DIENAS LOZUNGS
Zah 8:19
Un Dieva miers, kas pārspēj jebkuru sapratni, lai pasargā jūsu sirdis un jūsu domas Kristū
Jēzū.
Flp 4:7
Jes 2:5–22
1Tes 3:1–13
Lk 20:27–40
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Blīdenes draudze viesojas Amerikā
"Māsu draudzes mācītājs bija stipri pārsteigts, kad saņēma sūtījumu no Latvijas. Vēl lielāks pārsteigums viņiem bija mūsu vēlme viņiem pateikties, iepazīties klātienē un apciemot, pašiem sev apmaksājot ceļa izdevumus," par ceļojumu Lieldienās pie māsu draudzes Amerikā stāsta Sanita Vanaga no Blīdenes draudzes.Tieši šādi rīkoties bija viņas iniciatīva, kā arī Sanita bija ceļojuma galvenais "sponsors".
Autores: Sanita Vanaga, Inga Reča ("Svētdienas Rīts" 2008. gada 12. aprīlī)
"Par visām lietām, lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu..."
(1Pēt:4-8)
Laikā no 22. marta līdz 1. aprīlim Blīdenes draudzes priekšniece Gunta Bula, diakonijas vadītāja Ritma Vanaga un draudzes ārlietu daļas vadītāja Sanita Vanaga apciemoja māsu draudzi Amerikā – Sv. Jāņa draudzi Dīterikā, Ilinoisas štatā (Dieterich, Illinois).
Draudzība ar cēlu mērķi
Labi atceros kā pirms vairākiem gadiem "Svētdienas Rīta" redakcijā kārtējo reizi ciemojās toreizējais Blīdenes draudzes priekšnieks Edgars Vanags ar skaidru mērķi – aprakstīt draudzes centienus un plānus Blīdenē atkal uzcelt dievnamu. Edgars Vanags saprata, ka nelielajai Blīdenes draudzei tas nebūs pa spēkam, tāpēc viņš aktīvi meklēja māsu draudzes ārzemēs, kas palīdzētu šo ideju īstenot. Viņš bija pārliecināts, ka uzcelt Dieva namu ir svētīgs un labs mērķis un ka tādam cēlam darbam saliedēt varētu cilvēkus daudz kur pasaulē.
Kad 2006. gada novembrī Latvijā ciemojās pārstāvji no Misūri Sinodes ASV un sanāksmē LELB Virsvaldes zālē Edgars Vanags iepazīstināja ar Blīdenes draudzi, nākotnes plāniem un vīzijām, Dīterikas Sv. Jāņa draudze izvēlējās Blīdenes draudzi par savu māsu draudzi.
2007. gada janvāra beigās mācītājs Stefens Džilets (Stephen P. Gillet) atsūtīja pirmo e–pasta vēstuli mācītājam Uldim Gailītim, kurš savas lielās aizņemtības dēļ saņemto vēstuli nodeva draudzes ārlietu daļas vadītājai Sanitai Vanagai. Tā sākās Blīdenes un Dīterikas Sv. Jāņa draudzes sarakste.
Nesavtīgā palīdzība
"Visvairāk mani pārsteidza tas, ka Dīterikas draudze neprasīja ne to, kas mēs esam un ko mēs vēlamies, bet uzreiz piedāvāja palīdzēt tik, cik būs iespējams. Tas bija šoks labā nozīmē, jo līdz šim mums bija pieredze, kad kādas potenciālās māsu draudzes saka – jums jau nekā nav: ne baznīca, ne mācītājmāja… Mums tiešām nekā nav – īrējam telpas vietējā klubā uz dievkalpojumiem un sadraudzības reizēm," par draudzības sākumu stāsta diakonijas vadītāja Ritma Vanaga.
Jau 2007. gadā Dīterikas Sv. Jāņa draudze sāka vākt līdzekļus un sūtīt Blīdenes draudzei. Interesants bija veids, kā draudze piesaistīja līdzekļus, ko sūtīt uz Latviju. Piemēram, septembrī noorganizēja pusdienas ar latviešu ēdieniem, kuru receptes uz ASV bija aizsūtījuši blīdenieši. Saņemto naudu draudze iemaksāja arhitektei V. Krūmiņai jaunās baznīcas tehniskā projekta izstrādei. 2007. gada beigās no Dīterikas tika saņemts vēl viens naudas sūtījums, ko Blīdenes draudze izlietoja trīsfāzu elektrības pieslēgšanai mācītāja mājā.
Turpmāk no katras dievkalpojuma kolektes tiks atlikti 200 dolāri, kuri reizi ceturksnī ceļos uz Latviju. "200 dolāri baznīcas celtniecībai it kā ir ļoti maz, bet tomēr pa mazdrusciņai kādus darbus uz priekšu varam pavirzīt," Ritma Vanaga ir diezgan optimistiski noskaņota.
Lieldienas Amerikas vidienē
Diemžēl ceļojumā pie māsu draudzes Amerikā Blīdenes draudzes dāmas devās vienas, jo gada nogalē draudzes priekšnieks Edgars Vanags tika aizsaukts mūžībā.
23. martā kopā blīdenietes svinēja Lieldienu dievkalpojumu ar četru Dīterikas apkārtnes baznīcu draudžu pārstāvjiem, kopā ap 450 cilvēkiem vietējās skolas sporta zālē. Dīterikas Sv. Jāņa draudzes locekļi viešņām bija sagatavojuši tik intensīvu vizītes programmu, ka mācītājs Stefens Džilets pavēstījis – atpūsties varēsiet lidmašīnā!
Vizītes laikā latvietes apmeklēja Dīterikas skolu, Altamontas baznīcu un Trinity luterāņu skolu, kurā bērni ar lielu interesi uzdevuši dažādus jautājumus par Latviju. Sevišķi jauniešus interesējis, no cik gadiem Latvijā var iegūt autovadītāja apliecību, jo, izrādās, ka Amerikā vadīt auto var jau no 16 gadiem. Pie skolām var novērot īstu autoparku, jo vecākie skolēni uz mācībām dodas ar savu auto nevis skolas busiņu.
Tā kā Blīdenes draudzes priekšniecei ir sava saimniecība un S. Vanagai ir veterinārārstes izglītība, tad vizītes programmā bija iekļautas vairākas draudzes locekļu saimniecības – brāļu Holstu nobarojamo liellopu un cūku ferma, Fila un Daijanas Aherinu šķirnes liellopu saimniecība un Burrows–View slaucamo govju ferma. Bija iespēja apskatīt arī mācītāja Stefena lamu un alpaku saimniecību. Nākotnē mācītājs plāno šo saimniecību izmantot kā atpūtas vietu citiem amata brāļiem un baznīcās kalpojošajiem cilvēkiem.
"Ciemošanās laikā mums bija iespēja piedalīties Dīterikas Sv. Jāņa baznīcā segu darināšanā un pēc pusdienām turpat notika arī Bībeles stunda. Mācītājs Stefens no interneta bija izdrukājis apskatāmo Bībeles tekstu latviešu valodā. Devāmies arī uz Krimuldas māsu draudzi – Efingemas Sv. Jāņa baznīcu, kurā mums bija iespēja iepazīties ar procesu kā tiek sagatavota Bībele braila rakstā. Sniedzām interviju Efingemas vietējam laikrakstam "Daily News"," par ciemošanās laikā pieredzēto stāsta S. Vanaga.
Par Latvijas māsām rūpējās vairākas ģimenes – ik pēc pāris dienām blīdenietes ceļoja no vienas mājas uz otru – katra ģimene bija izdomājusi savu programmu. Piemēram, Ernests un Patrīcija Garbes viešņas aizveda uz Sent–Luisu, kur kopīgi apmeklēja Konkordijas semināru, kapelu un Konkordijas vēsturisko institūtu. Sanitu Vanagu īpaši fascinēja muzeja grāmatu krātuvē redzētie M. Lutera kopotie raksti, kas ir izdoti 16. gadsimta vidū, kā arī ļoti daudzās senās Bībeles.
Tā kā Ernests Garbe 12 gadus ir bijis Misūri Sinodes Centrālā Ilinoisas apgabala direktoru padomes loceklis, viņš iepazīstinājis ar Misūri Sinodes Starptautisko centru un mācītāju Metjū Harrisonu, Pasaules humānās aprūpes un pabalstu departamenta izpilddirektoru, kuru latvietes informējušas par Blīdenes nākotnes plāniem.
Amerikas dārgumi
"Visvairāk mūs pārsteidza amerikāņu atvērtība un vienkāršība. Viņi mūs neuztvēra kā svešiniekus," savās sajūtās pēc atgriešanās dalās Ritma Vanaga.
"Tā bija pirmā vieta, kurā es sajutu, ko nozīmē kristīga mīlestība. Amerikāņu ģimenēs mūs uzņēma kā ģimenes locekļus, kā savējos," piebilst Sanita.
Dīterikas Sv. Jāņa draudzi 1876. gadā dibinājuši vācu emigranti, skaitliski tā nav liela, bet ļoti apņēmīga. Ritma Vanaga: "Viņiem ir citāda domāšana kā mums – ko viņi izlemj, to arī paveic. Piemēram, draudze nolēma celt jaunu dievnamu – gada laikā to arī izdarīja. Piedalījāmies arī dāmu komitejas sanākšanā – viņas protokolē katru sapulci un katrā sapulcē atskaitās par iepriekš nolemto un padarīto."
Gunta Bula, Sanita un Ritma Vanagas ir ļoti pateicīgas Dīterikas Sv. Jāņa draudzes mācītājam Stefenam Džiletam un visiem draudzes locekļiem, jo īpaši Dorotejai Stiretai, Normai Woltmanai, Ernestam un Patrīcijai Garbēm, Delbertam un Džerijai Mundtiem, kuri viņas sirsnīgi uzņēma savās mājās.
Vizīte noslēdzās ar kopīgu dievkalpojumu Baltajā svētdienā Dīterikas Sv. Jāņa baznīcā un sadraudzības pusdienām. Tas, ka Sanitas Vanagas bagāža gan turp, gan atpakaļceļā izmeta nelielu līkumu pa citu valstu lidostām, nemazina ceļojuma prieku, tikai pastiprina pateicības izjūtas – Dievam, māsu draudzes mācītājam un draudzes locekļiem par uzņemšanas mīļumu un spārno turpmākai sadarbībai. Rudenī amerikāņu draugus gaida Blīdenē.
Attēlā: (augšā): Blīdenes draudzes priekšniece Gunta Bula (trešā no kreisās), diakonijas vadītāja Ritma Vanaga (otrā no kreisās) un ārlietu daļas vadītāja Sanita Vanaga viesojās māsu draudzē Dīterikā, ASV.
Foto: no Blīdenes draudzes arhīva
Dīterikas Sv. Jāņa baznīca, kuru draudze uzbūvēja nepilna gada laikā.