Nīkajas - Konstantinopoles 
ticības apliecība

Mēs ticam uz vienu Dievu, 
Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes, visa redzamā un neredzamā Radītāju.

Un uz vienu Kungu Jēzu Kristu, Dieva vienīgo Dēlu, pirms mūžīgiem laikiem no Tēva dzemdinātu, Dievu no Dieva, gaismu no gaismas, patiesu Dievu no patiesa Dieva, dzemdinātu, nevis radītu, vienādu ar Tēvu būtībā; caur kuru viss ir radīts, kurš priekš mums, cilvēkiem, un mūsu pestīšanas labad nāca no debesīm, iemiesojās no Svētā Gara un Jaunavas Marijas un tapa cilvēks; par mums sists krustā Poncija Pilāta laikā, cietis un guldīts kapā, trešajā dienā augšāmcēlās saskaņā ar Rakstiem, uzkāpa debesīs un sēž pie Tēva labās rokas, un godībā atkal nāks tiesāt dzīvos un mirušos; viņa valstībai nebūs gala.

Un uz Svēto Garu, Kungu un Dzīvudarītāju, kas no Tēva [un Dēla]* iziet, kas ar Tēvu un Dēlu līdzi pielūdzams un godājams, kas runājis caur praviešiem. Un uz vienu, svētu, katolisku** un apustulisku Baznīcu. Mēs atzīstam vienu kristību uz grēku piedošanu un gaidām uz mirušo augšāmcelšanos un dzīvi mūžībā, kas nāk.

Āmen.

______________________

* Šie vārdi jeb t.s. filioque nav atrodami Nīkajas - Konstantinopoles sākotnējā tekstā, bet ir vēlāks iespraudums, ko pievienoja 589. gadā Trešajā Toledo koncilā (Spānijā) un XI gs. vidū apstiprināja kā Rietumu baznīcas oficiālo mācību. Tos nelieto Austrumu  jeb pareizticīgajās baznīcās.

** [no gr. katholikos ‘universāls; saskaņā ar visu’] – tāda Baznīca, ko Kristus cauri visiem laikiem sev sapulcinājis no visām tautām un kurā īstenojas Kristus pestīšanas darba pilnība, jeb ticīgo sadraudze, kuras ticība, pasludinājums un dzīve atbilst Kristus mācībai.

Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecības redakcija, kas pieņemta LELB Mācītāju konferencē 03.03.2010.