2019. gada 13. decembris
Vārda dienas: Lūcija, Veldze

Jaunais Bībeles tulkojums līdzās vecajam

iesūtīts: 2013.03.19 15:54
Gatavojoties LELB 26.Sinodē izskatāmajam jautājumam par Bībeles jauno tulkojumu, jau vairākus mēnešus notiek šī jautājuma apspriešana gan mācītāju konventos, gan Mazajā Lutera Akadēmijā un 20.martā arī LELB Mācītāju konferencē. Diskutējamu detaļu un nianšu par šo jautājumu ir ļoti daudz, bet mācītājs Aleksandrs Bite tulkotāju komandas vārdā pauž galvenās pamatnostādnes, par jauno latviešu Bībeles tulkojumu sakot: "Tas ir nevis vecā tulkojuma vietā, bet līdzās tam."

Darbs pie jaunā latviešu Bībeles tulkojuma aizsākās 1995. gadā līdztekus darbam pie 1965. gada Londonas izdevuma revīzijas, kas nāca klajā 1997. gadā. Galvenais iemesls, kāpēc toreizējam Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretāram mācītājam Guntim Kalmem un citiem radās doma veikt jaunu tulkojumu, bija būtiskas nepilnības 1965. gada Londonas izdevumā, kuras nebija iespējams novērst ar teksta revīziju.

Jaunajam tulkojumam uzstādītais sākotnējais mērķis bija ne vien veikt teoloģiski iespējami precīzāku un atbilstīgāku tulkojumu baznīcas un teologu vajadzībām, bet arī radīt tulkojumu, kas būtu vieglāk uztverams arī sabiedrībai ārpus baznīcas. Tas tika darīts ar domu, lai jaunais tulkojums iespējami sekmētu Bībeles lasīšanu un līdz ar to arī interesi par kristīgo ticību latviešu tautā. Tas lika īpašu vērību pievērst valodas jautājumiem, lai jaunais tulkojums būtu vieglāk uztverams un labāk saprotams; tas vismaz daļēji, šķiet, ir izdevies.

Jau sākotnēji bija paredzēts, ka jaunais tulkojums neaizstās iepriekšējos tulkojumus (Glika sākotnējo un daudzās Glika revīzijas, kā arī Londonas 1965. gada izdevumu) ne publiskajos dievkalpojumos, ne privātā lietojumā, bet tiek piedāvāts kā līdzās pastāvošs un līdztekus lietojams saskaņā ar katra paša izvēli. Jaunais nav paredzēts vecā vietā, bet gan tam līdzās!

Kā rāda citu tautu un valodu pieredze, kur veikti daudzi Bībeles tulkojumi (piemēram, angļu valodā ir pieejami vairāk nekā 450 tulkojumi, kas tapuši dažādos laikos), šie tulkojumi vienmēr viens otru papildina, nevis aizstāj. Nav iemesla šaubīties, ka ar jauno latviešu Bībeles tulkojumu tas būs līdzīgi.

Šāda izpratne sekmēja arī jaunā tulkojuma veicēju pieeju – teoloģiski, jēdzieniski un pēc nozīmes līdzvērtīgu tulkojuma alternatīvu gadījumā izvēlēties tulkojumu, kas atšķirīgs no iepriekšējiem; šādu izvēli vienmēr pavadīja apziņa, ka lasītājam pie rokas būs arī iepriekšējās latviešu Bībeles versijas, kas ļaus viņam gūt maksimāli pilnīgāku ieskatu par teksta oriģināla nozīmi.

Pie jaunā tulkojuma īpašajām novitātēm būtu pieskaitāms arī tas, ka Vecās Derības poēzijas teksti ir atveidoti pēc iespējas atbilstīgi to literārajam žanram; tas dod labāku iespēju izbaudīt Bībeles poēzijas “garšu” arī latviski daudz labāk, nekā tas bija iespējams iepriekšējos tulkojumos. Tāpat šī projekta ietvaros tika veikts arī apokrifu jeb deiterokanonisko grāmatu tulkojums (pēdējais šo grāmatu izdevums latviešu valodā bija 19. gs. beigās); rezultātā ir radīti divi jaunā tulkojuma izdevumi – ar un bez deiterokanoniskajām grāmatām. Jāatceras, ka luteriskajā tradīcijā apokrifi jeb deiterokanoniskās grāmatas vienmēr ir bijušas ietvertas Bībeles izdevumos, jo, lai arī tās nav uzskatītas par autoritātes ziņā līdzvērtīgām ar kanoniskajām grāmatām, tomēr tās vienmēr ir atzītas par noderīgām lasīšanai un dievbijības kopšanai.

Viens no jaunā tulkojuma veicēju mērķiem bija arī izveidot tulkojumu, kas, neieviešot tulkojumā nekādu ideoloģisku vai konfesionālu konjunktūru, varētu būt maksimāli pieņemams un lietojams visām Latvijas kristiešu konfesijām un grupām. Tāpēc jau no paša sākuma tulkojuma tapšanā iesaistījās dažādu konfesiju pārstāvji un izdevuma sagatavošanas gaitā tika izskatīti un izvērtēti neskaitāmi ieteikumi un piedāvātie labojumi, kas tika iesūtīti jaunā tulkojuma teksta komisijai no dažādu konfesiju un virzienu pārstāvjiem. Tas bija iespējams tikai tādēļ, ka pirms galējā, pilnā izdevuma nākšanas klajā tika izdoti arī starpizdevumi (divi Jaunās Derības un viens Vecās Derības poēzijas grāmatu izdevums).

Nu jaunais tulkojums ir atnācis pie savas baznīcas un sava lasītāja; tas ir nācis no baznīcas, tapis baznīcā un ir vajadzīgs baznīcai. Ne visi to uzreiz pieņems, un tas ir pilnīgi dabiski un saskanīgi ar cilvēka dabu, par kuru Pestītājs ir teicis: “Un neviens, kas vecu vīnu baudījis, negribēs jauno. Viņš sacīs: vecais vīns ir labs.” (Lk 5:39) Ar šo jauno tulkojumu baznīcai kādu laiku ir jāpadzīvo, lai saprastu, kādas ir šī tulkojuma piedāvātās svētības un lietojuma robežas baznīcā (īpaši tas būtu attiecināms uz liturģiju).

Jau tagad jaunā tulkojuma veidotāji apzinās, ka šim izdevumam, tāpat kā jebkuram citam tikko tapušam Bībeles tulkojumam jebkurā tautā vai valodā, drīz būs nepieciešami kādi labojumi un uzlabojumi, lai pēc 5–10 gadiem varētu iznākt jaunā tulkojuma rediģēts izdevums; tas tad arī ieņemtu savu pastāvīgu vietu baznīcas dzīvē. Te īpašas cerības tiek liktas uz katru lasītāju (un it īpaši uz teologiem) – lai šis nākamais izdevums būtu iespējami labāks, tiek gaidīti ieteikumi par teksta iespējamām izmaiņām no visiem, kas būtu gatavi tādus piedāvāt. Taču tādēļ ir arī īpaši nepieciešams, lai šis izdevums baznīcā tiktu intensīvi lietots dažādos veidos. Uz to šī tulkojuma veidotāji izlūdzas Dieva palīdzību un svētību.

Mācītājs Aleksandrs Bite

« atpakaļ

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »