DIENAS LOZUNGS
Jes 12:6
Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību.
Jņ 1:14
2Moz 20:1–21
Kol 1:24–2:7
Mt 4:1–11
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Par VELBL pievienošanos LELB
Augstākās padomes 1992.gada 12.maija lēmums noteica, ka likums par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem. 2005.gadā Saeima pieņēma Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, ar ko tika noteikta Doma baznīcas juridiskā piederība. Savukārt attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu šāds speciālais likums joprojām nav bijis pieņemts, līdz ar to tās īpašumtiesības nav noteiktas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Patlaban Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta. Baznīcā kalpo Rīgas Sv.Pētera evaņģēliski luteriskā draudze.
Lai noteiktu Rīgas Sv.Pētera baznīcas īpašnieku, kas ļautu attiecīgo īpašumu
ierakstīt zemesgrāmatā, ir nepieciešams pieņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcas
likumu. Latvijas valdība 2017.gada 14.martā atbalstīja likumprojektu, ar kuru
plānots noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB).
Saeima 23.martā šo likumprojektu nodeva izskatīšanai Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijai. Tomēr komisijas sēdē Latvijas Evaņģēliski
luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) pārstāvji prezentēja alternatīvu
likumprojektu, kas paredzētu, ka Pēterbaznīcai būtu četri īpašnieki - LELB,
LELBĀL, Vācijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca Latvijā un Rīgas dome. Šāds
risinājums netika atbalstīts, tādēļ likumprojekta tālāko redakciju turpināja
izstrādāt darba grupas. Sarunu gaitā tika panākta vienošanās par Vācu
evaņģēliski luteriskās Baznīcas Latvijā (VELBL) pievienošanās Latvijas
evaņģēliski luteriskajai Baznīcai procesa uzsākšanu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 2017.gada 5.septembrī lēma, ka brīdī, kad Baznīcas būs pieņēmušas oficiālu lēmumu par VELBL pievienošanos LELB, to nostiprinot arī Uzņēmumu reģistrā, tām atkārtoti jāvēršas komisijā ar savu priekšlikumu par īpašumtiesību pārņemšanu.
Kā uzsvēra LELB arhibīskaps Jānis Vanags – Baznīcas vienotība ir augstāks
mērķis nekā juridisko jautājumu risināšana par īpašumiem. Tādēļ jautājums
par turpmāko Rīgas Sv.Pētera baznīcas īpašuma piederību tiks risināta tikai
pēc VELBL pievienošanās LELB.
Pēc šīs pievienošanas tiks atjaunota vēsturiskā situācija, kāda bija līdz
1939.gadam, kad vācu draudzes bija LELB sastāvā un daļēji atjaunots 1928.gada LELB Satversmē noteiktais, ka Latvijas evaņģēliskā luteriskā Baznīca aptver visus evaņģēliski luteriskās ticības iedzīvotājus Latvijā, kuri šīs Baznīcas draudzē skaitās par draudzes locekļiem.
Vienošanās par pievienošanās procesa uzsākšanu paredz, ka Baznīcas uzsāk
VELBL pievienošanās procesu LELB, ievērojot abās Baznīcās noteikto iekšējo
kārtību šāda procesa organizēšanai.
VELBL pievienošanas process LELB tiks organizēts, ievērojot LELB 1928.gada
Satversmē noteiktās autonomās vācu draudžu tiesības, vēsturisko pieredzi, kā
arī brīža LELB un VELBL Satversmju noteikumus. Baznīcas pieņems par saistošu LELB Satversmes preambulu un vienlaikus respektēs abu Baznīcu atšķirīgos teoloģiskos uzskatus atsevišķos jautājumos, kas nebūs par šķērsli Baznīcu kopības atjaunošanai. Pēc dokumentu projektu apspriešanas Baznīcās tie tiks nodoti katras Baznīcas augstākajai lēmējinstitūcijai, kas ir tiesīga pieņemt lēmumu par VELBL pievienošanos LELB.
Saskaņā ar LELB Satversmē noteikto kārtību, tiks sasaukta ārkārtas Sinode,
lai katras draudzes pārstāvjiem, mācītājiem un Virsvaldes locekļiem būtu
iespēja lemt par VELBL pievienošanos mūsu Baznīcai.
LELB Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis
  |
