2022. gada 24. janvāris
Vārda dienas: Krišs, Ksenija, Eglons

Bīskapu kolēģijas vēstule pārdzīvojot ārkārtas situācijas laiku

iesūtīts: 2021.10.21 22:09

Kristus mīļotie brāļi un māsas!

Nosūtam jums nedaudz “vieglajā valodā” adaptētu Tieslietu ministrijas skaidrojumu valdības izsludinātajiem noteikumiem, pievēršot uzmanību punktiem, kuri skar mūsu dzīvi un kalpošanu. Aizkavēšanos izraisīja tas, ka visu laiku kaut kas mainās. Noteikumi, kurus ar Tieslietu ministriju apspriedām piektdien, bija novecojuši jau pirmdien, bet trešdien bija gaidāma vēl cita redakcija. Taču beidzot tie ir pieņemti un redzam, ka ierobežojumi ir kļuvuši daudz stingrāki. Pakalpojumu sniedzēju dati liecina, ka līdzšinējie noteikumi cilvēku saskari nav mazinājuši. Ar tiem būtu pieticis, ja cilvēki tos ievērotu. Taču tie bija pārāk niansēti. Daļa sabiedrības iemanījās šīs nianses radoši izmantot, lai noteikumus apietu. Nevar noliegt, ka līdzīgus ceļus ir meklējusi arī daža laba draudze. Tas ir novedis pie draudīga stāvokļa slimnīcās un valstī kopumā. Tādēļ tagad Veselības ministrija prasa stingrus, vienkāršus, saprotamus aizliegumus, kurus nevarētu radoši ignorēt.

Kā jau vienmēr, baznīcu vadītāji arī šoreiz kopīgiem spēkiem mēģināja panākt vairāk brīvības dievkalpojumiem un svētdarbībām, taču šoreiz tas bija īpaši grūti. Arī pašiem, emocionāli, jo ārsti, kas tieši saskaras ar sērgas nāvīgo realitāti, lūdzas un sauc pēc stingriem kontaktu ierobežojumiem. Uz mūsu argumentu, ka nav taču novērots, ka no baznīcām un dievkalpojumiem būtu sākušies slimības uzliesmojumi, VM pārstāvis atbildēja, ka pašlaik puse saslimušo nezina, kur aplipuši. Tas varētu būt noticis arī baznīcā.

Tas nozīmē, ka zināmu laiku būs jākalpo vēl grūtākos apstākļos. Mēs ceram un paļaujamies uz jums, vēlot un lūdzot spēku un izturību Svētajā Garā. Uz jums cer un paļaujas mūsu ticīgā tauta. Kungs Jēzus mūsu darbu salīdzināja ar vīna kalnu.  Ir zināms, ka vieglā un treknā zemē vīnakoki nes smagus ķekarus ar lielām ogām. Vīnogulājiem,  kas ir izauguši grūtā, akmeņainā augsnē, ogas mēdz būt mazas un necilas,  taču no tām nāk vērtīgākais un cēlākais vīns. Tādi ir arī jūsu kalpošanas augļi šajā garīgi, emocionāli, organizatoriski un visādi citādi grūtajā laikā.  Neskatoties uz visu mūsu kristīgā draudze ir dzirdējusi Dieva vārdu, saņēmusi sakramentus un pastorālo aprūpi. Lai arī uz priekšu tas ir Dievam par godu!

Šī laika pretrunas nepaiet secen ne draudzēm, ne mācītājiem. Ar lielām raizēm jāredz, ka atšķirīgie pandēmijas jautājumos atsvešina cilvēkus un irdina gan baznīcas, gan pat ģimeņu kopību. Mūs uzrunāja mācītāja Jāņa Bitāna vārdi, ar kādiem viņš uzrunāja savas draudzes locekļus. Ar viņa atļauju citējam šeit vēstules fragmentu:

“Viedokļu atšķirība un plaisa starp uzskatiem pastāv. Kā to pārvarēt? Baznīcā mums ceļvedis ir Svētie Raksti. Pieminēsim, lai cik krasā šajā sava viedokļa nostājā katrs pastāv, tas nedrīkst dzēst tuvākmīlestību. It īpaši, ja Kungs ir mācījis mīlēt pat ienaidnieku, cik lielākā mērā vēl tos, kas stāv vienā ticībā Dievam un baznīcas kopībā! «Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus...» (Mt.5,43-44.)
Pieminēsim, ka pat, ja nespējam pieņemt otra viedokli vai to akceptēt, ka Dievs ir žēlīgs visiem. «Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem» - Mt.5,45. Mēs mācāmies šo attieksmi, ja vien cenšamies būt Dieva bērni.
Tiem, kas otra viedokli un nostāju šajā jautājumā uzskata par ravējamu un izslēdzošu, atgādināšu Evaņģēlija līdzību. Paklausībā turēsimies pie Kunga sacītā:
«Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: "Debesu valstība ir līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu sēja savā tīrumā. Bet, ļaudīm guļot, nāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli kviešu starpā, un aizgāja. Un, kad labība auga un metās vārpās, tad parādījās arī nezāle. Tad nama tēva kalpi, pie tā piegājuši, sacīja: kungs, vai tu neesi labu sēklu sējis savā tīrumā? No kurienes tad radusies nezāle? Un viņš tiem sacīja: to ienaidnieks darījis. - Tad kalpi tam sacīja: vai gribi, ka mēs ejam to izravēt? Bet viņš sacīja: nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus. Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu pļāvējiem: salasiet papriekš nezāli un sasieniet to kūlīšos, lai to sadedzina; bet kviešus sakrājiet manā šķūnī.» (Mt.13)

Ja šis jautājums ir tik grūti izšķirams šodien, atstāsim to uz Kunga gala vārda dienu un stundu, bet līdz tam būsim līdzās un savstarpējā pieņemšanā! Ja nu kāda nostāja, labu gribot, būs bijusi kļūdaina, tad tieši mīlestība to apsegs! Bet šoreiz neatņemsim to cits citam un ļausim paturēt to, kas ir vislabāko nodomu darīts vai nedarīts. (…) Jautājumā par labiem nodomiem un tīru sirdsapziņu, kā nu katram rīkojoties, paliksim iecietībā cits pret citu, laipnībā un panešanā! Mīlēt otru vienprātībā ir viegli, bet tas, kas mums maksā grūtumu, ir vērtīgāk!”

Šis pagarais citāts runā par to, ko arī mēs gribējām jums sacīt un neprastu pateikt labāk. Ja mēs to pārdomājot, tomēr nespējam atrast mīlestību, lai pastāvētu kopībā, tad no visām mūsu pūlēm nebūs nedz svētības, nedz labu augļu. Labāk tomēr nesīsim – trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus un simtkārtīgus!

 "Mieriniet, mieriniet manu tautu,” saka jūsu Dievs. "Runājiet sirsnīgi uz Jeruzālemi, sauciet uz to…" (Jes. 40:1)  Lūgsim un strādāsim, lai drīz varētu sacīt vēstījumu pabeigt : "tavas ciešanas ir piepildītas."

Lai jums miers un Dieva svētība!

++ Jānis
+ Einārs
+ Hanss Martins

« atpakaļ
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2022 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »