2018. gada 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Rīgas Sv. Trīsvienības draudze

Par baznīcu

Rīgas Sv. Trīsvienības baznīca atrodas Rīgas ziemeļaustrumu priekšpilsētā Sarkandaugavā, kas savu nosaukumu mantojusi no Daugavas vecās attekas Sarkandaugavas (tagad tā aizbērta un daļēji apbūvēta). Šī pilsētas daļa uzplauka, kad pēc Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanas 1812. gadā, Napoleona armijai tuvojoties Rīgai, priekšpilsētas sāka atkal apbūvēt. 1824. gadā ģenerālgubernatora F. Pauluči ierosmē kādā smilšu augstienē pilsētas vispārējās aizgādības kolēģija uzcēla slimnīcu un nespējnieku patversmi, nosaucot tos ķeizara vārdā par Aleksandra Augstumiem. Par šīs iestādes garīgo aprūpi gādāja Doma baznīcas diakons un Jēkaba baznīcas igauņu mācītājs.

Par privātiem ziedojumiem tika uzcelts koka lūgšanu nams, ko iesvētīja 1826. gada 31. maijā un kas bija domāts visu kristīgo konfesiju vajadzībām. Dievkalpojumus lūgšanas namā sāka apmeklēt arī vietējie iedzīvotāji.

19. gadsimta vidū Sarkandaugavā sāka celt pašas lielākās fabrikas Rīgā, un priekšpilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. 1869. gada 22. oktobrī tika apstiprināta jauna lūgšanu nama draudze, kas 1871. gada 27. jūnijā „dabūja” savu mācītāju Kārli Fromu. Tai pašā gadā tika iesvētīta draudzes kapsēta un atvērta baznīcas skola. Tā kā lūgšanas nams draudzi vairs nespēja uzņemt, 1872. gadā tika nolemts būvēt jaunu baznīcu. Rīgas rāte un abas ģildes šim nolūkam dāvināja 30 000 rubļu. Pēc arhitekta J. Felsko projekta 1876.-1878. gadā uzcēla mūra baznīcu no sarkaniem ķieģeļiem neogotikas stilā ar 900 sēdvietām. Dievnams tika iesvētīts 1878. gada 21. maijā Sv. Trīsvienības svētkos un tika nosaukts par Sv. Trīsvienības baznīcu. Dievnama būvniecība tā laika naudas vienībā izmaksāja 46 tūkstošus rubļu.

Atzīmējot baznīcas 25. jubileju 1903. gadā, pirmoreiz tika iededzinātas elektriskās spuldzes, kuru gaisma līdzvērtīga 2400 svecēm. Jubilejas reizē tika dāvināts arī kroņlukturis. Akciju sabiedrība „Aldaris” Vācijas pilsētā Eizenahā pasūtīja altārgleznu „Ābrahāms upurē Īzāku” un dāvināja to baznīcai. Šī ir viena no retajām altārgleznām, kuras sižets aizgūts no Vecās derības.

1936. gada 1. novembrī tiek iesvētīts jaunuzceltais draudzes nams, tajā tiek ierīkota kapela. 1949. gadā padomju vara draudzes namu atsavina un ierīko tajā bērnudārzu. Draudze dievnamu atgūst savā īpašumā 1993. gadā. Statistikas ziņas liecina, ka 1938. gadā draudzē bija 7000 draudzes locekļu. Aktīvi darbojās draudzes koris un dāmu komiteja.

Baznīcas durvis bija atvērtas dievlūdzējiem arī visus Otrā Pasaules kara (1941.-1945.) gadus, dievkalpojumi notika sakristejā. Kara gados nopietni bojātas vitrāžas, tādēļ 1954. gadā altārtelpas logi tiek aizsisti ar finieri, lai saglabātu vitrāžas. 1970. gada ziemā baznīcas pagrabā tiek darināti jauni logu rāmji, kas vasarā tiek uzstādīti, bet 1971. gadā tiek atjaunotas altāra vitrāžas.

Plašāki remontdarbi baznīcā notikuši 1897. gadā, 1902. gadā, kā arī gatavojoties baznīcas 100 gadu jubilejai 1978. gadā, kas tika atzīmēta ar plašām svinībām arhibīskapa J. Matuļa un draudzes mācītāja Ē. Mestera vadībā.

Par draudzi

Padomju varas gados draudzē darbojas koris, tiek aprūpēti slimie un gados vecie draudzes locekļi, no 1971. gada tiek svinētas „Ziemassvētku eglītes” korim, draudzes darbiniekiem un viņu bērniem - tas gan bija jādara paslepus, vairoties piesaistīt varas iestāžu uzmanību.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990-tajos gados aktivizējas visas draudzes darbības jomas. 1993. gadā atgūtajā draudzes namā tiek ierīkota kapela, darbību atsāk Svētdienas skola, diakonija, atsākas regulāras iesvētes mācības, vairākus gadus darbojas jauniešu koris, veidojas sadarbība un tiek realizēti vairāki kopīgi projekti ar māsu draudzēm.

Rīgas Sv. Trīsvienības draudzē kalpojuši mācītāji:

Kārlis Froms 1871.-1896. gads;

Paulis Treijs 1898.-1919. gads;

Kārlis Irbe
1920.-1946. gads un 1957.-1966. gads (no 1946.-1957. gadam mācītājs Kārlis Irbe atrodas izsūtījumā Blagoveščenskā);

Miervaldis Ķemers
1924.-1929. gads un 1938.-1969. gads. M. Ķemers bija arī profesionāls gleznotājs ainavists, V. Purvīša izcilākais skolnieks. Viņa sniegums padomju varas gados apzināti noklusēts. M. Ķemers daudz gleznojis Rīgas priekšpilsētas, arī Sarkandaugavu;

Jānis Melnbārdis
1967.-1968. gads;

Ēriks Mesters
1968.-1986. gads, līdz viņš tiek iesvētīts par LELB arhibīskapu. Mācītāja Mestera vadībā notiek plašākie Sv. Trīsvienības baznīcas remontdarbi pēckara laikā;

Viesturs Pirro
1986.-1989. gads;

Austris Rāviņš 1990. - 2009. gads.

Atis Grīnbergs 2009. - 2010. gads

Draudzes jauniešu darba organizatore: evaņģēliste Lauma Lapa, tālr. 26313568; e-pasts: peregrin.dei@gmail.com

Draudzes sadarbības un ārlietu koordinatore: evaņģēliste Linda Straume, tālr. 26445214 e-pasts: tiger.pilgrim@gmail.com

Draudzes priekšnieks: Svanhilda Beinaroviča, tālr. 67393571.

2006. gada sākumā Rīgas Sv. Trīsvienības draudzē bija 300 locekļi, regulāri notiek dažādas draudzes aktivitātes.

Gada laikā kristību un iesvētes mācību apgūst 4 grupas, vislielākā parasti piesakās mācību ciklam Gavēņa laikā un tiek uzņemti draudzē Lieldienu nakts vigīlijas dievkalpojumā. Mācību cikla noslēgumā tiek rīkots muzikāls sadraudzības un iepazīšanās pasākums jauniesvētāmajiem un gados jaunajiem draudzes locekļiem.

Par tradīciju draudzē jau kļuvušas vairākas ikgadējas sadraudzības pēcpusdienas.

Starp Ziemsvētkiem un Jauno gadu draudzes "Ziemassvētku eglītē" kopā pulcējas visas paaudzes. Svētdienā pirms Lielā Gavēņa iesākuma draudzes locekļi un viņu draugi aicināti uz Pankūku vakaru. Ne mazāk jautrs kā pati pankūku baudīšana ir to tapšanas process draudzes nama virtuvē, iespēja eksperimentēt un apmainīties receptēm.

Rudenī Pļaujas svētku atsvēte "Atvasara" ir draudzes senioru diena, kad piedalīties Sv.Vakarēdiena dievkalpojumā un sadraudzības mielastā draudzes namā un priecāties par jauniešu priekšnesumiem ir iespēja tiem, kuri paši bez palīdzības uz baznīcu vairs aizkļūt nevar.

Jau 10 gadus draudzē regulāri notiek semināri un rekolekcijas - pārdomu un apceres dienas par ticības dzīvei nozīmīgām tēmām. Vasarās draudzes locekļi piedalās un palīdz koordinēt Latvijas ev. lut. Baznīcas svētceļojumu kājām uz Latvijas vecāko nesagrauto dievnamu Krimuldā un Kaupo Lilijas labirintu. Svētdienas skola parasti mācību gadu iesāk un noslēdz, dodoties pārgājienos un iepazīstot citas baznīcas Rīgā un tās apkaimē.

Notiek regulāra informācijas apmaiņa un sadarbība ar māsu draudzēm Zviedrijā, Vācijā, Kanādā un Latvijā.

Iknedēļas aktivitātes

Baznīcā - Sarkandaugavas ielā 1

Svētdienās plkst. 10.00 - dievkalpojums ar Sv. Vakarēdienu, pēc tam sadraudzības brīdis pie tējas/kafijas draudzes namā.

Draudzes namā - Sarkandaugavas ielā 10

Otrdienās plkst. 19.00 - Bībeles stunda ticības pamatjautājumos iesvētāmajiem

Trešdienās plkst. 19.00 - Bībeles stundas, lūgšanu un jautājumu-atbilžu vakari, sadraudzība, kristīgas kinofilmas un pārrunas.

Sestdienās plkst. 10.00 - svētdienas skola, dienas gaitā pusaudžu grupas aktivitātes, jauniešu tikšanās.

Draudzes kanceleja strādā un lietvede pieņem: 
Trešdienās no 16.00 līdz 19.00, kā arī svētdienās pēc dievkalpojuma.

Mācītāja pieņemšanas laiki: 
Trešdienās no 16.00 līdz 19.00, iepriekš piesakoties personīgi pa telefonu.

No Rīgas centra uz Sv. Trīsvienības baznīcu var aizbraukt ar:
Trolejbusu # 3
Tramvaju # 5
Autobusiem # 2, 24, 11 

« atpakaļ
Rīgas Sv. Trīsvienības baznīca
Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcas iekšskats
Draudzes nams (kanceleja)
Skats uz baznīcu 20. gs. sākumā
Mācītājs Austris Rāviņš
Iesvētes mācības draudzē
Draudze svin Senioru dienu
Draudze rekolekciju laikā
Draudze dodas svētceļojumā
Svētdienas skolas pārgājiens
Pankūku vakars pirms Lielā Gavēņa
Ziemassvētku eglīte

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »