DIENAS LOZUNGS
Mans Dievs dara gaišu manu tumsu!
Ps 18:29
Mūsu Dieva sirds žēlsirdības dēļ. Tādēļ rīta zvaigzne mūs no augšienes uzlūkos, lai mirdzētu tiem, kas mīt tumsā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu kājas uz miera ceļa.
Lk 1:78–79
2Moz 19:1–16
Kol 1:1–14
Mt 3:1–12
lasīt vairāk >
Ps 18:29
Mūsu Dieva sirds žēlsirdības dēļ. Tādēļ rīta zvaigzne mūs no augšienes uzlūkos, lai mirdzētu tiem, kas mīt tumsā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu kājas uz miera ceļa.
Lk 1:78–79
2Moz 19:1–16
Kol 1:1–14
Mt 3:1–12
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Starptautiska un ekumēniska konference "Gara ekoloģija" 2023.gada 13.maijā
iesūtīts: 2023.05.05 10:18
Reģistrēšanās uz konferenci: šeit> līdz 10.maijam.
Konferences moto: "Agrāk domāju, ka galvenās vides problēmas ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ekosistēmu sabrukums un klimata pārmaiņas. Uzskatīju, ka veiksmīga zinātne trīsdesmit gadu laikā varētu atrisināt šīs problēmas. Es kļūdījos. Galvenā vides problēmas ir egoisms, alkatība un apātija, un, lai ar tām tiktu galā, mums ir nepieciešama kultūras un garīga transformācija.”
Gustavs Spets
ASV padomnieks klimata pārmaiņu jautājumos
Šodien cilvēce stājas pretī ekoloģiskās krīzes izaicinājumiem. Kopīgiem spēkiem tiek meklēti praktiski risinājumi, tomēr vēl svarīgāk ir pārveidot domāšanas veidu un vispārējo attieksmi pret dabu, lai sāktu tajā saskatīt cilvēces kopīgās mājas. Nekavējoties radikāli jāmaina cilvēces izturēšanās: to varētu saukt arī par vispārēju ekoloģisko atgriešanos. Zinātnes atklājumi, sasniegumi moderno tehnoloģiju jomā, ekonomiskie panākumi bez patiesas izaugsmes sociālajā un morāles jomā, galu galā pavērsīsies pret cilvēku.
Varam sev pavaicāt: Kāds varētu būt kristietības devums autentiskas cilvēka ekoloģijas un tās morālo nosacījumu aizsargāšanā? Kā cilvēka spēja pārveidot realitāti ir saistīta ar gara ekoloģiju? Kādi ir dabas iznīcināšanas cēloņi un kāda ir to saistība ar kultūru, kas nosaka cilvēku sadzīvi? Visbeidzot, kādi ir iespējamie skaidrojumi jēdzienam ‘gara ekoloģija’? Varbūt tā saturu varam izteikt šādā veidā - gara ekoloģija ir garīgo (reliģisko) vērtību noteiktā attieksme pret ekovidi un dabu kopumā.
Tematiskās vadlīnijas
Kristīgai ticībai ir daudz un būtiski vēstāmā vides un ekoloģijas jautājumos:
1. Kristīgā gara ekoloģija atzīst, ka visa radība pastāv, pateicoties Dievam Tēvam. Visa pasaule atspoguļo Radītāja dievišķību un piedalās tajā: Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu (Ps 19, 2). Mēs, Dieva cilvēciskās radības, esam hierarhiski veidotās radības augstākā daļa, tās kronis. Mēs esam radīti kopā ar pasauli un pasaulē. Tāpēc cilvēks vienmēr ir “cilvēks plus …”, “cilvēks un pasaule”. Pirmajiem cilvēkiem tika uzdots ne tikai “piepildīt zemi”, “pakļaut”, un “valdīt pār to” (1 Moz 1, 28), bet arī “kopt” un “sargāt” viņu pirmās mājas, pirmo Dzimteni – Ēdeni (1 Moz 2, 15). Šis uzdevums ir aktuāls joprojām – garīgi, morāli, kulturāli, fiziski, militāri uc.
Cilvēks ir kritis grēkā. Tā ir viņa esamības katastrofa, destrukcija, kas cilvēku samaitā. Māc. Māris Ludviks ir teicis: “Inteliģences ziņā mūs pārspēj jebkurš dzīvnieks, jo nevienam no dzīvniekiem neienāktu prātā iznīcināt apkārtējo vidi, lai palielinātu savu populāciju. Tik stulbs no visas radības ir tikai cilvēks!” Un tā kā cilvēks ir “cilvēks un pasaule”, tad līdz ar viņu krīt arī viņa vide, kas nu cilvēkam izdod “ērkšķus un dadžus” (1 Moz 3, 18).
2. Kristīgā gara ekoloģija vēsta, ka pasaule tika radīta ar un caur Vārdu – Kristu (Eb 1, 2). Vēl vairāk: Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu (Kol 1, 16), t.i., mēs esam radīti Kristum: mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem (Ef 2, 10). Pestīšanas vēsts attiecas ne tikai uz cilvēku, bet arī uz visu radību, kas cilvēku grēku dēļ vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes (Rom 8, 22), bet reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību (Rom 8, 21).
3. Kristīgā gara ekoloģija apgalvo, ka Kristus miesa pasaulē – Baznīca, - ir Viņa darba turpinātāja. Viņš ir nolikts par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda (Ef 1, 22-3) ar Dieva mīlestības apliecinājumu vārdos un darbos. Baznīca kā vienu no saviem uzdevumiem redz rūpēties un gādāt par Dieva radību, tās normālu, dabisku kārtību.
Tātad: Dievs ir pasaules Autors, kuram ir autortiesības uz to. Tāpēc Viņš un tikai Viņš nosaka, kas ir normāli un dabiski.
Dievs ir permanenti ieinteresēts pasaulē. Jau tūdaļ pēc grēkākrišanas Viņš apsola pestīšanu (1 Moz 3, 15).
Kristus sūta pasaulē Sv. Garu, - Tas jums visu mācīs (Jņ 14, 26).
  |
