2017. gada 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

DIENAS LOZUNGS

Sv. Jēkabs (vecākais) – apustulis
Tu manu dvēseli glābi no nāves, manas acis no asarām un manas kājas no klupšanas. (Ps 116:8)

Viņš /Epafrodits/ patiesi bija savārdzis, būdams tuvu nāvei, bet Dievs viņu apžēloja un ne tikai viņu vien, arī mani, lai manas bēdas nevairotos.
(Flp 2:27)

Jes 52:7–10; 2Kor 4:7–15; Mt 20:20–23

krāsa: sarkana

1Sam 11:1–15; Apd 8:1–13; Lk 22:63–71

lasīt vairāk >

Aptauja

Vai Alfa kurss nes augļus jūsu draudzē?
jā, pēc Alfa kursa draudzei pievienojas jauni kristieši
Alfa kursā dalībnieku netrūkst, bet augļus neredzam
Alfa kurss palīdzēja mums pašiem garīgi augt, tas ir galvenais
Alfa kurss nenesa augļus, tāpēc to vairs nerīkojam
mūsu draudzē nekad nav noticis Alfa kurss
Atbildēt     Rezultāti 

Izstāde "Evaņģēlija gaismā"

iesūtīts: 2017.03.28 20:22

Aija Taimiņa, Dr.philol.


10.martā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) atklāja Reformācijas 500 gadu jubilejai veltītu izstādi “Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16.gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma”.

Rokraksti, grāmatas, gravīras apliecina LU Akadēmisko bibliotēku kā unikālu Eiropas mēroga kultūrvēsturisku vērtību krātuvi. Šeit ir teksti, kas radīja un veidoja Reformāciju un kas pārdzīvoja Reformāciju. Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai Reformācijas gads ir īpaši nozīmīgs. Bibliotēku, tolaik ar nosaukumu  “Bibliotheca Rigensis”, dibināja 1524. gadā pēc Mārtiņa Lutera  ierosmes. Bibliotēkas krājumā nonāca unikāli kultūrvēsturiski dokumenti un vēsturiskās liecības, kas apliecināja Rīgas piederību kopīgai Eiropas kultūras telpai.

Vācijas un Livonijas pirmo reformatoru darbi, Mārtiņa Lutera uzsaukumu jeb polemisko darbu pirmizdevumu kolekcija LU Akadēmiskajā bibliotēkā ir iespaidīga  - vairāk nekā 40  nosaukumi, kuru vidū agrīnie (1517 - 1518) Lutera darbu izdevumi. Izstādē skatāmi sensacionālie un ietekmīgie Lutera sacerējumi:  “Par atlaidēm un žēlastību” (1518), “Par kristīga cilvēka brīvību” (1520)  “Pāvests ēzelis un mūks teļš”  (1523), “Par baznīcām un konciliem” (1534), “Par laulību” (1525), turku un ebreju jautājumiem veltītie Lutera sacerējumi, virkne sprediķu. Izstādē ir apskatāmi darbi, kuros pausta Lutera kritika par katoļu baznīcu greznību, viņa sprediķi par izglītības, skolu un laicīgās varas jautājumiem. Īpaša uzmanība tiek atvēlēta Livonijai adresētajiem Lutera darbiem (1524-1525).

          Līdzās Lutera darbiem, ir iespēja iepazīties ar Lutera drauga un līdzgaitnieka Filipa Melanhtona devumu, kas veido evaņģēliskās teoloģijas pamatus (Corpus doctrinae; Loci communes). Eksponētie  M. Lutera un F. Melanhtona  rokraksti  vērtējami kā  kultūrvēsturiskas relikvijas, kas apliecina Reformācijas  recepciju  Livonijas un Vācijas vēsturē, atklājot vērtīgāko  avotu – hroniku  un aprakstu repertuāru. Izstādes tematiskais un konceptuālais aptvērums ļauj iepazīt arī  Reformāciju citviet Eiropā. Tam piemērs ir Šveices reformatoru Teodora  Bezas un Ulriha Cvingli darbu pirmizdevumi.

          Livonijas reformācijai svarīgs ir Lutera līdzgaitnieku Johana Bugenhāgena, Johana Brīsmana devums, tāpat radikālo strāvojumu pārstāvja Melhiora Hofmaņa ietekme. Izstādē īpaši izcelts ir viens no Reformācijas aizsācējiem Rīgā -  Andreass Knopke, “kurš pirmais Evaņģēlija gaismu Livonijas pusē izplatīja” un viņa līdzgaitnieks  Silvestrs Tegetmeijers.  Rīgas virsmācītājs Pauls Oderborns 1591. gadā tēlainā līdzībā izteicies: “Nelaiķis Andreasa Knopkes kungs,  šādi sākdams,  ir iesējis  Rīgā un Livonijā Svētā Evaņģēlija sinepju graudiņu. Un to ir aplējis viņa Apollo un uzticamais palīgs Silvestrs Tegetmeijera kungs, kas Hamburgā dzimis, un no turienes atnācis uz Rīgu. Un dārznieks Jēzus licis tam pieņemties un ļāvis ieaugt”. Izstādē būs skatāmi trīs dažādi Knopkes “Komentāru Pāvila vēstulei romiešiem “ izdevumi (1524 - 1525), tāpat arī  grāmatas ar garu un sarežģītu biogrāfiju, kurās autogrāfi un ieraksti liecina par piederību 16.gadsimta rīdziniekiem - pirmajiem Rīgas luterāņu mācītājiem un evaņģēliskās rātes pārstāvjiem.

Izstādē eksponētais unikālais dokumentu un rokrakstu kopojums, kas atrasts Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa lodē, 136 metru augstumā,  datējams ar laika posmu no 1491. līdz 1578.gadam. Rīgas literāta Burharda Valdisa māceklis, alvas kalējs Ciriaks Klints uz pergamenta lapas kaligrāfiski uzrakstīja Livonijas un Rīgas Reformācijas vēsturi, izgatavoja greznu alvas lādīti, kurus ievietoja torņa bumbā.  Minētās vēsturiskās liecības tur glabājās līdz pat 18.gadsimtas vidum. Pēc 200 gadiem, šajā izstādē, uz brīdi satiksies dokumenti no LU Akadēmiskās bibliotēkas krājuma un lādīte no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas.

Gaidām jūs izstādē, kas būs skatāma līdz 2017.gada 21.aprīlim.

« atpakaļ

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »