atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Vai tradīcija ir vienlīdzīga ar Svētajiem Rakstiem?
Ingars
Iesūtīts: 2010.09.29 13:04:24
Daudzi kristieši mēdz apgalvot, ka bībelē absolūti viss nav uzrakstīts un tā ir patiesība, taču tikai tādā nozīmē, kā ja mēs par pasaules karti sacītu, ka tajā viss nav parādīts, proti - visas nianses, katra lauku viensēta, katra pļava un krūms nav pasaules kartē parādīti. Taču galvenais ir parādīts un kopaina paliek nemainīga neatkarīgi no tā, ko atklāj atsevišķu reģionu kartes - tās visas ir tikai kā papildinājums, detalizētāks paskaidrojums kopējai kartei, taču neviena no reģiona kartēm nedod pilnīgu ieskatu visas pasaules ģeogrāfijā, bet gan tikai atsevišķu reģionu sīkākas detaļas. Tāpat arī neviena cita atklāsme no Dieva neizies ārpus Bībelē atklātajām mācībām un Dieva Valstības principiem, bet tikai papildinās un dos dziļāku ieskatu atsevišķos evaņģēlija aspektos. Tā nekad nebūs kā jauna mācība, itkā Zemeslodei pieaugtu klāt vēl viens jauns "gabals"
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.10.03 09:13:32
Mārtiņš
Jā, manuprāt Reformācija bija Svētā gara inspirēta un saskaņā ar Rakstiem.
Palīdzi man atsvaidzināt atmiņu, kurā Vācijas ciemā Lutera draugi pašā Reformācijas sākumā nogalināja nepaklausīgos 200 vai cik nu tur zemniekus un viņu ģimenes?

Mārtiņš, indriķis (labs)
Lūdzu, saproti mani pareizi - nesaku, ka tas ir kaut kas ārkārtējs, gluži parasta pasaules vēsture, tāpat arī Bērtuļa nakts un citas līdzīgas lietas.
Es tikai uzskatu par dīvainu domu, ka tam varētu būt kāds sakars ar Svētā Gara iedvesmu vai ar Rakstiem.

Un tieši tāpēc vienmēr kā pavērsiena punktu piesaucu imperatora izvesto baznīcas legalizāciju!
Kurā vietā Rakstos vai Tradīcijā kristīgā baznīca pārņem politisko, finansiālo un juridisko varu pasaulē? Faktiski kopš šā brīža neko, kas notiek baznīcā, īsti nemaz nevar vairs attiecināt ne uz Rakstiem ne Tradīciju.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.10.03 17:17:11
Papucs
Palīdzi man atsvaidzināt atmiņu, kurā Vācijas ciemā Lutera draugi pašā Reformācijas sākumā nogalināja nepaklausīgos 200 vai cik nu tur zemniekus un viņu ģimenes?

Luters un Lutera draugi - vai atšķirību saskati? Un pie reizes, ja zini par šādiem gadījumiem, painteresējies arī ko pats Luters par to domāja.

Kurā vietā Rakstos vai Tradīcijā kristīgā baznīca pārņem politisko, finansiālo un juridisko varu pasaulē? Faktiski kopš šā brīža neko, kas notiek baznīcā, īsti nemaz nevar vairs attiecināt ne uz Rakstiem ne Tradīciju.

Rakstos nav, par Tradīciju nopietns zinātājs neesmu, es pat īsti nezinu ko tu ar to domā. Bet vispār no tevis teju vai sanāk, ka Svētais gars i blakus nav stāvējis nevienā baznīcas notikumā - tad no kurienes pēc šīs tavas spriešanas un loģikas vispār Tradīcija varētu rasties?
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.10.03 18:07:19
Mārtiņš
Man nav nodoms kādu apvainot.
Vienkārši aicinu uz baznīcas vēsturi paraudzīties maximāli plašu un atvērtu skatu.
Tad kļūst saskatāmas visai zīmīgas paralēles ar Ījaba grāmatu.
Teiksim tā, kristīgā Baznīca visspēcīgākā bija pirmajos gadsimtos - tur lielākā daļa kristiešu ne tikai bija gatavi, bet agri vai vēlu arī reāli atdeva savu dzīvību par Kristu un kristiešiem. Viss notikās.
Tad velns ar Dieva atļauju cirta pirmo dziļāko brūci Baznīcā - pasludināja kristietību par Impērijas oficiālo reliģiju. Kopš šī brīža mums vienlaicīgi jāskatās uz divām baznīcām - uz Baznīcu, kas īsto kristiešu kopība kā Neredzamā Kristus Miesa, un uz baznīcu, kas politiski/juridiski/ekonomisks spēks.
Nav jau viegli, bet jāvar atdalīt Baznīcas vēsturi no baznīcas vēstures, pie tam, ņemot vērā, ka daži notikumi var risināties paralēli abās. Resp., Baznīca (Ījaba dvēsele) Dieva rokās, velnam nesasniedzama, bet baznīca (Ījaba miesa) velna rokās.
Vai doma aptuveni saprotama?

P.S. Varētu jau traktēt, ka Baznīcai arī pirms kristietības legalizēšanas bija gan miesa , gan dvēsele , t.i., kristieši ir dzīvas būtnes, bet ir viena būtiska nianse! Gribu uzsvērt, ka kopš legalizācijas tomēr ir jārunā par divām pilnīgi atšķirīgām baznīcām. Neredzamā Baznīca kā pirmo gadsimtu Baznīcas turpinājums, resp., tieši tā pati Baznīca, bet, savukārt, baznīca kā politiski/juridiski/ekonomiskais spēks - pilnīgs zombijveidīgs velna jaunveidojums, kas līdz tam nav eksistējis, bet mūsdienās lielākās daļas cilvēku apziņā ir saplūdis ar Baznīcu vienā veselā jēdzienā, tāpēc arī visa tā putra, ko neviens īsti nespēj izskaidrot, piem., inkvizīcija.
Uzskatu, ka mans skaidrojums ar vienu rokas vēzienu visu saliek pa plauktiņiem.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.10.04 02:46:59
Papucs
Tad jau pēc tevis sanāk, ka Tradīcija ir 100% velna inspirēta?
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.10.04 11:02:06
Papucs, patiesi, kāds sakars imperatora Konstantīna Baznīcas iecešanai saulītē ar pāvestu, kas savas varas zenītā tādus imperatorus cēla un nometa pēc saviem ieskatiem?
Arī, ja palasām pirmās baznīcas vēsturi ap. Pāvila vēstulēs, tās problēmas ne ar ko daudz neatšķiras no citu laiku baznīcas problēmām.
Bet doma ir saprotama, jā.
Papucs
# Iesūtīts: 2010.10.06 21:52:28
Mārtiņš
Nē, nesanāk.
Ījabam miesā bija velna augoņi, bet dvēselē bija Dieva atklāsme.
Ir kaut kā jāatšķir baznīca kā velna augonis no Baznīcas kā Kristus Miesas.
Protams, cilvēks svētdienā ejot uz dievkalpojumu, var piederēt gan Baznīcai, gan baznīcai, gan vienlaicīgi abām divām. Tieši tāpat mācītājs (kurš gan sava amata dēļ automātiski pieder baznīcai, jautājums, vai viņš pieder arī Baznīcai?), tieši tāpat pāvests.

Tieši tas pats ar Tradīciju. Ja vairāk par 1000 gadiem pēc Kristus Augšāmcelšanās kāds no pāvestiem vienkārši apstiprina visu iepriekšējo gadsimtu kristiešu atziņu, ka Dievmāte ir bezgrēcīgi ieņemta, tad tas nekādi neattiecas uz baznīcu, bet gan uz Baznīcu, jo organiski izriet no Baznīcas dzīvās dzīves Dzīvajā Dievā.
Ja Lutera laikos kāds pāvests izdomā, ka vislabāk pie naudas var tikt, pārdodot grēku piedošanu, tad tas vistiešākajā veidā attiecas uz baznīcu, nevis uz Baznīcu, jo organiski izriet no velna augoņa - baznīcas.

indriķis (labs)
Pāvila laiku problēmas nekādi nevar attiekties uz velna+Konstantīna jaunveidoto augoni Ījaba (Baznīcas) miesā - baznīcu
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.07 09:56:52
Papucs , es gan tā gluži nedomāju,
Konstantīna reformas deva jaunas iespējas arī pašai baznīcai. Un problēmas baznīcā īpaši neatkarīgi no vēsturiskā konteksta ( kurš gan var vienu vai otru aspektu pastiprināt ) parasti izriet no cilvēku grēcīguma. Parasti viens un tas pats kiš miš - mazliet alkatības, mazliet varas kāres, mazliet miesaskāres, mazliet herēžu un novirzienu.
Dievmāte ir bezgrēcīgi ieņemta, Vispār jau interesants postulāts, tikai nav skaidrs kā tas īsti saprotams. Jaunavai Marijai ir tēvs un māte, no Svētā Gara viņa nav ieņemta.
Sanāk, ka zināmās norises cilvēka ķermenī viņas ieņemšanas gadījumā klātesot tēvam un mātei vienkārši tiek nosauktas jeb deklarētas par bezgrēcīgām.
Bet vai kristiešu svētajā laulībā gūtos bērnus mēs saucam par grēcīgi ieņemtajiem?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.07 13:53:24
Ja luterāņiem būtu pāvests, tad es ieteiktu bīskapu indriķi labo kā piemērotāko šim amatam. Viņš tiešām zina vispareizākās atbildes uz visiem jautājumiem, uz kuriem viņam gribas atbildēt.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.07 13:55:27
A kas vainas Indrikja atbildeem... publiskam laju forumam ir ok!
Pīlēns Pēks
# Labojis Pīlēns Pēks: 2010.10.07 14:03:31
Još Mulder
Nu es tak to pašu saku - indriķi par luterāņu pāvestu!

Romas katoļu katehisms: "Attaisnošana [..] tātad sevī ietver grēku piedošanu, svēttapšanu un iekšējā cilvēka atjaunotni."

bīskaps indriķis labais: "..svētdarīšana ir neizslēdzams posms taisnošanā."
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2010.10.07 23:23:04
Līdzīga tēma jau gadus atpakaļ ir bijusi.
Tradīcijas prestatīšana Rakstiem vai nostādīšana papildinošā pozīcijā nav īsti korekta. Vispirms tāpēc, ka tradīcija ir veidojusi Rakstus t.i. tas, ko mācījuši Kungs un apustuļi ir ticis nodots (tradere) tālāk. Jānošķir tradīcija, kura nodeva Kunga pavēles, apustuļu mācīto un rakstīto tālāk no cilvēcīgām tradīcijām jeb parašām, kuras varētu būt arī pretrunā ar Dieva pavēlēm (piem.Mk.7:13), vai kuras ir cilvēku veidotas un nenozīmīgas.
A. V.
# Iesūtīts: 2010.10.08 08:46:59
Pīlēns Pēks
"svētdarīšana ir neizslēdzams posms taisnošanā"

Viss pareizi! Vispirms Dievs grēcinieku pestī, ticībā un kristībā, un pēc tam dara svētu.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.08 09:05:12
A. V.
Luteriskajās ticības apliecībās šāda nekristīga mācība vienmēr tiek bargi nosodīta un noraidīta. "Pareiza" tā ir tikai tiem, kas nezina vai nesaprot kristīgo mācību, vai vēl ļaunāk - apzināti ved dvēseles pazušanā.
A. V.
# Iesūtīts: 2010.10.08 09:10:02
Pīlēns Pēks

Tas, ka Dievs Tevi dara svētu, ir nekristīga mācība?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.08 09:14:09
Luteriskā baznīca par Rakstiem (VG 466):

Konkordijas formulas Epitome - Strīdīgo artikulu vispārējā izpratne

Par vispārējo izpratni, likumu un normu, pēc kuras kristīgā garā jāvērtē visi dogmati, jāizšķir un jāizskaidro kļūdaini viedokļi

1. Mēs ticam, mācām un apliecinām, ka vienīgā norma un mēraukla, pēc kuras jāizvērtē un jāiztiesā visas mācības, kā arī mācītāji, ir tikai un vienīgi Vecās un Jaunās Derības praviešu un apustuļu raksti, gluži kā ir rakstīts: “Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Ps. 119:105) Tāpat Sv. Pāvils saka: “Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!” (Gal. 1:8)

Bet pārējie senāko un jaunāko laiku mācītāju raksti, lai arī kas tos būtu sarakstījis, nav uzskatāmi par līdzvērtīgiem Svētajiem Rakstiem; bet gan visi šie raksti ir pakārtojami Svētajiem Rakstiem, un tie nav jāņem vērā citādi kā vien kā liecības, kas norāda uz to, kādā veidā un kurās vietās pēcapustuļu laikā ir tikusi patiesi saglabāta praviešu un apustuļu mācība.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.08 09:20:00
A. V.
Mods drīz vien norādīs, ka runājam ne par šīs sadaļas tēmu, un viņam būs taisnība.
Tādēļ īsumā - nevis tas, ka Dievs mani dara svētu, ir nekristīga mācība, bet tas, ka pāvestiešiem grēku piedošanai nepietiek ar Kristus upuri.
Luteriskā baznīca māca, "ka cilvēki netiek taisnoti Dieva priekšā ar saviem pašu spēkiem, nopelniem vai darbiem, bet viņi no Dieva žēlastības Kristus dēļ tiek taisnoti ticībā, kad viņi tic, ka ir pieņemti žēlastībā un ka grēki piedoti Kristus dēļ, kas ar savu nāvi ir gandarījis par mūsu grēkiem. Šādu ticību Dievs pieņem kā taisnību savā priekšā (Rom. 3-4)" (ATA IV).
A. V.
# Iesūtīts: 2010.10.08 09:31:26
Pīlēns Pēks

Domāju, ka mods neko nenorādīs, jo mūsu saruna skar tradīcijas izpratnes jautājumus.

Tādēļ īsumā - nevis tas, ka Dievs mani dara svētu, ir nekristīga mācība, bet tas, ka pāvestiešiem grēku piedošanai nepietiek ar Kristus upuri.


Vai Indriķis ko tādu ir apgalvojis? No viņa citāta ir saprotams, ka Dieva pestīšanā ir vismaz divi posmi: 1) taisnošana, 2) svētdarīšana. Posms to arī pasaka, ka notiek kādu darbību secība. To, ka grēciniekam nepietiek ar Kristus upuri ir tikai Tava inetrpretācija. Tā man izskatās. Lai Indriķis mani labo, ja esmu pārpratis.

Luteriskā baznīca māca, "ka cilvēki netiek taisnoti Dieva priekšā ar saviem pašu spēkiem, nopelniem vai darbiem


No Indriķa teiktā nekas tāds neizriet. Viņš runā par Dieva svētdarīšanu, kā posmu, bet Tu runā par cilvēku pašsvētdarīšanu, kā posmu.
brālība [213.226.141.63]
# Iesūtīts: 2010.10.08 09:38:20
Vai Pīlēna Pēka luterisma virzienam grēku piedošanai pietiek ar Kristus upuri?
Un vai taisnošana vispār ir iespējama bez sekojošas svētdarīšanas?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.08 09:39:30
A. V.
Līdz šim neviens luterāņu teologs nav ņēmies publiski aizstāvēt indriķa nekristīgo apliecību, ka "svētdarīšana ir neizslēdzams posms taisnošanā".
Luteriskā izpratnē ticībai sekojošie labie darbi nav daļa no attaisnošanas jeb grēku piedošanas. Šādu nekristīgu mācību gan apliecina Romas baznīca.
Ja tev šķiet, ka no indriķa teiktā nekas tāds neizriet, tad pajautā kaut vai kādam neticīgam valodniekam, ko nozīmē ka kaut kas ir kaut kā cita neizslēdzams posms.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.08 09:44:06
Pīlēns Pēks iedomājas, ka tas " neviens luterāņu teologs " ir viņš pats.
AV, paldies, tu ļoti precīzi pārstāsti šīs lietas.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 47 , pavisam kopa bijuši: 4232