DIENAS LOZUNGS
1Moz 6:22
Jēzus sacīja: Tad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, ir līdzināms saprātīgam
vīram, kas savu namu būvējis uz klints.
Mt 7:24
2Moz 24:1–18
Kol 2:8–23
Mt 4:12–17
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Atvadoties no mācītāja Ziedoņa Kārļa Varta
"Visdrīzāk neatceros to laiku precīzi, kad sastapu mācītāju Ziedoni Kārli Vartu pirmo reizi. Tas bija padomju laikā, kad viņš viesojā mūsu mājās ar tikko iepazīto Sarmīti (sievu) un Sarmītes tēvu mācītāju Jāni Janelsīti. Ziedonis bija jauns ticīgs vīrs, kas bija izstudējis un strādāja par inženieri elektronikas lietās, tā es tolaik zināju. Vēlāk, 90-tajos gados, kad piedalījos TV raidījumā „Dvēsele ikdienā”, gandrīz ik reizi televīzijas gaiteņos sastapu Ziedoni, kas, kā man škita, gandrīz bez pārtraukuma strādāja tur pie televīzijas ierakstiem.
Izrādās, tai pat laikā viņš bija aktīvi iesaistījies kalpošanā Gaujienas draudzē, lasot lasījumus, lūdzot un vadot svētbrīžus. Nav brīnums, ka pirmajā Lutera Akadēmijas mācību gadā Ziedonis sāka studijas un, tās beidzot, kļuva par mācītāju Cēsu Sv. Annas un Gaujienas draudzēs. Drīz radās nepieciešamība izraudzīt prāvestu Cēsu iecirknim, un arī tas nāca viņa pienākumā. Tā nu mana kalpošana Cēsu iecirknī gan evaņģelista, gan mācītāja amatā iesākās viņa vadībā.
Ziedonis bija iedrošinošs vadītājs. Tāds, kādu katrs šodien vēlētos. „Tu taču varētu ....”, apmēram tādiem vārdiem iesākās viņa telefona zvans vai saruna, ja vajadzēja kādu atvietot dievkalpojumā vai citādā pienākumā. Un arvien pamudinājums nāca ar smaidu un prieku - nu redz, cik labi, ka var kalpot!
Manuprāt, vislielāko slodzi Ziedonis nesa mazliet vairāk kā pirms 10 gadiem, kad vajadzēja pildīt prāvesta pienākumus gan Cēsīs, gan Alūksnē. Man dažreiz šķita, ka viņs lidoja. Atceros gan kopīgu kalpošanu Mikužu Saieta namā Gaujienā, koru svētkos vasarā, ar cerību atjaunot Gaujienas dievnamu, gan ārkaŗtīgi grūtas kopīgas sarunas kādā draudzē, mēģinot samierināt un atjaunot vienprātību. Un tāpat viesošanos viņa mājās upes ielokā, netālu no Ogres vai Rīgas dzīvoklī. Ar rūpēm un stiprinājumu, lai es tieku galā. Turklāt arvien ar gaišu skatu uz to, kas vēl priekšā...
Ir labi, ja uzsākot kalpošanas ceļu ir tāds atbalsts. Esmu Tev, Ziedoni, par to pateicīgs!"
Mācītājs Artis Eglītis
Ardievas Sirds cilvēkam ...
,,Kad pēdējais gājputns
aizies
Būs jālido pašiem…
Debesis nedrīkst atstāt tukšas.”
/O. Vācietis/
... pagāja
oktobris un pienāca novembris, piekaisot
apvārsni ar gājputnu atvadu
saucieniem, un, kā
ikkatru gadu, neskaitāmās krāsās uz brīdi izgreznojot Latviju.
Taču šajās dienās šis skaistums sāp ikvienam, kas savā ceļā reiz sastapis
Ziedoni Kārli Vartu un, kuriem atmiņā viņš paliks kā vienkāršs, darbīgs, mierpilns, nosvērts, inteliģents, cilvēcīgs, saprotošs cilvēks – labas Sirds
cilvēks. Iedomājoties dzīvespriecīgo, labsirdīgo, atsaucīgo mācītāju, grūti ticēt, ka viņa mūža ceļš
jau aprāvies.
Nav daudz tādu cilvēku, kuri prot šo dzīvi ne
tikai pilnvērtīgi dzīvot, bet arī svinēt - ik dienu, ik stundu, ik minūti, ne
tikai sasniedzot labus panākumus kalpošanā, bet galvenokārt dāvājot prieku par
kopā dzīvošanu un kopā būšanu ikvienam, ar ko nākas sastapties. Mācītājam
Ziedonim Kārlim Vartam neko nespēja nodarīt Laiks, jo mūžā katra diena bija
pilna prieka - viņš allaž mācēja no dzīves ņemt pašu labāko: skaistākos
mirkļus, baudījumu, ko sniedz mūzika, pastaigas dabā un, protams, mīlestību,
protot to gan saņemt, gan sniegt sev tuvajiem. Viņš prata sevī Mīlestību audzēt
un mācīja to citiem. Gan Cēsu pilsētā, gan Gaujienas apkaimē, kur mācītājs
auglīgi un nesavtīgi kalpoja, Ziedonis tika salīdzināts ar staltu, kuplu egli,
kura silda, sargā un māca savu pamežu – draudzi, rūpējas par to.
Ir pavadīts darbīgs un dzīvesprieka pilns mūžs, ir nodzīvota skaista dzīve, un nu nav arī vairs sāpju - tās kopā ar dvēseli padebešos uz saviem baltajiem spārniem nes gājputni, atstājot tuvajiem vien skumjas, kurām kaut kad būs lemts pārvērsties par atmiņām, lai gan vēl ilgi, ilgi ļoti smeldzīgām. Bet mums, Šai saulē palikušajiem, atliek vien putnu balsīs censties saklausīt mācītāja Ziedoņa atvadas, atceroties viņa silto, rūpju pilno skatienu un neizdzēšamo smaidu ...
Priekšāstāvošajā rudens piektdienā, uz brīdi pametot ikdienas darba steigu, dosimies uz Rīgas Doma baznīcu, lai teiktu atvadu vārdus gaišam, cienījamam cilvēkam – mīļam Dvēseļu kopējam, ļaužu iecienītam mācītājam, Ziedonim Kārlim Vartam, kurš svētdienas rītā, pēc grūtas slimības, tika aizsaukts Mūžībā.
Pa Debess ceļu, lai mūsu mīļais mācītājs, nonāk Debesu mājās …
“Mēs to esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un tika mums parādīta.” (I Jņ. 1:2)
Sirsnībā un pateicībā,
Gaujienas draudze
  |
