DIENAS LOZUNGS
Filips atrada Natanēlu un viņam sacīja: “Mēs esam atraduši to, par kuru Mozus rakstījis bauslībā un par kuru rakstījuši arī pravieši, – Jēzu, Jāzepa dēlu, no Nācaretes.” Bet Natanēls viņam jautāja: “Vai no Nācaretes var būt kas labs?” Filips tam atbildēja: “Nāc un paskaties!” (Jņ 1:45–46)
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Velēnas draudze
Viena no skaistākajām Latvijā ir neogotikas stilā celtā Velēnas baznīca, kuras pamatakmens likts 1896. gada 15. septembrī. Tā ir jau piektā baznīca, kas būvēta tieši šai vietā. Pirmās koka baznīcas jumts it kā bijis klāts ar velēnām, un no tā Velēna ieguvusi savu nosaukumu.
Baznīca iesvētīta 1898. gada 2. augustā, dievkalpojumā piedaloties 11 viesmācītājiem un vairākiem tūkstošiem apmeklētāju. Kā būvdarbu vadītājs un baznīcas plāna autors draudzes dokumentos minēts būvuzņēmējs Johans Brauns. Celtniecība izmaksājusi 30000 rubļu. Dievnama iekārtošanai ziedotas vairākas dāvanas, piemēram, Lizuma muižas pārvaldnieks E. Knappe dāvājis 500 rubļu jaunajam zvanam, Sinoles muižas īpašnieks fon Mengdens dāvājis divus kroņlukturus, Mālu muižas īpašnieks fon Ceimerns altārgleznu, bet baronese fon Mengdena pašas pagatavotu altāra segu. Dāvātās lietas saglabājušās līdz mūsdienām.
Baznīcas ērģeles būvētas Zauera firmā 1898. gadā. Tām ir 17 reģistru, un tās tiek pieskaitītas pie labākajām Latvijā. Ērģeles tika iekļautas arī Latvijas Kultūras fonda Ērģeļu centra rīkotajā pasākumu ciklā "Sasaucas Latvijas ērģeles". Ar šīm ērģelēm labprāt spēlē profesionālie mākslinieki.
Velēnas dievnams ir viens no tiem retajiem, kas izticis bez lielākiem remontdarbiem līdz mūsu dienām. Dievnams būvēts no kaltiem un plēstiem granīta akmeņiem gotiskā stilā. Jumts no smagajiem Vestfāles dakstiņiem. Gotikas elementi ieviesti arī baznīcas interjerā. Tā, pirmkārt, ir iekārta – altāris, kancele, ērģeles, otrkārt, pārseguma koka konstrukcijas – sava veida formas, kuras balsta griestu slīpnes. Konstrukciju ierāmētās daļas aizpilda gotiskie trejlapji un četrlapji.
Interesants ir baznīcas iekštelpu apraksts, kurš publicēts pāris gadus pēc tās iesvētīšanas "Baznīcas vēstnesī" (1899.g.). Tur teikts, ka "baznīcu apgaismo 15 diži augsti logi. Vidustelpu griesti un sienas izkrāsoti balti. Altāris tērpts debeszilā krāsā (domāti altārtelpas griesti). Pār pēdējo paceļas gotiskā stilā būvētas arkas (velve). Baznīcas griesti ir augsti un izskatās kā šķirsta vāks."
Baznīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
|
|
| |||
  |
