DIENAS LOZUNGS
1Moz 6:22
Jēzus sacīja: Tad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, ir līdzināms saprātīgam
vīram, kas savu namu būvējis uz klints.
Mt 7:24
2Moz 24:1–18
Kol 2:8–23
Mt 4:12–17
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Kristīgo mācību apgūst 20 % sākumskolas skolēnu Latvijā
Piektdien, 4. aprīlī, Starpbaznīcu konsultatīvās padomes kristīgās mācības jautājumos pārstāvji tikās ar LR Izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, lai pārrunātu kristīgās mācības ieviešanas gaitu, rezultātus un turpmāko attīstību. Patlaban aptuveni piektā daļa jeb 20 % sākumskolas skolēnu Latvijā apgūst kristīgo mācību, ministri T.Koķi piektdien informēja konsultatīvās padomes pārstāvji. Kristīgā mācība kā viens no vērtīborientējošiem mācību priekšmetiem (līdzās ētikai) tika iekļauta 1. līdz 3. klases mācību programmā 2004./ 2005. mācību gadā. Līdz tam piedāvāto izvēles mācību priekšmetu ticības mācību apguva tikai vidēji 4 % sākumskolas skolēnu.
Baznīcu pārstāvji tikšanās laikā pauduši gandarījumu par to, ka acīmredzami ir pieaudzis to skolēnu skaits, kas apgūst kristīgo mācību, vienlaikus atzīstot, ka būtu priecīgi, ja kristīgo mācību apgūtu vēl vairāk skolēnu, pēc sarunas pastāstīja arhibīskaps Jānis Vanags.
Konsultatīvās padomes sagatavotajā ziņojumā teikts, ka 2006./ 2007. māc. gadā tikai 42 % vispārizglītojošo skolu mācīja kristīgo mācību. Arhibīskaps atzina, ka liela nozīme esot skolu vadītāju nostājai. Arī savulaik medijos izskanējušie negatīvie viedokļi un nepietiekama informētība varētu būt par iemeslu tam, kāpēc salīdzinoši mazs skaits skolēnu apgūst kristīgo mācību.
Balstoties uz sistemātiskuma un kontinuitātes principa nozīmi izglītībā, kā arī skolēnu un skolotāju pausto vēlmi turpināt mācīties un mācīt kristīgo mācību un ētiku, baznīcu pārstāvji sarunā aicināja ministri izskatīt iespēju nodrošināt kristīgās mācības un ētikas apguvi arī 4. līdz 6. klasēs.
T.Koķe pēc tikšanās žurnālistiem sacījusi, ka kristīgā mācība skolās nepieciešama, lai skolēni atbilstoši savām spējām iemācītos tvert pasauli.
Arhibīskaps J.Vanags uzskata, ka „kristīgajai mācībai ir savas priekšrocības. Sevis apzināšana Dieva priekšā rosina uz ētisku rīcību, ko ne vienmēr spēj izdarīt ētiskie priekšraksti paši par sevi.” Viņaprāt pārliecība par savu identitāti var sekmēt arī mierpilnu attieksmi pret citiem un savstarpēju saskaņu sabiedrībā.
Arī pēc MK Garīgo lietu padomes sēdes 1. aprīlī, kurā tika pārrunāts jautājums par kristīgo mācību skolās, Ministru prezidents ir aicinājis Izglītības un Zinātnes ministriju noskaidrot iemeslus nelielajam skolēnu skaitam, kuri izvēlas apgūt kristīgo mācību, kā arī izvērtēt priekšlikumu par kristīgās mācības vai ētikas mācības turpināšanu pēc 3. klases.
Pašlaik kristīgā mācība skolās ir izvēles priekšmets no 1. līdz 3. klasei. Vai bērns mācīsies ētiku vai kristīgo mācību, jāizvēlas vecākiem.
  |
