DIENAS LOZUNGS
1Moz 6:22
Jēzus sacīja: Tad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, ir līdzināms saprātīgam
vīram, kas savu namu būvējis uz klints.
Mt 7:24
2Moz 24:1–18
Kol 2:8–23
Mt 4:12–17
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Veselā miesā, vesels gars… un basketbola spēlētājs!
Nu jau ceturto gadu pēc kārtas norisinājās visLatvijas luterāņu basketbola turnīrs Talsos. Šogad tur aprīļa pirmajās brīvdienās jaunieši sabrauca no malu malām. Piedalījās sešpadsmit komandas no Rīgas, Usmas, Tilžas, Ventspils, Bauskas, Balviem, Kuldīgas un, protams, arī Talsiem. Dalībnieku skaits bija rekordliels!Autore: Ilze Gailīte ("Svētdienas Rīts" 2008. gada 12. aprīlī)
Viss pasākums aizņēma gandrīz divas dienas. Lielākā daļa spēlētāju ar saviem līdzjutējiem ieradās piektdien vēlu vakarā un tika izmitināti Talsu draudzes namā. Zinātāji gan stāsta, ka nekāds miegs nav sanācis. Vienam par karstu, otram par skaļu, citam nepatika kaimiņa zeķu smarža, un vēl kāds bija tik labā garastāvoklī, ka nekādi nespēja nolikties slīpi. Kad nu beidzot iestājās miers, sāka skanēt modinātāja nepielūdzamie signāli, jo spēļu izloze bija paredzēta jau 7.30.
No rīta izlozē visas sešpadsmit komandas sadalīja divās apakšgrupās. Daļa palika lielajā sporta kompleksā, daļai bija jādodas uz netālās Kristīgās vidusskolas sporta zāli. Puisis, kas vēlāk tika sazīmēts arī kā viens no tiesnešiem, devās zāles vidū un atklāja turnīru ar apustuļa Pāvila vārdiem: "Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat." (1.Kor.9:24) Jauniešiem skaidrs, ka ne jau par pasaulīgo skrējienu te ir runa.
Spēles varēja sākties. Līdzjutēju kliedzieni, tauru dunoņa, bumbas sitieni pret grīdu. Brīžam iestājās pat kapa klusums, kad bumba lidoja grozā. Kāds gaidīja, ka tā dos punktu, cits, ka – nē. Sīva cīņa no agra rīta līdz vēlam vakaram. Bieži vien kāda komanda bija pārāka par otru tikai ar punkta pārsvaru! Pusdienu pārtraukuma nebija, tikai starp spēlēm bija laiks aizskriet uz tuvējo veikalu nopirkt ko ēdamu. Visi cīnījās par uzvaru. Lielākai daļai balsis bija nokliegtas un aizsmakušas. Kāds līdzjutējs pēc spēlēm jokojot man teica: "Es bļaujot būšu izspļāvis savu plaušu!"
Protams, neiztika arī bez traumām. Manuprāt, jaunieši spēlēja pārāk agresīvi. Droši vien ne to bija domājis tiesnesis, kad lasīja Pāvila vēstījumu. Nākošgad vajadzētu spēlēt mazāk kaislīgi un atcerēties, ka tā nav spēle uz dzīvību un nāvi, bet – par draudzību. Par šo situāciju vairāk izteicās Tālis Freimanis, profesionāls basketbolists, kas tiesāja arī spēles Talsos. Tālis runāja par dažām komandām, kas bija gatavas uz visu uzvaras dēļ. Nākošgad viņš noteikti ieteica iekļaut personiskās piezīmes.
"Spēlētāji pie manis nāk un saka, ka viņus sit, bet es neko nespēju izdarīt. Mēs, tiesneši, bijām nostādīti kā tādi strazdi. Svilpjam, svilpjam, bet tas neko nedod." To mēs īpaši varējām novērot finālspēlē, kas bija sevišķi naidīga. "Tā kā laika bija maz, tad daudz bija jāpaspēj, bet nākošgad iesaku uztaisīt vairākas apakšgrupas. Labāk viena profesionāla nevis desmit sasteigtas spēles," ierosināja Tālis. Ar pirkstu atliek pakratīt tikai tiem, kas uzvaras dēļ bija gatavi piekaut pretinieku un jācer, ka nākošgad jau varēsim tikties pie mierīgākas spēles.
Uzvarēja mājinieki – Talsu jauniešu komanda. Lai gan šogad viņi teicās, ka uzvaru negaidījuši. Mārtiņš Ķīvičs, pasākuma galvenais organizators, par uzvaru teica: "Neesam baigie čempioni. Tā vienkārši ir sanācis. Ikdienā mēs sanākam kopā un spēlējam. Šogad necerējām uzvarēt, jo daudzas komandas bija šim turnīram gatavojušās un izskatījās spēcīgākas par mums." Fināla spēle bija izšķiroša, un tikai ar viena punkta starpību viņi nosargāja ilggadējo titulu. Taisnības labad jāatzīst, ka viņi to ir pelnījuši. Ne jau tādēļ, ka rīko pasākumu, bet tādēļ, ka ir laba komanda.
Visu cieņu pelnījuši Talsu jaunieši, kas bija uzņēmušies pasākumu organizēt. Nav nieka lieta savaldīt tādu pūli! Salīdzinoši niecīga dalības maksa sporta zāļu īrei bija vienīgā naudas summa, ko ievāca no atbraucējiem. Vēl arī lats no līdzbraucēja par naktsmājām, kas, manuprāt, ir smieklīga naudas summa inflācijas laikos. Saujiņa talsinieku uzņēmās atbildību par pasākumu un noorganizēja turnīru visas Latvijas mērogā. Un galvenais – izdarīja to, saglabājot kristīgo garu.
Man ir patiess prieks, ka ir iedibināta šāda tradīcija. Jo kristietim ir jābūt stipram ne vien garā, bet arī miesā. Iniciators šim pasākumam ir Mārtiņš Ķīvičs no Talsiem. "Pašam dzīve ir saistīta ar sportu, tāpēc varu kalpot ar to citiem. Spēku dod Dievs. Lai cik grūts būtu rīkošanas process, vienmēr ir gandarījums par padarīto," viņš atzīst. Pirmajā gadā bija pietikušās tikai septiņas komandas no visas Latvijas. Šogad skaits ir dubultojies.
Gundars Rautenbergs no Tilžas draudzes komandas saka: "Forši, ka jaunieši spēj noorganizēt pasākumu, kurā ir iespēja iepazīties, sadraudzēties ar citiem jauniešiem, atpūsties un, protams, atcerēties par Dievu." Andija Telnere, kas uz čempionātu bija ieradusies ar apvienoto Bauskas un Kristus draudzes komandu, līdzi atveda arī klases biedreni. Andija par turnīru izteicās ļoti pozitīvi: "Man ļoti patika, ieguvām jautras emocijas. Visvairāk prieks, ka varēju iesaistīt savu klases biedreni nekristieti, viņa atkal gribētu braukt. Mums visiem ļoti patika. Brauksim vēl!"
Talsu draudzes jaunieši bija parūpējušies arī par īpašu programmu vakariem. Piektdienas vakarā bija svētbrīdis, bet sestdien bija īpašs koncerts. Linda Ziemele saka: "Pirmo reizi biju šādā pasākumā, gan kā līdzjutēja. No malas likās, ka patiešām viss bija labi saplānots un arī izdevies. Un lielais pluss tam visam, protams, sadraudzība ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar Dievu. Īpaši to varēja sajust slavēšanas mirkļos abos vakaros! Paldies Talsu slavētāju grupai."
Sestdien bija arī izrāde "Rabīns un klints", kuru iestudējuši bija tie paši Talsu jaunieši. Par izrādi Gundars Rautenbergs saka: "Teātris bija super! Ludziņa kā salīdzinājums, ko domā daudzi jaunieši par mūsdienu baznīcu. Ka tur iet tikai vecas tantes un tamlīdzīgi. Tas lika aizdomāties. Īpaši atmiņā ir aina, kur zvejnieks neko nevar noķert un tad ar Dieva svētību sazvejoja pilnu laivu."
Pasākums noslēdzās svētdien ar dievkalpojumu Talsu evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Šādi basketbola turnīri parasti notiek pavasarī Talsos. Tā kā katru gadu uzvar Talsi, tad nav jābrīnās, kāpēc tieši tur notiek čempionāts. Interesanti būtu, ja turnīrs būtu jārīko uzvarētājai komandai pašai savā pilsētā.
Mūsu ķermenis ir kā Dieva dāvana, kā templis, kas ir jākopj un jāmīl, jo tajā mīt Dieva Gars. "Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam. Un Viņā arī jūs līdzi tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā." (Ef.2:21-22)
Attēlā: Arī šogad visLatvijas luterāņu basketbola turnīrā uzvarētāja laurus plūca Talsu jauniešu komanda.
  |
