2019. gada 12. decembris
Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Izdota krāšņa bilžu grāmata “Pūķa ceļojums”

iesūtīts: 2013.08.14 20:07
Rīgas Doma pārvalde izdevusi krāšņu bilžu grāmatu bērniem – Gundegas Muzikantes ilustrēto Ineses Zanderes pasaku “Pūķa ceļojums”, kas tika atvērta 10. augustā, gadskārtējā pasākumā “Doms bērniem”.

Šī pasaka tapa kā īpaši Doma astoņsimtgades bērnu pasākumam rakstīta luga. Tā tika uzvesta Doma dārzā 2011. un 2012. gadā, piedaloties gan Doma draudzei, gan profesionāliem aktieriem un plašam atbalstītāju pulkam. Dziesmas izrādei sacerēja komponiste Ieva Marta Graudiņa.

Grāmatu jau tagad var iegādāties Rīgas Doma suvenīru veikalā un grāmatu veikalā „ IHTIS” Mazajā Pils ielā 4, Vecrīgā. Rīgas svētku laikā tā būs atrodama Vērmanes dārza grāmatu tirdziņā, izdevniecības “Liels un mazs” stendā, bet drīzumā arī citās grāmatnīcās.  

Dziesmu ieskaņojums, kurā piedalījās Rīgas 6.vidusskolas meiteņu ansamblis (vadītāja Inta Godiņa) un instrumentālistu grupa, kā arī dziesmu notis ir pieejamas www.domsberniem.lv .

“Visi grāmatas tēli ir atrodami Rīgas Domā, bet pasakā tie ir atdzīvojušies un stāsta mums savu stāstu. „Pūķa ceļojums” ir stāsts par piedzīvojumiem un pārvērtībām, kas atbrīvo bērna pasauli un ļauj atrast prieku,” saka  Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš.  

Grāmatas galvenais varonis – lielais sarkanais Dusmu Pūķis dusmojas uz visu pasauli  un arī pats uz sevi. Viņš dodas ceļā, lai pats no sevis aizbēgtu, bet līdzi nes slinkuma, mantkārības, lepnības, skaudības un dusmu maisus, tāpēc iešana nemaz neveicas. Ceļojuma gaitā sastaptie draugi palīdz viņam beidzot no šiem smagumiem atbrīvoties.

“Pasaka ir balstīta kristīgo alegoriju tradīcijā,” stāsta grāmatas autore Inese Zandere. “Beigās tās varonis ir atbrīvojies no ādas, kas viņam ir sveša, un nonācis pie tā, kas viņš patiesībā ir – proti, cilvēks. Šī pārvērtība katram pazīstama arī no ikdienas – nejaukā Dusmu Pūķa vairs nav, tas ir mūsu pašu bērns.”

Stāstot par izteiksmīgā Pūķa tēla tapšanu un pārtapšanu, māksliniece Gundega Muzikante atzīst: „Lai panāktu tēla rašanos, man ir jāizjūt situācija – es patiešām stāvēju pie spoguļa un taisīju dažādas niknas sejas izteiksmes, eksperimentēju ar sevi, lai atrastu iedvesmas avotu. Beigās, kad pūķis kļūst par bērnu, mēs jau zinām, kas viņš nav, ar ko viņš ir ticis galā, no kā atbrīvojies, bet vēl nezinām, kāda ir viņa būtība un kāda tā izskatās. Ir tikai mājiens, virziena prognoze, un pasaka beidzas tieši ar jautājumu – kas tad ir cilvēks?”

« atpakaļ
Inese Zandere un dekāns Elijs Godiņš
Gundega Muzikante
Grāmatas vāks

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »