DIENAS LOZUNGS
Jes 12:6
Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību.
Jņ 1:14
2Moz 20:1–21
Kol 1:24–2:7
Mt 4:1–11
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Arhibīskapa vēstījums 2015.gada Lieldienās
Ir tāds termins forsmažors (force majeure) jeb nepārvarama vara. Apstākļi, kurus nevar mainīt – dabas katastrofa, bīstama epidēmija, valsts apvērsums, karš. Tie nelūdz mūsu piekrišanu un izjauc visus nodomus. Mēs ceram un lūdzam, lai nekas tāds neaizskar mūsu dzīvi. Taču ir viens forsmažors, ko mēs ar mīlestību un rūpību gatavojam paši, un vēl maksājam par to naudu. Tas ir kapakmens. Mēs liekam to nopulēt un iekalt svarīgus vārdus un simbolus, lai būtu skaisti. Stāvot pie tuva cilvēka akmens, mēs esam šajā pusē un viņš tajā, un mēs tur neko nevaram grozīt. Reiz mēs paši būsim viņā pusē, bet šajā paliks visa mūsu dzīve. Kapakmens ir kā nepārvarama vara, kas izmaina visu.
Nav jābrīnās, ka ceļā uz Jēzus kapu sievas runā tieši par to: “Kas mums novels kapa akmeni?” Ja pat Kristus paliek aiz akmens, ko tad vēl runāt par mums pašiem? Tad mums uz mūžību jāpaliek nāves cietumā. Taču, kamēr viņas tā gāja un raizējās, akmens jau bija novelts. Tas nespēja paturēt to, kurš ir sākums un gals. Aiz Kristus kapa akmens atradās mūsu pestīšanas klints. Tā ir lielāka par nāves akmeni un sadragāja to smalkos putekļos. Tas nespēs paturēt arī mūs, kas esam ar Kristu. Ticībā kristīti, mēs esam Kristū, bet viņā caur Dieva spēku ir Augšāmcelšanās! Lieldienu rītā grēkam, velnam un nāvei atausa tas, ka Kungs Jēzus ir nepārvarama vara, kas izjauc viņu nodomus! Dzirdat eņģeli sakām? Viņš ir augšāmcēlies!
Nekad neaizmirsīsim Dieva Lieldienu dāvanu! Bez mūsu nopelna, bez tā, ka mēs būtu tādas mīlestības cienīgi, uzvara pār nāvi ir izcīnīta un pasniegta – ne tikai cilvēcei, bet konkrēti katram no jums. Satveriet mūžīgo dzīvību, uz ko esat aicināti! Tikai viens ir vajadzīgs – to ticībā pieņemt. Pieņemsim to savā dzīvē un raudzīsimies uz pasauli kā tādi, kam bez nopelna ir daudz dots un daudz piedots. Tas palīdzēs mums pašiem dot un piedot, un dzīve kļūs labāka. Pieņemsim to šo dāvanu arī nāvē, zinot, ka: “Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušajiem, tu tiksi glābts.” Pieaugsim ticībā savā sirdī un ar muti un dzīvi apliecināsim viņa augšāmcelšanos citiem, sevišķi mīļajiem, lai pie skaisti nopulētā akmens varam stāvēt nevis kā nepārvaramas varas priekšā, bet zinot ka tas ir kilometru stabs ceļā uz Tēva mājām, kur reiz pulcēsies visi, kas ticējuši viņa Augšāmceltajam Dēlam.
Priecīgas Lieldienas! Akmens ir novelts, Kristus ir augšāmcēlies! Dzīvosim kā tādi, kas to zina un līdzi ar viņu ir aicināti mūžīgajai dzīvībai!
Sirsnībā,
+ Jānis
Rīgas arhibīskaps
  |
