Īles baznīcā svinēti spāru svētki - torni iesvētījis palīgbīskaps Uldis Gailītis
Īles luterāņu baznīcā, kas atrodas Dobeles novadā 4. augustā svinēja spāru svētkus. Torni iesvētīja palīgbīskaps Uldis Gailītis kopā ar mācītāju Jāni Erno.
Svētbrīdī mācītājs atgādināja, ka dievnams vienmēr ir bijis vieta, kur nekas nav ikdienišķs. "Dievnams allaž ir bijis savādāks. Dievnamā nav ikdienības," viņš teica, dievnamu raksturojot kā sava veida gabaliņu debess, kas atrodams tepat uz zemes. Viņš atgādināja arī, ka baznīcas tapšanā vienmēr ieguldīti cilvēku talanti - gan meistara, gan mūziķa, gan mākslinieka -, un pateicās ikvienam, kurš, arī padomju gados, neraugoties uz posta ainu, savā sirdī saglabājis ticību, ka dievnams var atdzimt.
Ceļš līdz šai dienai aizsācies pirms desmit gadiem. 2016. gada 10. jūnijā, "Baznīcu nakts" ietvaros, diriģents Ints Teterovskis kopā ar Santu Anču ienāca tobrīd pamestajā, kopš Otrā pasaules kara faktiski neizmantotajā baznīcā un tur ar Jauniešu kori "BALSIS" sniedza koncertu "Atklāj Īles baznīcu no jauna" - pirmo reizi vairāk nekā 50 gados atverot tās durvis apmeklētājiem.
Lai koncertu saskaņotu, Teterovskis piezvananīja Īles kultūras dzīves atbildīgajai Sintijai Liekniņai un LELB, un tikai tad noskaidroja interesantu detaļu - īsi pirms tam pašvaldība ēku bija atdevusi atpakaļ baznīcai. Interesantā kārtā baznīcu no pilnīgas sabrukšanas savulaik bija paglābis tieši padomju laika šīferis, ko uz jumta uzlika ar domu ēkā ierīkot noliktavu - plāns, kas nekad netika realizēts, taču saglabāja sienas un daļu jumta konstrukcijas.
Koncerti "Baznīcu naktī" turpinājās gadu no gada, arī Covid laikā, kad dziedātāji izklīda pa visu baznīcas telpu. Pagrieziena punkts pienāca pirms četriem gadiem, kad piezvanīja Arvīds Vērza, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka un metāla nodaļas vadītājs, un piedāvāja ar audzēkņu palīdzību izveidot baznīcas interjeru. Tobrīd tapa arī Īles baznīcas atjaunošanas fonds, ko dibināja Ints Teterovskis, Sintija Liekniņa un Santa Anča.
Kopš tā laika soli pa solim atjaunots jumts, logi, durvis, apsildāma grīda - un tagad arī tornis, kura atjaunošanai pirmo reizi piesaistīts arī ES fondu līdzfinansējums.
"Viss, kas šeit ir darīts, ir darīts bez naudas kabatā," stāsta Teterovskis. "Vispirms tiek sarunāts darbs, un tikai tad meklēti līdzekļi." Viņaprāt, tieši šī gatavība rīkoties bez garantijām ir tas, kas visvairāk pārsteidz arī viņu pašu - ka atjaunošana vispār notiek, balstīta galvenokārt uz uzņēmēju un cilvēku atsaucību.
Par torņa nozīmi viņš saka vienkārši: "Tā ir tā vertikāle tuvāk debesīm." Torņa galā novietotais apzeltītais gailis, pēc Teterovska domām, atgādina, ka jābūt pirmajam, kas pamana labo, un pirmajam, kas ļaunumu spēj pārvērst par labu - un tieši uz šī gaiļa svētku dienā tika uzliets šampanietis. Nākotnē diriģents cer, ka baznīcas torns arī tiks izmantots kā mākslinieku rezidence, kur mākslinieki varētu dzīvot un radīt, iedvesmojoties no vietas - un ka dievnama durvis būs vaļā katru dienu, nevis tikai dievkalpojumu laikā.
Savukārt palīgbīskaps Uldis Gailītis svētbrīdī izteica pateicību ikvienam, kas iesaistījies baznīcas atjaunošanā, uzsverot, ka paveikts patiesi labs un nozīmīgs darbs. Viņš vēlēja: "Lai Dievnams kalpotu Kungam Jēzum Kristum un lai neizraida ārā Dieva dēlu no baznīcas."
Sintija Liekniņa, Īles tautas nama vadītāja, pati ir augusi Īlē un joprojām lepni sevi sauc nevis par dobelnieci, bet par īlnieci. Viņa atceras mirkli, kad kāda no Īles baznīcā ierakstītajām programmām izskanēja Lielās mūzikas balvas ietvaros - un cik lepna tajā brīdī jutusies, dzirdot, ka mākslinieki visā Latvijā zina, kas ir Īle.
Domājot par šodienas notikumu, viņa atsaucas uz Arvīda Vērzas vārdiem, ko tas reiz teicis, pirmoreiz ieraugot pamesto baznīcu - ka mūsdienu paaudze var atjaunot un paveikt vairāk, nekā tas bijis iespējams agrāk. "Reizi 100 vai 200 gados," viņa saka, tā raksturojot to, ko šodien piedzīvo ikviens klātesošais īlnieks - līdzīgi kā pirms simts gadiem, kad baznīcu atjaunoja pēc 1905. gada ugunsgrēka, un tā nostāvēja vēl gadsimtu. Viņas novēlējums baznīcai ir vienkāršs: "Lai viņa nekad nebeidzas."
Iesvētīšanu vēroja arī draudzes priekšniece Lilija Gaile, kas ikdienas darbā ar draudzi iesaistīta kopš 2017. gada un daudz rūpējusies tieši par baznīcas administratīvo pusi. Viņai šī diena esot grūti aprakstāmos vārdos - tāda, ko vēlas parādīt arī saviem bērniem. Viņa stāsta, ka baznīca šovasar uzņēmusi vairākas ekskursiju grupas, arī no Kuldīgas, un ka apmeklētāji vienmēr aizbraucot priecīgi.
Lai gan tornis tagad ir iesvētīts, darbs vēl nav pabeigts un tālākai atjaunošanai nepieciešams finansējums.
Atbalstīt Īles baznīcas atjaunošanu var ziedojot Īles Luterāņu baznīcas fondam - www.ile.lv
Drona foto, kadrs - Lauris Vīksne
Svētbrīdī mācītājs atgādināja, ka dievnams vienmēr ir bijis vieta, kur nekas nav ikdienišķs. "Dievnams allaž ir bijis savādāks. Dievnamā nav ikdienības," viņš teica, dievnamu raksturojot kā sava veida gabaliņu debess, kas atrodams tepat uz zemes. Viņš atgādināja arī, ka baznīcas tapšanā vienmēr ieguldīti cilvēku talanti - gan meistara, gan mūziķa, gan mākslinieka -, un pateicās ikvienam, kurš, arī padomju gados, neraugoties uz posta ainu, savā sirdī saglabājis ticību, ka dievnams var atdzimt.
Ceļš līdz šai dienai aizsācies pirms desmit gadiem. 2016. gada 10. jūnijā, "Baznīcu nakts" ietvaros, diriģents Ints Teterovskis kopā ar Santu Anču ienāca tobrīd pamestajā, kopš Otrā pasaules kara faktiski neizmantotajā baznīcā un tur ar Jauniešu kori "BALSIS" sniedza koncertu "Atklāj Īles baznīcu no jauna" - pirmo reizi vairāk nekā 50 gados atverot tās durvis apmeklētājiem.
Lai koncertu saskaņotu, Teterovskis piezvananīja Īles kultūras dzīves atbildīgajai Sintijai Liekniņai un LELB, un tikai tad noskaidroja interesantu detaļu - īsi pirms tam pašvaldība ēku bija atdevusi atpakaļ baznīcai. Interesantā kārtā baznīcu no pilnīgas sabrukšanas savulaik bija paglābis tieši padomju laika šīferis, ko uz jumta uzlika ar domu ēkā ierīkot noliktavu - plāns, kas nekad netika realizēts, taču saglabāja sienas un daļu jumta konstrukcijas.
Koncerti "Baznīcu naktī" turpinājās gadu no gada, arī Covid laikā, kad dziedātāji izklīda pa visu baznīcas telpu. Pagrieziena punkts pienāca pirms četriem gadiem, kad piezvanīja Arvīds Vērza, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka un metāla nodaļas vadītājs, un piedāvāja ar audzēkņu palīdzību izveidot baznīcas interjeru. Tobrīd tapa arī Īles baznīcas atjaunošanas fonds, ko dibināja Ints Teterovskis, Sintija Liekniņa un Santa Anča.
Kopš tā laika soli pa solim atjaunots jumts, logi, durvis, apsildāma grīda - un tagad arī tornis, kura atjaunošanai pirmo reizi piesaistīts arī ES fondu līdzfinansējums.
"Viss, kas šeit ir darīts, ir darīts bez naudas kabatā," stāsta Teterovskis. "Vispirms tiek sarunāts darbs, un tikai tad meklēti līdzekļi." Viņaprāt, tieši šī gatavība rīkoties bez garantijām ir tas, kas visvairāk pārsteidz arī viņu pašu - ka atjaunošana vispār notiek, balstīta galvenokārt uz uzņēmēju un cilvēku atsaucību.
Par torņa nozīmi viņš saka vienkārši: "Tā ir tā vertikāle tuvāk debesīm." Torņa galā novietotais apzeltītais gailis, pēc Teterovska domām, atgādina, ka jābūt pirmajam, kas pamana labo, un pirmajam, kas ļaunumu spēj pārvērst par labu - un tieši uz šī gaiļa svētku dienā tika uzliets šampanietis. Nākotnē diriģents cer, ka baznīcas torns arī tiks izmantots kā mākslinieku rezidence, kur mākslinieki varētu dzīvot un radīt, iedvesmojoties no vietas - un ka dievnama durvis būs vaļā katru dienu, nevis tikai dievkalpojumu laikā.
Savukārt palīgbīskaps Uldis Gailītis svētbrīdī izteica pateicību ikvienam, kas iesaistījies baznīcas atjaunošanā, uzsverot, ka paveikts patiesi labs un nozīmīgs darbs. Viņš vēlēja: "Lai Dievnams kalpotu Kungam Jēzum Kristum un lai neizraida ārā Dieva dēlu no baznīcas."
Sintija Liekniņa, Īles tautas nama vadītāja, pati ir augusi Īlē un joprojām lepni sevi sauc nevis par dobelnieci, bet par īlnieci. Viņa atceras mirkli, kad kāda no Īles baznīcā ierakstītajām programmām izskanēja Lielās mūzikas balvas ietvaros - un cik lepna tajā brīdī jutusies, dzirdot, ka mākslinieki visā Latvijā zina, kas ir Īle.
Domājot par šodienas notikumu, viņa atsaucas uz Arvīda Vērzas vārdiem, ko tas reiz teicis, pirmoreiz ieraugot pamesto baznīcu - ka mūsdienu paaudze var atjaunot un paveikt vairāk, nekā tas bijis iespējams agrāk. "Reizi 100 vai 200 gados," viņa saka, tā raksturojot to, ko šodien piedzīvo ikviens klātesošais īlnieks - līdzīgi kā pirms simts gadiem, kad baznīcu atjaunoja pēc 1905. gada ugunsgrēka, un tā nostāvēja vēl gadsimtu. Viņas novēlējums baznīcai ir vienkāršs: "Lai viņa nekad nebeidzas."
Iesvētīšanu vēroja arī draudzes priekšniece Lilija Gaile, kas ikdienas darbā ar draudzi iesaistīta kopš 2017. gada un daudz rūpējusies tieši par baznīcas administratīvo pusi. Viņai šī diena esot grūti aprakstāmos vārdos - tāda, ko vēlas parādīt arī saviem bērniem. Viņa stāsta, ka baznīca šovasar uzņēmusi vairākas ekskursiju grupas, arī no Kuldīgas, un ka apmeklētāji vienmēr aizbraucot priecīgi.
Lai gan tornis tagad ir iesvētīts, darbs vēl nav pabeigts un tālākai atjaunošanai nepieciešams finansējums.
Atbalstīt Īles baznīcas atjaunošanu var ziedojot Īles Luterāņu baznīcas fondam - www.ile.lv
Drona foto, kadrs - Lauris Vīksne
Lai skatītos šo Youtube video, nepieciešams iespējot sociālās sīkdatnes.
Pielāgot sīkdatnes
Pielāgot sīkdatnes
Dienas lasījums
Marijas dzimšanas diena
Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar visiem!Atkl 22:21
Jes 7:10–14; Atkl 12:10–16; Mt 1:1–16
Krāsa: balta
Ļaundarim sāpju gana – kas paļaujas uz Kungu, to apjož žēlastība.Ps 32:10
Papildu rakstvietasĪj 6:1–4, 8–15, 21
Apd 9:32–43
Jņ 6:60–71
Apd 9:32–43
Jņ 6:60–71
Mēneša lasījums
LABĀK SAUJA RIMTUMA NEKĀ ABAS RIEKŠAVAS PILNAS PŪLIŅU UN VĒJA TVARSTA!Māc 4:6