DIENAS LOZUNGS
Jer 39:18
Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē."
Lk 23:43
2Moz 25:1–22
Kol 3:1–17
Mt 4:18–25
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Tetovēts kristietis?
Attēli uz ādas un ādā gūst arvien lielāku ievērību. Arī kristieši mēdz un mēdza tetovēties – dažādos vēstures brīžos un dažādās kultūrās. Līdz pat šodienai tetovējumi apliecina par ticību un noteiktu dzīves skatījumu, vai arī piederību noteiktiem sabiedrības slāņiem. Zināmi, piemēram, ir cietumnieku un jūrnieku tetovējumi.
Autore: Ingrīda Briede ("Svētdienas Rīts"), pēc ārzemju kristīgās preses materiāliem
Dieva tautai Izraēlam tetovējumu nelietošana bija zīme nošķirtībai no pagāniskajiem rituāliem. 3.Moz.19:28 rakstīts: "Par piemiņu mirušajiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā, nedz savās miesās iededzināt rakstus, – Es esmu Tas Kungs!". Un par priesteriem teikts (3.Moz.21:5) – "Uz savas galvas viņiem nebūs izdzīt matus, nedz apgriezt savu bārdu, nedz iegriezt kādas zīmes savā miesā."
Taču agrīnajā kristietībā tetovējumi nebija aizliegti. Apustulis Pāvils saka: "Jo es nesu Jēzus rētas savā miesā" (Gal. 6:17). Teologi šo rakstu vietu skaidro dažādi. Daži šai pantā saskata apliecinājumu tam, ka Romas impērijā kristiešiem tika iededzinātas zīmes, lai viņus publiski apliecinātu kā ķecerus vai atkritējus no romiešu dievībām. Taču šie cilvēki spēli pavērsa citā virzienā, un paši sevi sāka iezīmēt ar sava Kunga simboliem – krustu, jēru, zivi vai Jēzus Kristus iniciāļiem. Tā sākotnējā izsmiekla zīme kļuva par ārēju zīmi piederībai kristietībai. Toreizējie kristieši gaidīja drīzu Kristus atkal atnākšanu, un viņiem ārējais skaistums nebija svarīgs.
Taču uzskati mainījās. Pāvests Hadriāns I (miris 795 gadā Romā) aizliedza tetovējumus. Tie ir pagānu tradīcija, tā pāvests pamatoja šo aizliegumu. Šo aizliegumu citi akceptēja, bet citi nē. Tā Šveicē, Bernes kantonā, vēl 1996. gadā tetovējumi bija aizliegti kā ķermeņa kropļošana. Turpretī Bosnijā līdz pat 19. gadsimta beigām kristiešu meitenes tika tetovētas, lai kavētu viņu pāreju islama ticībā. Armēnijas kristieši, kas kā svētceļotāji bija aizceļojuši līdz Jeruzalemei, lika sevi tetovēt un šīs zīmes nēsāja kā goda zīmes. Koptu kristieši Ēģiptē līdz pat šodienai nēsā krusta zīmi, ietetovētu labās rokas elkonī, lai apliecinātu savu kristietību iepretī islamam.
Apzīmējumi "tatoo" un tetovējums ieviesa Džeims Kuks (1728–1779). Viņš šo ķermeņa greznošanas mākslu iepazina Klusā okeāna salās, un pierakstīja iezemiešu apzīmējumu: "tatau". Līdz tam šo mākslu Eiropā sauca par apgleznošanu vai appunktošanu.
Tetovēts kristietis – jā vai nē? "Svētdienas Rīts" vaicāja vairākiem gados jauniem kristiešiem.
Juris: - Kā man šķiet – diez vai. Jo jautājums: no kurienes tad tie tetovējumi nāk? Man šķiet, ka no pagāniem.. Tātad – diez vai tās ir savienojamas lietas.
Agnese: - Manuprāt, tetovējumi ir indivīda estētikas izpratnes jautājums. Man personīgi tetovējumi šķiet nepievilcīgi jebkādā veidā, un ir miesas bojāšana, taču to nevar pret nostādīt kristietībai. Liela daļa kristiešu nēsā auskarus vai pīrsingu, kas tāpat teorētiski ir miesas bojāšana, miesiskā skaistuma izcelšana utt. Taču kas gan uzdrošinātos būt tāds puritānis vai farizejs un "norakstīt" cilvēku, ja tam tetovēšanās ir tas pats, kas rotaslietas. Tas ir tāpat, kā apustulis Pāvils saka par ēšanu – ka būtībā viss ir atļauts, kas neapgrēcina pašu vai citu. Šaubos, vai mēs Bībelē varam atrast konkrētas atbildes – tetovēšanās ir vai nav grēks. Kristiešu gadījumā vienīgi jautājums varētu būt, ko tieši viņi tetovē. Un kāpēc? Domājams, ka vairums, kas to dara, ir jauni cilvēki, un tādējādi viņi vēlas gūt sev ko tādu, ko pat būšana par kristieti un starp kristiešiem viņiem vēl nav devusi.
Guntars: - Tetovējumi kristietim var būt, protams, bet gudri jau tas nav. Vienkārša ādas apzīmēšana, līdzīgi citiem mākslas veidiem. Šis tikai ar paliekošām sekām.
Raimonds: - Kāpēc gan nevarētu būt, protams, ja tas nav piedauzīgs tetovējums. Visam ir kaut kādas robežas, jāzina, kur ko tetovēt un cik daudz. Tāpat kā ar krustiņiem: nav jāapkaras un jātēlo krusta klans, tomēr ja man ir krustiņš kaklā, tad tas bieži vien ir labs iemesls sarunas uzsākšanai par Kristu. Pašam man tetovējumu nav un arī diez vai būs. Kā Pāvils ir teicis, ka viss mums ir atļauts, bet nekas nedrīkst mūs kalpināt.
Līga: - Nedomāju, ka tetovējumi ir kas kristietim kaitīgs un neķītrs. Varbūt svarīgi ir tas, kādi tie ir. Kristietis, ja izvēlēsies tetovēties, diez vai uz sevis tetovēs Jēzu krustā vai arī apgrieztu krustu.
  |
