DIENAS LOZUNGS
(Jes 49:13)
Arī jūs esat Kristū Jēzū, kas mums ir gudrība no Dieva un taisnība, un svētums, un izpirkšanas maksa.
(1Kor 1:30)
Jes 5:18–25; 1Tes 5:12–28; Lk 21:29–38
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Liepājas Sv. Annas draudze
Baznīcas vēsture
Liepājas Sv. Annas baznīca ir vecākais dievnams Liepājā. Pirmās ziņas par to rodamas no 1508. gada Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga lēņu grāmatas. Bet šī ēka tolaik vēl nav atradusies dievnama tagadējā vietā.
Kā vēsta E. Rotermunda hronika, pirmā - koka - baznīca pabeigta 1597. gadā. Ap to bijuši izkārtoti pilsētas turīgāko iedzīvotāju apbedījumi. Pēc tās sabrukšanas 1675. gadā uzcelta jauna baznīca, koka sienas apšujot ar ķieģeļiem. Arī šī ēka nojaukta un, pateicoties draudzes dzīves reliģiozitātei un upuriem, panākta vēl lielākas, masīvas mūra ēkas celtniecība. Tornis celts 1688.-1693. gadā. Šīs baznīcas garums bijis 24 asis un augstums līdz jumtam 5 asis. Velves balstījās uz divām rindām zeltītu koka kolonnu. Koka velves un stabi bijuši apgleznoti ar Bībeles sižeta ainām.
1786. gadā domnieks un baznīcas priekšnieks Borkampfs lika izdot pāris tūkstošu dālderu, lai pārveidotu torni un baznīcu. Likvidēja zem baznīcas esošos apbedījumus, pārceļot tos uz baznīcas laukumu. Baznīcā ielika jaunu grīdu un veica remontu. Tomēr baznīca drīz vien atkal nonāca bēdīgā stāvoklī. Vētras laikā jumts draudēja nokrist, un dienvidrietumu sienā radās 10 collu plata plaisa. 1817.-1818. gada ziemā ģērbkambara grīdu biezā kārtā klāja ūdens vai ledus. Liepājas pilsoņi izveidoja būves komisiju, kura vāca ziedojumus un organizēja jaunas baznīcas būvi. Jaunā ēka bija gatava apmēram pēc pusgada. Tās atklāšanas dienā notika grandiozi svētki ar lielgabala šaušanu, mielastu rīkošanu un svinīgu gājienu.
1798. gadā baznīcas tornī iespēra zibens, 1823. gadā to pārveidoja. Bet 1872.-1873. gadā pilsētas arhitekts M. P. Berči saņēma pasūtījumu uzbūvēt baznīcas torni no jauna. Tas bija grūts un pat paradoksāls uzdevums - vecajai būvei radīt jaunu torni. Baznīcas tornis kļuva par augstāko celtni pilsētā - M. P. Berči to pacēla līdz 196 pēdām. 1893. gada 12. decembrī Grobiņas prāvests Johansons, aizvietojot Kurzemes ģenerālsuperintendentu Betheru, iesvētīja jauno Sv. Annas baznīcu.
Sv. Annas baznīcas lepnums ir monumentālais altāris un „Valker” firmas ērģeles. Altāri darinājis izcilais nīderlandiešu kokgriezējs Nikolass Sefrenss jaunākais no Ventspils. Viņa darbi skatāmi arī citās Latvijas baznīcās, tomēr šī trīsstāvu kompozīcija ir baroka šedevrs. 1894. gadā ērģeles izgatavojis Kārlis Hermanis, savukārt ar komponista Alfrēda Kalniņa, kurš 1911.-1915. gadā aktīvi darbojies draudzē kā ērģelnieks un kora vadītājs, gādību 1913. gadā iebūvētas „Valker” ērģeles. Līdz ar to Liepājā sākusies intensīva ērģeļmūzikas koncertu dzīve. Annas baznīcā notikuši četri pieci koncerti mēnesī. Šobrīd mūsu ērģeles ir trešās lielākās Latvijā.
Baznīcas draudze šodien
Annas draudzē ir reģistrēti vairāk nekā 400 draudzes locekļi. Ik svētdienas dievkalpojumus apmeklē aptuveni 200-270 cilvēku.
Šodien draudzes darbība ir plaši izvērsta. Notiek diakonijas darbs, gada laikā tiek sniegta palīdzība gandrīz 900 cilvēkiem. Draudzes namā pieejama bibliotēka ar garīgo literatūru un svētdienas dievkalpojumos ir atvērts grāmatu galds ar kristīgo literatūru un atribūtiku. Pēc ilgāka pārtraukuma kopš pēdējās draudzes avīzes „Grauds” iznākšanas 2005. gada Ziemassvētkos, mācītājs un grupa interesentu atkal izveidojusi „Liepājas Sv. Annas ev. lut. Draudzes Avīzi”, kas atspoguļo draudzes dzīves norises, vajadzības, aktualitātes un aktivitātes, tajā ir jauniešu lapa un liturģiskais kalendārs.
Draudzē darbojas Svētdienas skola, notiek Bībeles stundas, laulāto vakari un jauniešu vakari. Tiek rīkotas rekolekcijas, kas pulcē ne tikai Annas draudzes locekļus, bet arī citus kristiešus no visas Latvijas. Dievkalpojumos altāra sakramenta izdalīšanas laikā dzied draudzes koris, kuram 2006. gada vasarā aprit 95 gadi. Ar izciliem panākumiem koris savā laikā piedalījies vairākos Dziesmu svētkos Kurzemē un Rīgā. Pirms trim gadiem tika izveidots liturģiskais koris „Schola”, kas kalpo dievkalpojumos ar liturģiskiem dziedājumiem. Baznīcā ik rītus notiek rīta dievkalpojumi un ik vakaru nakts lūgšanas.
Kopš 2002. gada baznīcā kalpo mācītājs Jānis Bitāns.
|
Jānis Bitāns, dzimis 03.12.1970.
Mācītāja tālr. 29421982, e-pasts: janis.bitans@e-apollo.lv |
Draudzes aktivitātes:
Svētdienas skola darbojas svētdienās draudzes namā, pēc dievkalpojuma.
Vadītāja Vaira Krūmiņa, tālr. 2369907
Jauniešu darbs: Sestdienās plkst. 18.30 jauniešu
vakari ar dažādu lektoru piedalīšanos, diskusijām, sadraudzību, nomoda
naktis ar lūgšanām un psalmu lasījumiem, velobraucieni un pārgājieni
u.c.
Vadītāja Ieva Apsalone, tālr. 25972955
Iesvētību mācības notiek ceturtdienās: sākas plkst. 18.00 baznīcā ar Vesperi, turpinās draudzes nama zālē vai baznīcā.
Bībeles stundas notiek piektdienās plkst. 19.00 draudzes namā.
Bibliotēka atvērta svētdienās,pēc dievkalpojuma draudzes kafejnīcā.
„Scholas” (liturģiskā kora) mēģinājumi notiek piektdienās plkst. 20.00.
Vadītāja L. Baltābola, tālr. 29107547
Baznīcas kora mēģinājumi notiek otrdienās plkst. 17.00.
Vadītāja Zigrīda Krastiņa, tālr. 34 81081
Draudzes priekšnieks: Nauris Krētainis, tālrunis 29282746, epasts nk86@inbox.lv
Dievkalpojumi Liepājas Sv. Annas baznīcā:
- SVĒTDIENĀS plkst. 10.00
- CETURTDIENĀS plkst. 19.00
- Pārējās dienās: plkst. 7.30
- Katra mēneša otrajā svētdienā plkst. 12.00 Ģimenes dievkalpojums
- No SVĒTDIENAS līdz TREŠDIENAI un PIEKTDIENĀS plkst. 21.00 Completorium (nakts lūgšana)
- SESTDIENĀS plkst. 18.00 Vesper (vakara lūgšana)
|
|
| |||
|
|
| |||
|
|
