"Es neticu savām acīm": Pēc vērienīgas atjaunošanas iesvētīta Iecavas Evaņģēliski luteriskā baznīca!

Kas Jums pašai bija nozīmīgākais 4. jūlija iesvētīšanas dienā? Es pati ļoti, ļoti gaidīju iesvētīšanas dienu. Viss atjaunošanas process bija pārpilns klupieniem, kritieniem, vairāk solīšu atpakaļ, kā uz priekšu. Man ir liela ticība, ka pēc iesvētīšanas šīs neražas būs beigušās un turpmākie darbi ies ierastu gaitu.

Ko draudzei nozīmē tas, ka atjaunotā baznīca tagad ir iesvētīta? Tas ir jauns sākums un svētības brīdis. Iesvētīšana nozīmē, ka visi līdzšinējie darbi, pūles un lūgšanas ir vainagojušās ar rezultātu, un nams ir oficiāli nodots Dievam un draudzei. Tas dod piederības sajūtu, drošību par nākotni un apziņu, ka esam atjaunojuši ne tikai sienas, bet arī savas garīgās mājas.

Kā Jūs raksturotu šo dienu dažos vārdos? Man šī diena bija piepildīta ar satraukuma gaidām, gluži kā skolniekam pirms eksāmena. Tas bija saviļņojuma, milzīga atvieglojuma un neizmērojamas pateicības pilns brīdis, redzot, kā kopīgais sapnis kļūst par īstenību.

2. Par bīskapa klātbūtni

Ko draudzei nozīmēja bīskapa Hansa Martina Jensona dalība iesvētīšanā? Bīskapa klātbūtne draudzei ir liels pagodinājums un vienotības zīme ar visu baznīcu. Tas šim notikumam piešķīra īpašu svētsvinīgumu un garīgu svaru, atgādinot, ka mūsu mazā draudze ir daļa no kaut kā daudz lielāka.

Vai bija kāds īpašs brīdis dievkalpojuma laikā, kas palika atmiņā? Īpaši atmiņā palika brīdis, kad atskanēja pirmie kopīgie dziedājumi atjaunotajā telpā un kad bīskaps teica svētības vārdus. Tajā mirklī šķita, ka visa telpa burtiski atdzīvojas.

3. Par baznīcas atjaunošanu

Kas tieši baznīcā ir atjaunots? Deviņu mēnešu laikā tika veikta draudzes zāles jumta nomaiņa, jumta konstrukciju pastiprināšana, ierīkoti griesti, sakārtots sienu apmetums, ierīkota grīda un siltās grīdas apkure, izbūvēts balkons, izgatavots pilns interjera aprīkojums: altāris, kancele, kristāmportāls, soli, kroņlukturi un sienas lukturi, altārglezna un neskaitāmi interjera elementi, piemēram, svečturi, krucifiki, vāzes un lādes. Izgatavoti arī jauni metālkaluma ieejas vārti un ozolkoka ārdurvis.

Kāds bija ceļš līdz šim rezultātam? Tas bija smags, garš, mērķtiecīgs un pacietības pilns ceļš. Viss sākās ar ideju un pirmajiem projektiem, kam sekoja līdzekļu piesaiste un ļoti intensīvs plānošanas darbs.

Kas bija lielākie izaicinājumi? Lielākais izaicinājums bija apvienot vēsturiskā mantojuma saglabāšanu ar mūsdienu prasībām un komfortu, kā arī, protams, finansējuma piesaiste un neparedzētie tehniski sarežģījumi, kas vienmēr parādās, strādājot ar vēsturiskām ēkām.

Kuri cilvēki un partneri īpaši jāpiemin? Vēlamies izteikt vislielāko pateicību Rīgas Mākslas un Mediju tehnikumam, bez kuru atbalsta un profesionalitātes šis rezultāts nebūtu iespējams. Tehnikums izveidoja visus interjera elementus un sakārtoja apmetumu. Pārējo darbu darītāju bija paprāvs pulciņš un mēs no sirds pateicamies visiem meistariem, kuri ar savām rokām un sirds siltumu palīdzēja atdzimt Iecavas baznīcai, bet daži bija īpaši. Latvijas lepnumā ir tāda nominācija "Vairāk, nekā prasa pienākums", un Dievs mums tādus darītājus bija sūtījis. Viņus visus vieno viena kopīga iezīme: papildus līgumā nolīgtajam, viņu paveiktajā ir liela daļa labdarības vai tikai labdarība. Tie bija SIA “Kaskāde Būve”, SIA “Baldones lauki”, SIA “Lamela”, Dagnis Buners, Imants Zaķis, Edgars Kārkliņš. Tāpat sirdsmīļu pateicību sakām daudziem labas gribas cilvēkiem, kas ziedoja naudas līdzekļus, kas nāca palīgā un kas ticēja un lūdza. Bezgalīgs paldies manai ģimenei: manam vīram un dēlam, kuriem 9 mēnešus baznīca kļuva jau par dzīvesvietu. Bet vislielākā pateicība ir Dievam par to, ka parādīja šo ceļu un neļāva salūzt.

4. Par rezultātu

Ko cilvēki tagad redz atjaunotajā baznīcā citādi nekā iepriekš? Biežākā frāze, ko dzirdam no apmeklētājiem, ir “es neticu savām acīm” un “tas ir brīnums”. Iecavnieki jau sen vairs neloloja sapni, ka dievnams varētu tikt atjaunots. Turklāt tik grezns. Ir radīta krāšņa fiziskā baznīca, taču vienlaikus es saprotu, ka tas ir tikai pusceļš. Priekšā “dzīvās" baznīcas būvniecība, jo citādi ieguldītajam darbam būs maza jēga.

Vai ir kāda detaļa vai elements, ar kuru īpaši lepojaties? Es lepojos ar pilnīgi katru detaļu, kas ir radīta, jo viss patiešām ir unikāls. Neviens elements nav vienkāršs, viss ir ļoti māksliniecisks, gaumīgs, pārdomāts un pārsteidzošs, un katram elementam ir stāsts, kāpēc un kā tas radīts. Īpaši unikāla ir mūsus altārglezna, ko veidoja māksliniece Olena Kažoka. Mēs lepojamies ar vienīgo altārgleznu Eiropā mozaīkas tehnikā (vismaz mēs neesam atraduši vēl kādu). Altārglezna sastav no vairāk kā 20 000 mozaīkas gabaliņiem un tās darināšana aizņēma vairāk kā 6 mēnešus laika.

5. Noslēguma citāts

Ko Jūs cerat, ka šī atjaunotā baznīca dos draudzei nākotnē? Es ceru, ka šī atjaunotā baznīca būs ne tikai arhitektūras pērle, bet patvēruma, miera un satikšanās vieta ikvienam cilvēkam. Lai tā kalpo kā garīga bāka mūsu kopienai, kurā augt ticībā, rast mierinājumu un svinēt dzīves skaistākos mirkļus kopā vēl daudzās paaudzēs.

Lai apskatītu fotoalbumu, uzspiediet uz bildes!