilggadīga sadarbības pieredze ar lielāko ne–luterāņu baznīcu Somijā – ar Somijas Ortodokso (pareizticīgo) baznīcu. Īpaši 20. gs otrajā pusē Somijas ortodoksajai baznīcai ir ļoti nozīmīga vieta Somijas kultūrā un sabiedrībā. Starp Somijas luterāņu un ortodokso baznīcu ir notikušas daudz diskusijas ar pozitīvu rezultātu un parakstīti dokumenti.
Ļoti laba sadarbība veidojas arī ar Somijas katoļu baznīcu, kas gan Somijā skaitliski ir ļoti maza. Svarīgākais ikgadējais sadarbības pasākums starp Somijas luterāņiem un katoļiem ir Somijas apustuļa Sv. Heinriha piemiņas godināšana. Šī godināšana notiek katru gadu 19. janvārī Romā, kur Sv. Henriham ir speciāls altāris. Katru gadu kāds no katoļu, luterāņu un ortodoksajiem bīskapiem dodas uz Romu, lai noturētu kopēju svinīgu dievkalpojumu pie Sv. Heinriha altāra viņa piemiņas dienā.
Par ļoti ekumēniska gara vadītu lēmumu var atzīt arī to, ka Somijas luterāņu baznīca ir nolēmusi atkal atdot atpakaļ Helsinkos atrodošajai katoļu katedrālei Sv. Heinriha pīšļus. To sākotnējā vieta bija Somijas nozīmīgākā luterāņu katedrāle Turku, bet 2000. gadā tos pārveda uz Helsinkiem, taču 2007. gadā – atpakaļ uz Turku. Tā kā svēto relikvijas katoļiem nozīmē daudz vairāk nekā luterāņiem, pēc šo relikviju izpētes nolemts tās atdot glabāšanā katoļu katedrālei Helsinkos.
Ar interesi tika uzklausīts arī stāstījums par ekumēnisko sadarbību Latvijā. Lai gan Ekumeniskās padomes nav, tomēr attiecības gan starp tradicionālo konfesiju bīskapiem, gan draudžu un mācītāju līmenī ir ļoti labas. Pozitīvā pieredze ekumēniskā sadarbībā Lielās Piektdienas krusta ceļā vairākās pilsētās, Ģimenes svētku, Bībeles svētku, lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību svinēšana janvārī un Pasaules sieviešu lūgšanu dienas atzīmēšana martā, Latvijas kristīgais radio un citas aktivitātes ir apliecinājušas ekumēniskās sadarbības iespējas un potenciālu.
Sanāksmes dalībnieki augsti novērtēja Kristīgā radio izdevumu "Tikšanās" un žurnālu "Kas mūs vieno", kas tika lietoti kā uzskates līdzekļi. Ļoti atzinīgi tika uzņemta arī Lutera akadēmijas iniciatīva ekumēniski veidot jaunu mācības kursu, uzaicinot par referentiem ortodoksās, katoļu un baptistu baznīcas teologus.
Lai cik arī atšķirīgi būtu dažādo kristīgo baznīcu uzskati par ticības mācību un praksi, visi ir vienisprātis, ka kristiešu sašķeltība, sadrumstalotība savā starpā nekādā ziņā neveicina Baznīcai kā Kristus miesai paša Kunga uzticēto evaņģelizācijas un misijas darbu. Ekumēniskā sadarbība kļūst jo īpaši svarīga tagad, gatavojoties Edinburgas Pasaules misijas konferences 100. gadadienas svinēšanai 2010. gadā. Tieši Edinburgas konference 1910. gadā bija tā, kas veicināja pasaules evaņģelizāciju, misijas darbu un ekumēnisko kustību.
Diemžēl nereālistiska izrādījās Edinburgas konferences prognozes, ka 25 gadu laikā Kristīgajai baznīcai piederēs ap 90% pasaules iedzīvotāju. Iemesls tam, neapšaubāmi, ir pasaules kristiešu savstarpējā sašķeltība. Evaņģelizācijas darbu gan pašu mājās, gan misijas zemēs traucē acīm redzamā kristīgo baznīcu reālās situācijas neatbilstība Kristus Augstā Priestera lūgšanai: "Lai visi ir viens, kā Tu, Tēvs, manī un es tevī, lai viņi ir mūsos, lai pasaule ticētu, ka tu mani esi sūtījis." Kristīgajām baznīcām ir ko padomāt, kā iedzīvināt šo Kristus lūgšanu arī simts gadu pēc Edinburgas. Tāpēc jau arī kristieši tiekas un runā par vienotības jautājumiem.
Attēlā: EAKE darba grupa pie jaunuzceltās Bratislavas luterāņu baznīcas.
  |
