DIENAS LOZUNGS
(Am 4:11)
Kas tad, ja daži nav ticējuši, – vai tad viņu neticība iznīcina Dieva uzticību? Nē, taču! Tas ir tā, ka Dievs ir patiess.
(Rm 3:3–4)
Hoz 10:1–15; Apd 25:13–27; Lk 8:16–25
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Ikšķiles draudze
Baznīcas vēsture
Pirmo koka baznīcu Ikšķilē 1184. gadā uzceļ Brēmenes bīskapijas Zīgebergas konventa augustīniešu mūks Meinards. 1185.-1186. gadā Ikšķilē tiek uzcelta pirmā mūra baznīca un pils Baltijā. Baznīcu nosauc Sv. Marijas vārdā. Ap 1530. gadu Ikšķiles barons von Ikšķilis ar visiem dzimtscilvēkiem pāriet luterticībā, un Ikšķiles draudze kļūst par evaņģēliski luterisko draudzi.
Baznīcas ēka toreizējā veidolā pastāv līdz 1630. gadam, kad gan baznīcu, gan pastorātu noposta krievu karapūļi. Atjaunoto baznīcu 1656. gadā atkal noposta krievu cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Baznīcu atjauno līdz 1700. gadam, kad to atkal noposta Šeremetjeva armija. 1754. gadā atkal atjaunoto baznīcu 1771. gadā noposta lielie plūdi, bet 1773.-1778. gadam tā atkal tiek atjaunota. Baznīcu pārbūvē 1795. gadā, un tā tad kļūst tāda, kādu to redzam Broces zīmējumos.
1915. gadā vācieši sašauj Ikšķiles veco baznīcu, bet Pieminekļu valde, profesora P. Kundziņa rosināta, pieprasa, lai vecās baznīcas ēka tiktu restaurēta pirmatnējā veidolā, ko draudze līdzekļu trūkuma dēļ nespēj izdarīt. Tāpēc draudze nolemj celt jaunu baznīcu pilsētas centrā.
Draudzes priekšnieks A.Jaunbērzs, pērminderis Jānis Volmārs, Killes kungs, Andersona kungs un citi ieķīlā savus īpašumus, lai saņemtu bankas kredītu baznīcas celtniecībai. Ikšķiles baznīcas metu izstrādā prof. Pauls Kundziņš, un baznīcas pamatakmens tiek ielikts 1931. gada 28. jūnijā, savukārt visa celtniecība tiek pabeigta 1933. gada oktobrī. Baznīcu iesvēta 1933. gada 12. novembrī arhibīskaps T. Grīnbergs.
Altārgleznu glezno profesors Jānis Kuga. Gleznas moto: „Dod man svētību, Jēzu!” Baznīcas zvanu 1934. gadā izgatavo Liepājas drāšu fabrika. Tā moto ir: „Zvani man rītos, zvani svētvakaros!”. Savukārt elektriskās ērģeles izgatavo VEF, un tās tiek iesvētītas 1943. gada 7. martā, taču kara laikā diemžēl tiek izpostītas.
Draudzes vēsture
1938. gadā draudzē jau ir 1200 locekļu. 1952. gadā ar Baznīcas virsvaldes lēmumu Ikšķiles draudze juridiski tiek apvienota ar Ogres draudzi, bet turpina darboties savā dievnamā līdz 1963. gadam, kad vairs nespēj nomaksāt nodokļus. Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1968. gada maijā draudzei baznīcas ēku atņem, un tā pāriet V.Lāča LPSR Valsts bibliotēkas rīcībā, kas ēku kapitāli pārbūvē un iekārto tajā grāmatu depozitāriju.
Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze atjaunojas 1991. gada 15. maijā, bet dievkalpojumus tai nākas noturēt Kultūras biedrības namā, jo Nacionālā bibliotēka baznīcas ēku pilnībā no grāmatām atbrīvo tikai 1998. gada 5. novembrī, un tad arī sākas baznīcas atjaunošanas darbi.
1999. gada novembrī draudze nolemj atgriezties izpostītajā dievnamā. Pēc 3 nedēļu intensīva un nepārtraukta darba ikšķilieši sagaida savus pirmos Ziemassvētkus atjaunotajā baznīcā, un 2000. gada 3. martā arhibīskaps Jānis Vanags iesvēta baznīcas pagaidu altāri.
Baznīcas ārējais veidols pilnībā tiek atjaunots 2005. gadā, un tā iekļauta 100 Latvijas sakoptāko kultūras pieminekļu skaitā. Baznīcas iekšējais interjers veidots pēc mākslinieces Maijas Avotas projekta. Lūgšanu zāli rotā mozaīka, kuru veidojušas mākslinieces, un vitrāžas, kuru autore ir Sandra Utāne. Baznīcā ir saglabāts viens no iebūvētajiem starpstāviem. Tāpēc lūgšanas zāle joprojām ir otrajā stāvā, bet pirmajā stāvā iekārtotas Svētdienas skolas un draudzes telpas.
Atjaunoto Ikšķiles baznīcu 2005. gada novembrī iesvēta arhibīskaps Jānis Vanags, un tā ir nosaukta Svētā Meinarda vārdā.
Pašlaik draudzē kalpo mācītājs Dzintars Laugalis, un draudzē ir 350 locekļu. Darbojas Svētdienas skola un diakonija.
Draudzes priekšnieks: Jānis Rudzītis, tālr. 29245586
Dievkalpojumi Ikšķiles ev. lut. baznīcā notiek svētdienās plkst. 10.00.
