2018. gada 20. oktobris
Vārda dienas: Leonīds, Leonīda

Ķemeru draudze

Ķemeru draudzes vēsture

Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca 1897.gadā bija pirmā mūra ēka Ķemeru kūrortā. Doma par baznīcas celtniecību bija radusies jau agrāk. Bet Krievijas cars atļāva celt luterāņu dievnamu tikai 1895.gadā, pirms tam – 1891.gadā, lūgums par luterāņu baznīcas celtniecību noraidīts, jo Ķemeros nebija pareizticīgo baznīcas. 1893.gadā Sv. Pētera Pāvila pareizticīgo baznīca bija celta no koka. Arī katoļu Sv.Jāņa Kristītāja baznīca, kura iesvētīta 1898.gadā bija no koka.

Baznīca tika celta pēc inženiera Heinriha Šēla projekta. Būvdarbus vadīja Ķemeru sēravotu iestādes vadītājs Dr. F. fon. Bergs un R. Polmanis. Ar viņu gādību tās būve galīgi nobeigta 1898. gadā. Baznīcas celtniecība izmaksājusi 17000 rbļ.

Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca iesvētīta 1897.gada 2. jūnijā (pēc vecā stila). Ķemeru draudzes locekļi tolaik bijuši piederīgi Slokas draudzei, jo baznīca bijusi atvērta tikai vasarās – kūrorta sezonas laikā. Tolaik Slokas draudzes mācītājs bija E.Zeibots, kurš pats gan nav piedalījies Ķemeru baznīcas iesvētīšanā slimības dēļ. Dievkalpojumu noturējis latviešu valodā kāds cits mācītājs. Iepriekš pie baznīcas durvīm uzrunu teicis pirmais baznīcas priekšnieks un galvenais būves organizētājs Dr. fon Bergs vācu valodā. Pēc tam tika nodziedāta baznīcas himna „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils". Atslēgtas durvis, gājuši iekšā. Otrais dievkalpojums todien nav noticis. Parasti dievkalpojumi svētdienās: no rīta vācu valodā, pēcpusdienā latviešu valodā. Pirmā dienā spēlēts uz harmonijam. Spēlētāja vārdu gan neviens neatceras.

Ilgus gadus draudzei kalpojis Rīgas lauku prāvests Vilhelms Roznieks – no 1898. gada līdz 1937. gadam. 1941. gada sākumā viņš izceļoja uz Vāciju, kur miris. Bija parasts, ka vasarās peldu sezonas laikā dievkalpojumus Ķemeros noturēja mācītāji, kas kūrortā uzturējās dziedniecības nolūkos. Tāpat uz šo slaveno kūrortu Latvijas Republikas laikā tika sūtīti arī labākie teoloģijas studenti, lai prakses nolūkos veiktu kalpošanu.

Pirmā pasaules kara laikā Ķemeri bija kaujas līnijā; krievu karaspēks 1915. gadā atkāpjoties Ķemerus nodedzināja, uzspridzināja dziedniecības iestādi. Ir domājams, ka 1 pasaules kara laikā arī pazuda vai tika iznīcināta pirmā altārglezna – Rūdolfa fon cur Mēlena glezna „Kristus svētī". Pēc tam altārgleznas vietā uz tumši zila fona bija uzzīmēts balts krusts.

1929.gada 21. janvārī Ķemeru draudze kļuva patstāvīga, bet mācītājs bija kopīgs ar Slokas draudzi. Tolaik tā bija vismazākā draudze iecirknī – ap 200 draudzes locekļu. Draudzes locekļu skaits pamazām auga. Tā 1933.gadābija jau 400 draudzes locekļu, 1934.gadā – ap 700, 1938.gadā – 1000.

Pēc prāvesta V. Roznieka Ķemeru draudzē no 1937.gada līdz 1944.gadam apkalpojis mācītājs Jēkabs Mekšs, kurš II pasaules kara beigās izbraucis no Latvijas un strādāja kā mācītājs Brazīlijā.

II pasaules kara laikā cietusi arī baznīca – to skāruša trīs bumbas (šrapneļu pēdas bija vērojamas baznīcas grīdā, altāra telpā un tornī).

Mācītājs Juris Vilāns draudzē kalpojis no 1947.gada līdz 1950.gadam, vēlāk strādājis Aizputes draudzē. 1950.gada Ziemassvētkos baznīcā pirmo reizi pēc kara laika dievnamā iedegta elektriskā gaisma. 1950.gada 25.decembrī atklāta altāra glezna „Jēzus pie Betezdas dīķa" (Jņ. 5:1-9), ko mākslinieks Indriķis Zeberiņš izgatavojis jau 1943.gadā.

Evaņģēlists (bij. Metodistu garīdznieks) Rūdolfs Goldšmits uzsāka darbu Ķemeru draudzē 1951.gadā; bija ļoti sirsnīgs un iemīlēts, bet 1953.gada 6.novembrī traģiski satiksmes negadījumā mira. Viņa laikā izkrāsota baznīcas iekšpuse, auga dievkalpojumu skaits. Pēc viņa draudzē kalpoja prāvests Vilhelms Migla līdz 1957.gada jūnijam, kad pārgāja draudzes darbā uz Liepāju.

Mācītājs Kārlis Kristofors studēja teoloģiju Tērbatas universitātē, bijis latviešu strēlnieks, draudzē kalpo no 1957.gada jūnija līdz 1960.gada jūnijam. Pēc tam kalpojis Rīgas Pāvila draudzē. 1959.gada vasarā draudzē vikarēja Slokas draudzes virsmācītājs Artūrs Siļķe. Virsmācītājs Voldemārs Lorbergs bija Ķemeru draudzes mācītājs no 1960.gada jūlija līdz 1967.gada jūnijam. Mācītājs Valdis Amols Ķemeru draudzē kalpoja no 1967.gada oktobra. No 1994.gada līdz 1996.gadam draudzē vikarēja Uldis Alpe.

No sākuma kā evaņģēlists vēlāk kā mācītājs no1997.gada līdz 2004.gadam kalpoja Guntars Dimants(pēc tam kļuva par prāvestu un tika pārcelts uz Dubultu draudzi). 2004.gada jūnija sāka kalpot mācītājs Jānis Saulīte. Viņš arī kalpoja arī Slokas draudzē. Kā pirmais draudzes priekšnieks pieminams Dr. F.fon Bergs. Kā draudzes kasieris sākumā pēc I pasaules kara darbojies skolotājs Fricis Simsons; viņa pēctecis bija Krišjānis Igenbergs.

Kā ilggadīgs draudzes priekšnieks pieminams Jānis Pūpols, bet kā ilggadīgs sekretārs Jēkabs Gulbis, stacijas priekšnieks. Jūlijs Dirbe (1874 – 1950) darbojies draudzes padomē (revīzijas komisijas loceklis) no tā laika, kad draudze atdalīta no Slokas draudzes, līdz savai miršanai. Kā mūrnieks viņš ņēmis dalību pie Ķemeru baznīcas celšanas. Arī viņa sieva bija rosīga draudzes darbiniece. Draudzes padomes loceklis bijis arī Ķemeru pilsētas galva Pauls Smidenbergs, kurš izgādājis atļauju Jauno Ķemeru kapu ierīkošanai un pats kā pirmais tajos apbedīts. Ilgus gadus kā pēriminderis (jau Slokas baznīcā) draudzē kalpoja Edvards Katlaps (miris 1919.gadā), mežsargs, kura tēvs viens no ķemerniekiem, kad te bijušas tikai 5 mājas. Viņa dēls bija latviešu strēlnieks, vēlāk Latvijas valsts laikā Ķemeru miesta priekšnieks, pēc tam policijas priekšnieks, kas atceras baznīcas celšanu un iesvētīšanu kā 10 gadus vecs zēns.

Ilgus gadus pērminderis bija Kristaps Gobziņš, kura māja bija blakus, viņš uzņēma mācītāju. Viens no pirmajiem pērminderiem bijis Šteinbergs. Ilggadīgs pērminderis, padomes loceklis un zvaniķis bijis Jānis Alberts, kura vedekla Ella Alberta vēlāk ilgi un kārtīgi, uzcītīgi pildīja draudzes sekretāres pienākumus. Padomē vēl darbojušies Kārlis Dumpis, Teodors Meisters, Teodors Pētersons, Indriķis Priede, Fricis Strazdiņš, Ansis Amoliņš, Vilis Ozols, Kaspars Gobziņš, Fricis Grīnups, Fricis Bradzenieks, Kristaps Druva (strēlnieks, bijis arī baznīcas kalpotājs – zvaniķis).Kā darbinieces atzīmējamas sekretāre Ieva Zundere (daudz darījusi baznīcas labā, II pasaules kara laikā paglabājusi, ko varējusi), Minna Strausa, Alvīne Strauberga, Emma Mainiece (valdes locekle, kasiere).

Pēc II pasaules kara par draudzes priekšniekiem bijuši: Ernests Strauss, Jūlijs Kubliņš, Eduards Vanags, Jānis Lībers, Henrihs Fleišmanis, Roberts Ābele, Aleksandrs Greivulis. Aldis Janaitis par draudzes priekšnieku kalpoja no 1990.gada līdz 1999.gadam. Ērika Trauberga par draudzes priekšnieci bija no 1999.gada līdz 2006.gada jūnijam. Pašlaik par draudzes priekšnieku kalpo Aigars Brīdiņš. Kā ērģelnieki spēlēja: Lidija Goldšmite, Vismanis, Benita Hermane, Herta Lilientāle, P.Eglītis, Valters Kaminskis, Georgs Fišeris, Hermīne Grigule, Pāvils Kārtiņš. Marija Zariņa, Māra Amola, Sarmīte Dabare, Miervaldis Indovics, Edīte Alpe, Iveta Ozoliņa, Jānis Briedis, Inta Helda.

Kopš 1989.gada pie draudzes darbojas Svētdienas skola. Pirmā skolotāja bija Dzidra Janaite. Pēc tam par skolotājiem strādājuši: Jānis Briedis, Agnes Priede, Maija Trojanovska, Ginta Kubliņa, Sandra Strazda, Dace Briede, Linda Kudrjavceva, Valdis Janitis, Maija Kalniņa, Lolita Kubliņa.

Ķemeru baznīcas pagalmā apbedīti astoņdesmit I pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki (Visgarām dievnama kreisajā pusē, par ko liecina piemineklis, ko atklāja 1924.gada 14. septembrī. Tas ir obeliska veidā celts no betona pēc E. Laubes metiem. Vienā pusē uz plāksnes rakstīti vārdi: „1915-1917. Varoņu slava nemirst mūžīgi. Šeit dus 80 latvju strēlnieki, miruši varoņu nāvē cīņā pret vāciešiem no 2. Rīgas, 5.Zemgales, 6.Tukuma, 7Bauskas un 8.Valmieras latviešu strēlnieku pulkiem. Neaizmirsti arī tu viņus." Otrā pusē krustoti palmu zari un šķēpi.

Vēlāk baznīcas otrā pusē apbedīti daži 1919.gada maijā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie kapteiņa Zolta karavīri. II pasaules kara laikā baznīcas dārzā iepretī sakristijai apbedīti 2 Kalniņa bērni, jo uz kapiem nav varējuši tikt.

Sākot no 2000.gada ir uzsākti baznīcas remonta darbi, tika atremontēts tornis. 2001.gadā uzlikts jumta segums sakristijai,2005.gadā tika pabeigts uzlikt jumta segumu visam dievnamam. Kāpnes pie ieejas sakristijā atjaunoja 2006.gadā. 2008.gada vasarā tika izgaismots baznīcas tornis, kā arī tiek nodots galīgajai apstiprināšanai baznīcas žoga restaurācijas projekts.

Nu jau vairākus gadus Ķemeru evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzei ir divas māsu draudzes – Otmāšenas Kristus baznīcas draudze Hamburgā (Vācijā) un Lingbijas Kristiāna baznīcas draudze Kopenhāgenā (Dānijā). 

Ķemeru ev. lut. draudzes pārskats par 2008. gadu

I Draudzes locekļi
    Reģistrēto draudzes locekļu skaits uz 2007. gada 31. decembri – 57
    Kristīti bērni līdz 12g. –21
    Iesvētīti pieauguši – 16 
    Kristīti pieaugušie – 7
    Pārgājuši uz citu draudzi – 0
    Atskaitīti – 1
    Miruši – 1

II Draudzes dzīve
     2008. gadā notikuši dievkalpojumi – 55
     no tiem ar Svēto Vakarēdienu – 45
     Dievkalpojumi bērniem – 1
     Noturēti kapusvētki – 2
     Mājas apmeklējumi – 15
     2008. gadā juridiski reģistrētas laulības – 12
     Vidējais dievgaldnieku skaits svētdienas dievkalpojumā – 24
      Svētdienās dievkalpojumu vidēji apmeklē – 29 cilvēki
      Svētku dienās vidēji apmeklē – 100 cilvēki
      Jauniešu skaits draudzē (vecumā no 15 – 25 gadiem) – 1 
      Apmeklēto apmācību semināru skaits 2008. gadā – 1
      Diakonijā darbojas – 2 cilvēki
      Palīdzību no diakoniem saņēmuši -15 cilvēki
      Dāmu komitejā darbojas – 3 cilvēki

III Ārlietas
      Kristiānas draudz, Dānijā
      St. Pēterburgas draudze, ASV  

IV Pieņemšanas laiki
      Trešdienās no 17.00 – 18.00

V Draudzes pārvalde
      Gadā notikušas – 12 padomes sēdes

Draudzes garīgā dzīve: Tikšānās ar Dānijas māsu draudzes Latvijas grupu.   

Finansiālais draudzes pārskats par 2008. gadu.

1.    ATLIKUMS uz atskaites gada sākumu............................Ls 3846.00

2.    IENĀKUMI
Draudzes locekļu ikgadējie ziedojumi.....................................Ls 614.00

ZIEDOJUMI
a)    no juridiskām personām.....................................................Ls  0.00
b)    no privātpersonām...............................................................Ls  1796.25
c)    anonīmi ziedojumi................................................................Ls 0.00
d)    mērķziedojumi......................................................................Ls 0.00
No iemaksām pret kvītīm /par kazuālijām/.............................Ls 1305.00
No dievkalpojuma kolektēm......................................................Ls 3201.25
No valsts, pašvaldībām, ES u.c. ................................................Ls 0.00
No LELB saņemtā palīdzība .....................................................Ls 0.00
Citi ienākumi ..............................................................................Ls 0.00

3.    KOPĀ(1+2) ...........................................................................Ls 10762.50

4.    IZDEVUMI
Gada algas summa mācītājam ..................................................Ls 600.00
Darba devēja sociālais nodoklis par augšminēto darbinieku. .Ls 358.33
GASN (Garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma fonds) Ls 293.16
Algas citiem draudzes darbiniekiem .........................................Ls 0.00
Darba devēja sociālais nodoklis citiem darbiniekiem ..............Ls 0.00
Izmaksātās palīdzības............................................................. ....Ls 330,00
Draudzes dievnama remonta un uzturēšanas izdevumi ..........Ls 2184.97

      MAKSĀJUMI LELB Baznīcas kopējiem mērķiem:

a)    pēc draudzes locekļu skaita ...................................................Ls 168.00
b)    Bīskapa Kārļa Irbes fondā ....................................................Ls 48,00

CITI IZDEVUMI ..........................................................................Ls 108.00

5.    Izdevumi KOPĀ ......................................................................Ls 4090.46

6.    ATLIKUMS UZ NĀKOŠO GADU (3 – 5) ............................Ls 6672.04

Apliecinu, ka pārskats apliecina reālo situāciju. Draudzes priekšnieks A. Janaitis

« atpakaļ

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »