2019. gada 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Vasarsvētkos

iesūtīts: 2019.06.09 06:30

Vai Tu saņēmi Svēto Garu?

"Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augšējos apgabalus, nonāca Efesā un tur, sastapis dažus mācekļus, tiem jautāja: "Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi?" Bet viņi atbildēja: "Pat dzirdējuši neesam, ka Svētais Gars ir." (Ap.d. 19:1-2)

Ja apustulis šodien nonāktu Latvijā, un sastaptu šeit mani un tevi, - kāds priekšstats viņam rastos? Kādu viņš mani un tevi redzētu? Kādu viņš redzētu Kristus draudzi? Vai tā arvien ir kā Efesas draudze, kurai apustulis atgādina: “Neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti izpirkšanas dienai (Ef 4:30), ...tā ka Kristus caur ticību iemājo jūsu sirdīs (Ef 3:17), ...saprotiet, kas ir Kunga griba. Nepiedzerieties vīna, no kā rodas izlaidība, bet topiet Gara pilni.” (Ef 5:17-18)

Vai Kristus mājo manī un tevī? Vai to var redzēt? Vai esam pilni ar Svēto Garu? Vai to var redzēt?
Diemžēl gribas domāt, ka ļoti daudzos no tiem, kuri sevi dēvē par Kristus ticīgiem, Svētā Gara nemaz nav.
Kāpēc tā saku?
Jo daudzi, kas sevi dēvē par ticīgiem nav līdzīgi Jēzum! Viņi vergo iekārēm un atkarībām, dzīvo bailēs, skaudībā, naidā un nesakārtotās attiecībās, un kas vēl dīvaināk - apmeklē zintniekus, burvjus, raganas, šamaņus, meklē palīdzību horoskopos, ir ezotērikā, austrumu reliģijās, grieķismā, jūdaismā un New Age! Vai vari iedomāties Kungu skaitām mantras? Apkrāvušos ar “spēka zīmēm”? Kvēpinot smaržkociņus? Meditējot, jogojot, horoskopojot un tenkojot?...  

“Ja tie, zinādami mūsu Kungu un Glābēju Jēzu Kristu, ir izbēguši no pasaules sārņiem, un atkal sapinušies tajos ieslīgst, tad viņu stāvoklis ir sliktāks nekā sākumā.” (2Pēt 2:20)

Vai Tu esi līdzīgs Jēzum? Ne jau par ārieni es runāju... Pāvilam mana un tava āriene neko nenozīmētu. “Tad no šā brīža mēs nevienu nepazīstam miesīgi.” (2Kor 5:16) Bet vai es, tu, visa draudze esam līdzīgi Jēzum garīgi?
Kā kļūt Jēzum līdzīgam garīgi? Tikai un vienīgi topot Svēta Gara pilniem!
Vai Tev ir personīgas attiecības ar Svēto Garu? Vai esi Svētā Gara pilns? Ja jā, tad “Dievs, kas pie jums iesāka labo darbu, to pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai”. (Flp 1:6) Ja nē, tad Jēzus vārdi dod labu padomu: “Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs.” (Lk 11:9) “Ja nu jūs, samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz.” (Lk 11:13)

Svētā Gara prieka pilnus svētkus tiem, kas ir Svētajā Garā! Citiem es to nevaru novēlēt, jo Svētajā Garā var priecāties tikai tie, kam Svētais Gars ir. Tiem, kuriem nav, jāiet pie Jēzus un jālūdz, jāmeklē, un jāklaudzina pēc Svētā Gara!

Ivars Cišs
Ērgļu, Vestienas un Bērzaunes draudžu mācītājs




‍Kas ir Vasarsvētki?


‍Kad pienāca Vasarsvētku diena, visi bija sanākuši kopā. Pēkšņi no debesīm nāca šņākoņa, tāda kā stipra vēja brāzma, un piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, tās sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem. Un visus piepildīja Svētais Gars, un viņi sāka runāt svešās valodās, kā Gars viņiem deva izrunāt. Ap.d. 2:1-4

Šī svētku diena – Vasarsvētki – radusies tā: kad Dievs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes, Viņš pavēlēja tajā pašā naktī svinēt Lieldienu svētkus un ik gadu pieminēt šo dienu, atceroties tautas atbrīvošanu un iziešanu no Ēģiptes. Pēc Lieldienām Israēla bērni piecdesmit dienas pavadīja tuksnesī, dodamies uz Sinaja kalnu. Tur Dievs caur Mozu deva viņiem bauslību un pavēlēja pieminēt šo notikumu katru gadu – piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām. Tādēļ [..]pentecoste nozīmē – piesdesmitā diena, un Saksijā to izrunā diezgan līdzīgi grieķu vārdam – “Pfingsten”. Lūka šeit saka: kad bija pagājušas piecdesmit dienas pēc Lieldienām un jūdi svinēja dienu, kurā Dievs Sinaja kalnā bija devis tautai bauslību, nāca Svētais Gars (kā Kristus bija apsolījis) un deva viņiem jaunu, citādu bauslību. Tātad mēs šos svētkus svinam nevis senā, bet jaunākā notikuma dēļ, proti, tādēļ, ka Vasarsvētku dienā Dievs sūtīja Svēto Garu.

Svētais Gars nāk un piepilda sirdi, radīdams jaunu cilvēku – tādu cilvēku, kurš mīl Dievu un labprāt dara to, ko Viņš grib. Tāds ir darbs, ko Svētais Gars paveic cilvēka sirdī. Tas raksta sirdī ar uguns liesmām, darīdams sirdi dzīvu – ar ugunīgu liesmu, gluži kā spēcīgu roku. Un rodas jauns cilvēks, kas arī pats jūt, ka viņam ir pavisam citāds prāts, domas un jūtas nekā iepriekš. Viss viņā ir kļuvis dzīvs – gaišais prāts un dedzīgā sirds nu ir labprātīga pret visu, kas Dievam tīkams. Tāda ir patiesā atšķirība starp rakstīto un garīgo Dieva bauslību; te arī redzam, kāds ir Svētā Gara darbs.

Bet kā Gars to paveic un kādu līdzekli izmanto, lai pārvērstu un atjaunotu cilvēka sirdi? To Svētais Gars dara, sludinādams un sprediķodams par Jēzu Kristu – kā pats Kristus saka Jņ.15:26: “Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par mani.” Mēs daudzkārt esam dzirdējuši, ka tas ir Evaņģēlijs, ko Dievs liek sludināt pasaulē un darīt zināmu ikvienam – ka ar bauslību neviens nevar kļūt dievbijīgs, bet tikai vēl ļaunāks; tādēļ Dievs no augšienes sūtījis savu mīļo Dēlu, lai Viņš mirtu un izlietu savas asinis par mūs grēkiem, no kuriem paši ar saviem spēkiem un darbiem nespējam atbrīvoties.

Martiņš Luters


« atpakaļ

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »