2020. gada 28. maijs
Vārda dienas: Vilis, Vilhelms

Pasaules Luterāņu federācijas prezidenta un ģenerālsekretāra vēstījums dalībbaznīcām

iesūtīts: 2020.03.30 09:38
Ženēvā, 2020. gada 19. martā

Par: Baznīca koronavīrusa laikos. Pastorāla vēstule

Mīļās māsas un brāļi!

COVID-19 slimībai izvēršoties pandēmijā, daudzas valdības ievieš pasākumus, lai panāktu “sociālo distancēšanos”, tas ir, fizisko attālumu vienam no otra. Šie pasākumi arvien vairāk ierobežo arī to, kā baznīca pulcējas - īpaši dievkalpojumus. Mēs atzīstam, ka šie ierobežojumi ir smagi Baznīcai, kuras identitāte izpaužas cilvēku pulcēšanā vienuviet ap vārdu un sakramentiem. Ja Kristus miesa nevar satikties kopā vienā vietā, kas tad mums jādara? Mēs vēlētos piedāvāt dažas teoloģiskas un pastorālas pārdomas.

Baznīca publiskajā telpā

Baznīcas atrodas publiskajā telpā, tāpēc uz tām attiecas likumi un noteikumi, ko izdevušas mītnes zemju valdības. Baznīcas atbalstīs valdību centienus, kuri veicina un aizsargā dzīvību. Attiecīgi baznīcas atbalstīs sabiedrības veselības aizsardzības noteikumus un taisnīgus centienus apturēt šī vīrusa izplatību, kurš nešķirojot ietekmē visus cilvēkus. Baznīcas tiek aicinātas rādīt atbildīgas sabiedriskās politikas ievērošanas piemēru. Vajadzības gadījumā tās pat mudinās valdības un pašvaldības pastiprināt pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, lai aizsargātu visneaizsargātākos un vecāka gadagājuma cilvēkus.

Mēs aicinām PLF dalībbaznīcas atbalstīt un ievērot noteikumus, kurus valdības pieņem, lai veicinātu un aizsargātu dzīvību.

Dievkalpojumi un sakramenti izņēmuma stāvoklī.

Normālos apstākļos līdzcietība mudina Baznīcu veidot kopību ar slimajiem vai izolētajiem. Tomēr, kad medicīniskie protokoli to prasa, sava neaizsargātā tuvākā labklājību var labāk nodrošināt, nesatiekoties.

Šādus pastorālos izņēmumus mēs piedzīvojam ik dienas ar miljoniem bērnu un pieaugušo mūsu baznīcās, kuru imūnsistēmu novājina ilgstošas slimības vai to ārstēšana. Lai gan pastorāli tas ir grūti, izolācijas protokolu ievērošana samazina infekcijas risku un vislabāk kalpo viņu labklājībai.

Kā luterāņi mēs apliecinām, ka ticībā Dieva žēlastība mūs atbrīvo. Mēs esam brīvi no reliģiskiem spaidiem. Mūsu brīvību ierobežo tikai pienākums mīlēt savu tuvāko un par to rūpēties. Mūsu lēmumus vada mīlestība, kas izpaužas pašdisciplīnas garā.

Tādas globālas pandēmijas kā COVID 19 laikā nepulcēties dievkalpojumos ir līdzjūtības un solidaritātes izpausme. Tas nemazina mūsu pielūgsmi, bet iemieso pielūgšanu jaunā veidā. Tas nevis dara mūs par mazāk Baznīcu, bet pilnīgi par Baznīcu. Šis ir līdzcietības paradokss, kurš atnāk līdzi COVID-19 pandēmijai.

Mēs aicinām PLF dalībbaznīcas šajos izņēmumu laikos dzīvot, nemitīgi uzticoties žēlastības līdzekļiem un Svētā Gara spēkam, kurš pastāvīgi rada un atjauno Baznīcu.

Fiziski nošķirtiem, palikt kopā

Dažas draudzes ar tehniskajiem līdzekļiem pulcējas tiešsaistē, izmantojot televīziju vai radio.

Kopienās, kurās šo iespēju nav, draudzes izplata iespiestus materiālus ģimenēm un saimēm, lai kristīgo izglītību un pielūgsmi turpinātu mājās.

Vairākos PLF reģionos priekšroku dod sociālajiem medijiem. Tos izmanto lūgšanu, lasījumu, korāļu un ierakstītu sprediķu apmaiņai. Ja fiziski satikties nav iespējams, tiek veidotas grupas tīmeklī, lai uzturētu kontaktus un kopā lūgtu.

Pandēmijas laikā, kad maizes un vīna dalīšana nav pieejama, mēs gūstam mierinājumu, atceroties, ka Vārds ir žēlastības līdzeklis, kuru varam saņemt lūgšanā, dziedot, lasot un meditējot Vārdu, saucot uz Dievu, pieminot mūsu kopienu un savu tuvāko. Svētais Gars ir klāt, kad apliecinām Dieva vārdu (name), pat ja mēs esam vieni.

Savā pamācībā “Vienkāršs veids kā lūgt” Luters rakstīja: “Nekad nedomā, ka tu nometies ceļos vai stāvi viens, bet domā, ka visa Baznīca ... stāv tev turpat blakus un tu stāvi starp visiem kopējā, vienotā lūgšanā, kuru Dievs nevar nicināt ... Tur mēs varam atrast Dievu Radītāju, Dievu Pestītāju, Dievu Svēto Garu, tas ir, Dievu, kurš svētdara mūs diendienā. ” Tad pielūgsme ir proaktīva zīme cerības pilnai solidaritātei.

Šajos ārkārtējos laikos mēs jūs aicinām izdzīvot Reformācijas principu “ecclesia semper reformanda” (baznīca ir pastāvīgā reformēšanās procesā), radot jaunus veidus, kā pulcēties Jēzus vārdā un pielūgt Trīsvienīgo Dievu.

PLF Kopienas biroja atbalsts

Kā baznīcu kopība, kas ir vienota pielūgsmē, mēs labi zinām, kā tas ir, būt ģeogrāfiski tālu citam no cita, tomēr cieši saistītiem citam ar citu. Šī pieredze ir resurss mums visiem. Lai arī fiziski nošķirtus, mūs vieno Dievs, kurš mūs dara par vienu.

PLF Komūnijas birojs turpinās atbalstīt ar iknedēļas lūgšanām, kuras izmantot svētdienās gan iespiestā veidā, gan sociālajos medijos. Mēs vēlamies aicināt jūs tos izmantot kā iedrošinājuma avotu un atgādinājumu par to, kā Dieva aicinājums mūs padara par vienotiem, neskatoties uz attālumu, kas mūs šķir. Mēs smeļam drosmi no apustuļa Pāvila vārdiem, kurš zināja, ka fiziskais attālums nav šķērslis: “nekas mūs nespēs šķirt no dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 8:39)

Arhibīskaps Dr. Musa Panti Filibus,
PLF prezidents

Māc. Dr. Martins Junge,
PLF ģenerālsekretārs



« atpakaļ

© 2020 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »