Ziņu arhīvs
< Aprīlis 2008 >
p o t c p s s
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30        
2024. gada 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

DIENAS LOZUNGS

Pieminamus Viņš darījis Savus brīnumus, žēlīgs un žēlsirdīgs Kungs.
Ps 111:4

Viridum – Zaļā ceturtdiena

Rītā: 2Moz 30:22–31; Jk 5:13–16; Mk 6:7–13

Vakarā: 1Moz 14:18–19; 1Kor 11:20–29; Jņ 13:1–15
Ps 116:1–2, 12–19; 2Moz 12:1–14; 1Kor 11:23–26; Jņ 13:1–17, 31b–35

Krāsa: balta

Taisnīgums paaugstina tautu, ik ciltij nes negodu grēks.
Sak 14:34

Jēzus, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam sekoja. Un, tajā vietā nonācis, viņš tiem sacīja:
"Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā." Lk 22:39–40

Rdz 2:10–18
1Kor 10:14–17, 11:27–32
Mk 14:12–25

lasīt vairāk >

Iepazīsimies! Misionāri Latvijā – Marks un Roza Krauzes

Mācītājs Marks Krauze ar kundzi Rouzu ir no Luterāņu Baznīcas Misūri Sinodes (MS) ASV, taču jau kādu laiku par viņu kalpošanas un dzīves vietu ir kļuvusi Latvija.

Autore: Santa Cileviča ("Svētdienas Rīts", 2008. gada 8. martā)

– Kad jūs ieradāties Latvijā?

Marks Krauze: – Es ierados pagājušā gada 1. oktobrī uz septiņām nedēļām. Pēc tam atgriezos Amerikā uz trim nedēļām.

Roza Krauze: – Kādu iemeslu dēļ Dievs acīmredzot nevēlējās, lai es tanī laikā dotos uz Latviju, jo mēs nevarējām pārdot māju.

M.K.: – Bet izdevās pārdot, tikko es biju atbraucis uz šejieni. 10. decembrī mēs abi atbraucām uz Latviju. Sākām iepazīt cilvēkus, bet tad bija klāt Ziemsvētku laiks.

Mūsu uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar trim būtiskiem mērķiem. Pirmais ir – nodrošināt informāciju draudzēm Amerikā. Ir 300 personas un draudzes, kas mūs atbalsta ar lūgšanām, materiālo palīdzību. Mēs sūtām vēstules, lai viņi saprastu, kāpēc mēs esam Latvijā, un lai uzzinātu vairāk par mūsu misijas darbu. Otrkārt, esam šeit, lai palīdzētu koordinēt to grupu darbu, kas šeit jau darbojas.

– Kādas grupas jūs domājat?

M.K.: – Misija "Luterāņu Stunda", Orphain grain train[1], Misūri Sinodes Centrālilinojas iecirknī... Vēlamies palīdzēt viņiem sadarboties. Arī palīdzēt saprast, kas notiek Latvijā, kādas ir vajadzības, kādi projekti. Šai ziņā esmu kā starpnieks. Mums savulaik bija sadarbība ar izdevniecību St. Luisā, kas izdeva materiālus svētdienas skolām. LELB Svētdienas skolas nozarei palīdzējām noskaidrot par atļauju publicēt materiālus. Mēs rakstījām e–pasta vēstules, norunājām tikšanos ar viceprezidentu. Ceram attīstīt arī ciešāku sadarbību, nosūtot kādus pārstāvjus no LELB Svētdienas skolas komisijas uz Ameriku, lai viņi tur varētu gūt pieredzi šajā izdevniecībā.

Treškārt, mēs vēlamies palīdzēt ar savu padomu misijas jomā. Esmu iesaistījies Misijas komisijas darbā, kopīgi izstrādājām stratēģiju misijai Īrijā. Esam pārrunājuši iespēju palīdzēt jaunu draudžu dibināšanā.

– Arī jūs, Roza, esat gatava iesaistīties kādā kalpošanā.

R.K.: – Tā kā esmu dzīvojusi St. Luisā, došos līdzi svētdienas skolas darbinieku grupai uz ASV. Bija arī pirmā mācītāju sievu tikšanās tām kundzēm, kuras runā angliski.

– Kas jums šeit šķiet būtiski citādāks kā mājās Amerikā?

M.K.: – Cilvēki sākumā bija piesardzīgāki. Bet tagad ir daudzi, kuri vēlas runāt, uzdot jautājumus par kalpošanu un citām lietām.

R.K.: – Kad ierados Latvijā, es jau jutos labi. Cilvēki ir draudzīgi.

– Jums ir divi dēli. Viņi palika Amerikā?

R.K.: – Jā, viņiem ir 19 un 22 gadi.

M.K.: – Metjū studē Nebraskas luterāņu universitātē, viņš vēlas kļūt par mācītāju. Filips ir Ziemeļaiovas universitātes pirmā kursa students. Viņš vēl nezina, ko tieši vēlas studēt. Ceram, ka nākamajos Ziemsvētkos viņi atbrauks arī uz Latviju.

– Pastāstiet, kā jūs nonācāt pie domas doties misijas kalpošanā uz Latviju?

M.K.: – Apmēram pirms gada mēs ar Rouzu bijām grupā, kas devās uz Maskavu vadīt semināru mācītājiem un viņu sievām. Tur iepazināmies ar Brentu Smitu, kurš ir Misūri Sinodes Eirāzijas reģionālais direktors. Kādu dienu viņš piezvanīja un sacīja, ka viņi vēlas nosūtīt uz Baltijas valstīm misionāru. Teica, lai es lūdzu par to. Pēc divām nedēļām viņš piezvanīja un pastāstīja, ka arhibīskaps Jānis Vanags viesosies Centrālilinojas iecirknī, vaicājot – vai es varu atbraukt un viņu satikt? Man tas nozīmētu 7 stundu braucienu, turklāt ziemas vidū – decembrī. Es atbildēju: "Ja laika apstākļi ļaus, es būšu."

Tur mēs satikām arhibīskapu un Arti Eglīti. Pēc tam februārī bija pārrunas, bet aprīlī LBMS misijas nozares valdes pārstāvji piezvanīja un aicināja doties uz Latviju kā misionāriem. Mēs uz dažām dienām aprīļa beigās ieradāmies Latvijā, bijām aicināti piedalīties konferencē Lietuvā. Tur sastapām arī Lietuvas un Latvijas bīskapus, mācītājus. Centāmies saprast, vai Dievs tiešām mūs aicina. Visus šos mēnešus Tas Kungs turpināja darboties un sagatavoja mūsu sirdis, pildot tās ar mīlestību pret Latviju, lai gan iepriekš nebijām te bijuši.

– Jūs ieradāties, lai kalpotu Baltijas valstīs, ne tikai Latvijā.

M.K.: – Ar Igaunijas Baznīcu mums vēl nav formālas sadarbības, kā tas ir ar Latvijas un Lietuvas Baznīcām. Bet viens no mūsu uzdevumiem ir uzsākt veidot attiecības arī ar Igaunijas Baznīcu. Esmu ticies arī ar Lietuvas bīskapu. Rīgai šai ziņā ir centrāla vieta, tas nozīmē, ka būsim cilvēkiem šeit tuvāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

– Kā kopumā ir veidots Misūri Sinodes misijas darbs?

M.K.: – Misūri Sinodes misijas lauks iedalās četros reģionos. Viens no tiem ir Eirāzijas reģions – no Eiropas līdz pat Ķīnai. Mums ir misionāri Turcijā, Kazahstānā, Kurdistānā. Ir arī Dienvidamerikas reģions. Misionāri ir arī Āfrikā un Āzijā.

– Un visu misionāru darbu atbalsta noteiktas draudzes vai atsevišķi cilvēki?

M.K.: – Agrāk misionāru darbu Baznīca atbalstīja centralizēti, bet vēlāk saprata, ka Baznīcai nav pietiekamu ienākumu, lai šo darbu veiktu. Turklāt, veidojot tuvākas attiecības ar cilvēkiem, viņi daudz labprātāk ziedo misijas darbam. Līdzīgi esam runājuši par misiju Īrijā, ka varētu būt kādi latvieši, un īpaši jau tie, kas dzīvo Īrijā, kuri varētu atbalstīt šo kalpošanu.

– Jūs pirms tam bijāt draudzes mācītājs. Kāda ir atšķirība starp draudzēm Amerikā un Latvijā?

M.K.: – Jā, divdesmit gadus. Pēdējā draudze, kurā kalpoju, bija misijas draudze. Tā izveidojās vietā, kur tika sabūvētas jaunas dzīvojamās mājas. Es šajā draudzē biju pilna laika mācītājs. Pēdējo piecu gadu laikā mēs palīdzējām draudzei izaugt no piecdesmit ģimenēm līdz simts divdesmit piecām. Pie mums galvenokārt vecākā gada gājuma cilvēki ir tie, kas finansiāli uztur draudzes. Bet, līdzīgi kā Latvijā, jaunie cilvēki ir kļuvuši ļoti materiālistiski – pērk dārgas automašīnas, lielākas mājas un ne tik bieži iesaistās draudzes dzīvē, jo uzskata, ka baznīca ir domāta tikai veciem cilvēkiem.

– Jūs noteikti zināt par LELB plānoto mācītāju atalgojuma sistēmas izveidi un nesen pieņemto lēmumu daļu līdzekļu nodot Misūri Sinodes pārvaldīšanā. Kā tieši darbojas fonds, kam šie līdzekļi tiks uzticēti? Vai līdzīga pieredze ir bijusi ar kādu citu partnerbaznīcu?

M.K.: – Šāda veida projekts būs pirmais, bet Misūri Sinodes finanšu institūcijas ir palīdzējušas finansiāli arī citām Baznīcām. Misūri Sinodes fonds pastāv, lai, piemēram, ja ir cilvēki, kuri pēc nāves Baznīcai novēl savus iekrājumus, Baznīca tos varētu ieguldīt dažāda veida pasākumos tā, lai tie nestu peļņu, ko izmanto Baznīcas kalpošanas darbam. Amerikā ir cilvēki, kuri pie tā strādā. Jūsu Baznīcā eksperti galvenokārt darbojas brīvprātīgi, viņiem nav laika meklēt ieguldījumu vietas. Šis fonds vēlas palīdzēt.

Bet ir vēl otra institūcija – Luterāņu Baznīcas attīstības fonds[2], kas var nodrošināt aizdevumu. Šis fonds darbojas kā banka. Baznīcas locekļi tajā iegulda naudu, gūst peļņu, un attīstības fonds šo naudu var attiecīgi aizdot draudzēm, lai tās varētu, piemēram, būvēt. Aizdevums ļautu atalgojumu sistēmai sākt darboties, pirms vēl tiek pārdoti kādi īpašumi, un dotu vairāk laika, lai rastu izdevīgāko brīdi, kad kādu no īpašumiem pārdot.

– Kur šī nauda parasti tiek investēta?

M.K.: – Iespējas un arī investīciju mērķi var būt dažādi. Protams, eksistē noteikti nosacījumi. Nevar investēt, piemēram, kompānijās, kuru darbība ir amorāla. Investēts tiek kompānijās, par kurām ir pārliecība, ka tās nesīs peļņu. Pat, ja vienai kompānijai ir grūtības, tas nekaitēs fondam, jo, lai mazinātu risku, ieguldīts tiek vairākās, nevis vienā.

Tomēr visa pamatā, manuprāt, ir palīdzēt mācītājiem saprast, ko nozīmēs būt pilna laika mācītājam. Dažkārt mēs pārāk esam aizrāvušies ar naudas plūsmas mehānismu. Bet Baznīcas nākotne ir svarīgākais, proti, ka jums būs pilna laika mācītāji. Mēs vēlamies palīdzēt, arī ar apmācībām.


Attēlā: Marks un Roza Krauzes. Foto: no ģimenes personīgā arhīva

*****

[1] ASV starptautiskās humānās palīdzības organizācija "Bāreņu labības vilciens" 

[2] Lutheran Church Extension fund 

 

 

Ziņa publicēta 2008.04.18 14:21.
 » skatīt visus dienas ierakstus
 » skatīt visus mēneša ierakstus
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2024 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »