DIENAS LOZUNGS
Jes 12:6
Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību.
Jņ 1:14
2Moz 20:1–21
Kol 1:24–2:7
Mt 4:1–11
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Vajāšanas Austrumu kristīgajā Baznīcā
"Vajāšanas Austrumu kristīgajās Baznīcās nav rimušās nekad," nesen sacīja Mosulas arhibīskaps Irākā Paulos Faraj Rahho. Pati par sevi šī doma nav jauna. Līdz ar Imperatoru Konstantīnu un Milānas edikta parakstīšanu 313. gadā, kristiešu vajāšanas Rietumromas impērijā patiešām izbeidzās.Autore: Sandra Gintere ("Svētdienas Rīts" 2008. gada 22. martā)
Tikpat sena ir arī atziņa, ka Austrumu kristīgajā Baznīcā, gan pirms Halcedonas, gan pārējās grieķu rita Baznīcās tās nav beigušās nekad.
Tomēr pavisam jaunu skanējumu šī patiesība ir ieguvusi tagad, kad to sabiedrības atmiņā atsaukušais Ziemeļirākas lielākās pilsētas un nozīmīgākā kristiešu centra Mosulas arhibīskaps Paulos Faraj Rahho ir miris mocekļa nāvē, kārtējā šo nekad nerimušo vajāšanu uzplūdā. Arhibīskapa nāve atkal ir pievērsusi pasaules sabiedrības uzmanību kristiešu stāvoklim Irākā. Pirms pieciem gadiem, pirms ASV un Irākas kara sākuma, Irākā bija ap 800 000 kristiešu, un kaldeji bija lielākā kristiešu grupa.
Paulos Faraj Rahho mirstīgās atliekas tika atrastas seklā kapā 13. martā, divas nedēļas pēc viņa nolaupīšanas. 13. martā nolaupītāji piezvanīja Baznīcas vadībai un paziņoja, ka arhibīskaps ir miris un norādīja vietu, kur viņš ir aprakts.
Sešdesmit piecus gadus vecais arhibīskaps Rahho ir viens no pēdējiem garīdzniekiem, kuri tikuši nolaupīti kopš ASV invāzija Irākā. Viņu nolaupīja 29. februārī, kad viņš, pēc Krusta ceļa un Svētā vakarēdiena dievkalpojuma svinēšanas Mosulas Sv. Gara katedrālē, atgriezās mājās. Uz arhibīskapa mašīnu tika atklāta uguns, viņa šoferis un divi miesassargi tika nošauti, bet viņu pašu iegrūda uzbrucēju mašīnas bagāžniekā. Šajos apstākļos viņam tomēr izdevās sadabūt savu mobilo telefonu, piezvanīt uz baznīcu un lūgt nekādā gadījumā nemaksāt par viņu izpirkšanas naudu, jo tā netiks izlietota labiem mērķiem, bet gan slepkavībām un ļaunuma vairošanai.
Arhibīskapa nolaupītāji pieprasīja 3 miljonus dolāru izpirkšanas naudu, kristiešu piedalīšanos džihadā (musulmaņu svētajā karā) pret amerikāņu militārajiem spēkiem Mosulā un noteiktu arābu cietumnieku atbrīvošanu.
Rahho ir dzimis 1942. gadā Mosulā, un gandrīz visu mūžu arī nodzīvojis šajā vienā no vislielākajām un senākajām kristiešu pilsētām Irākā. Pēc Bagdādes semināra beigšanas 1965. gadā viņš tika ordinēts par priesteri. Savas kalpošanas laikā nodibināja Svētās Sirds baznīcu Tel Keppes pilsētā un atvēra bērnunamu bērniem – invalīdiem. 2001. gadā Jānis Pāvils II nozīmēja viņu par Mosulas arhibīskapu, uzticot aizbilstību par apmēram 200 tūkstošiem kristiešiem 10 draudzēs. 2004. gadā tika sabumbota viņa rezidence, bet 2007. gadā – Romā viņš tika iecelts par kardinālu.
Arhibīskapa Rahho īstais nāves cēlonis vēl tiek noskaidrots. Par to, vai viņa ķermenī ir atrastas šāvienu pēdas, domas dalās, tomēr vairumā gadījumu tiek minēts, ka viņš miris dabīgā nāvē. Ir zināms, ka viņš slimoja ar augstu asinsspiedienu, diabētu, un viņam regulāri bija jādzer atbilstošas zāles. Tāpat ir ziņots, ka viņa meklēšanā tika iesaistīti lieli policijas un armijas spēki, un viņiem bija izdevies pietuvoties arhibīskapa slēpšanas vietai vismaz divas reizes, jo trīs reizes viņš tika pārvietots.
Rahho bēres vadīja Irakas Kaldeju Katoļu baznīcas patriarhs, 80 gadus vecais kardināls Emmanuēls III Delī (Emmanuel III Delly) Ziemeļirākas ciemā Kremlis, kas atrodas apmēram 35 km no Mosulas. Kardināls Delī sacīja: "Viņš strādāja baznīcā dienu un nakti. Viņš bija drosmīgs un uzticīgs kalpošanai baznīcai. Visu savu dzīvi viņš kalpoja nopietni un miermīlīgi. Viņš ir viens no tiem, kurš ir miris, izlejot asinis sava kalpošanas amata dēļ." Sirmais patriarhs ar asarām acīs lūdza kristiešus neatriebties par Mosulas arhibīskapa Rahho nāvi, bet saglabāt paškontroli un pacietību.
Attēlā: Šā gada 13. martā mocekļa nāvē mira Ziemeļirākas pilsētas Mosulas arhibīskaps Paulos Faraj Rahho.