atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Vai īsts latvietis var būt īsts kristietis, vai īsts kristietis var būt īsts latvietis?
patriots
Iesūtīts: 2007.02.16 17:32:57
Grūti bija atrast atbilstošu sadaļu manis uzstādītajai tēmai. Varbūt redaktors varētu atvērt jaunu sadaļu. To varētu nosaukt: " Latvietība un kristietība", vai arī citādi. Manuprāt šis jautājums varētu interesēt daudzus cilvēkus.
Bet pagaidām piedāvāju padiskutēt par to sadaļā "Par ticību". Tātad, mans uzstādījums ir jau redzams nosaukumā. Kas tad ir latvietis - pagāns, vai kristietis? Un ja nu latvietis ir kristietis, tad ko viņš var no savas tautas kultūras un garīgā mantojuma paturēt, bet ko jāatmet? Vai piederība kādai reliģijai ietekmē arī nacionālo pašapziņu?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
AutorsZiņas teksts
filologs [81.198.237.224]
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:25:51

Patriots (2007.05.01) lūdza komentārus par to Pētera Šmita citātu. Jā, tas taisnība, kādreiz latviešiem izglītošanās, bagātības iegūšana un karjeras taisīšana saistījās ar pārvācošanos. Viduslaiku Rīgā gan pašā sākumā tas tā nebija. Vidusšķira (tirgotāji u.c.) bija ne tikai vācieši, bet arī Rīgas vietējie latvieši un lībieši, bet zemākā šķira (kalpi, strādnieki) - no laukiem uz Rīgu pārcēlušies latvieši. Bet pamazām jau, protams, vāciskums ņēma virsroku un daudzi latvieši un lībieši Rīgā pārvācojās... (Tā arī latviesu kultūrā radās tas stereotips par slikto, amorālo, ārzemniecisko Rīgu un labajiem, sirdsskaidrajiem, latviskajiem laukiem.. )
Tikai jaunlatvieši sāka lauzt to stereotipu, ka izglītots latvietis ir vācietis. Bet ja viņi būtu palikuši savos laukos, nebūtu nokļuvuši vācvalodīgā universitātē un nebūtu pārņēmuši dažādas idejas no tā laika vācu kultūras (nacionālais romantism
filologs [81.198.237.224]
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:28:00
turpinu norauto komentāru
... nacionālais romantisms, folkloras vākšana, interese par vēsturisko valodniecību u.c.), diez vai latviešu atmoda būtu notikusi...
Nu jā, bet ka jau daži minēja, diemžēl tas tolaik saistījās arī ar zināmu novēršanos kristietības, jo tā asociējās ar sveštautiešu varu.
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:28:19
Ctulhu
Eee, pag un kaa tad ar PSRS elites militaarajaam vieniibaam `Latviesu sarkanie streelnieki`?
Un daudzjiem latviesu izcelsmes agriinaas PSRS liideriem, kaa arii Oktobra apveersuma daliibniekiem?

Lasīsim dokumentus iz arhīva, kamerād, konkrēti 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latvijas Republiku un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Republiku, kuras IV panta 1) punktam ir sekojoša piezīme:

`Piezīme. Krievijas armijā šimbrīžam pastāvošos nosaukumus atsevišķām karaspēka daļām, kuras ietilpst “Latvijas Strēlnieku divīzijas” sastāvā, abas puses atzīst kā tādus, kam ir tikai vēsturiska nozīme. Šais daļās nav un nebūs pārsvarā nacionāli latvisks sastāvs, un, neraugoties uz nosaukumiem, viņām nevar būt attiecības ne uz latviešu tautu, ne uz Latvijas valsti.`
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:32:25
Ctulhu
B būs ļoti smalkas zināšanas par katru kultūru. No šīm zināšanām neseko, ka kultūras ir vienādas.
A arī ir zināšanas, ka kultūras atšķiras, bet tās ne tuvu nav tik pilnīgas kā B zināšanas. Toties A ir zināšanas par to, ka kultūras ir vienlīdzīgas.

B tam nepiekrīt.

Kurš zin vairāk?
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:39:59
KarotesNav
A zin to, ka kultūras atšķiras, un tas nav nekas īpašs, kā gaumes jautājums, kas kam labāk garšo.
B zin daudz par visu par kultūru atšķirībām, bet nezin, ka tas nav nekas īpašs, un uzskata savu par vienīgi pareizo.

Nu, ja mums ir plašas zināšanas par kultūru A (tumba-jumba cilts indiāņi, kas dzīvo akmens laikmetā un piekopj kanibālismu) un kultūru B (atlanti, kas pazīst astronomiju, medicīnu, psiholoģijas pamatus un humānismu, ir attīstījuši cilvēktiesību kodeksu), no tā vēl defaultā neseko, ka jebkurš brīvi izvēlēts B tautības cilvēks ir labāks/pārāks par A tautības cilvēku, kaut arī B kultūra ieliek A kultūrai vienos vārtos.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:50:41
Ctulhu
B skatīsies vairāk atšķirīgos elementus, salīdzinās ar savu kultūru, ko viņš pieņēmis kā pareizuma etalonu, un sakārtos citas kultūras "kroplības un stulbuma pieauguma secībā".

"kultūras ir vienlīdzīgas", tāpat kā daudzas citas tēzes, par dajebko, var tikt arī pieņemtas bez dziļas analīzes, uz "iekšējo balsi".

Pati doma "mana kultūra ir pareizākā" nav matemātiski pierādāma, jo katrā kultūrā ir kādas pamata vērtības, kurām savukārt nav nekādas nozīmes citās kultūrās. Katra kultūra, vērtēta no saviem kritērijiem, ir pareizākā. Ja B to nesaprot, viņu neglābs nekādas zināšanas par visām pasaules kultūrām.

Tas ir līdzīgi kā reliģijās - vai var pateikt, ka "Dieva uzupurēšanās cilvēka labā" ir labāk par "Dieva prāta pildīšanu", "mums vienīgajiem ir oriģinālie Raksti", vai "Dievs ir visvarens".
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:52:42
Sheksna
Mana doma bija apmēram tajā virzienā, ka piekrist "kaķīšus mocīt nav labi" ir svarīgāk nekā zināt no galvas visu enciklopēdiju, bet mocīt kaķīšus.
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:57:57
KarotesNav
Mana doma bija apmēram tajā virzienā, ka piekrist "kaķīšus mocīt nav labi" ir svarīgāk nekā zināt no galvas visu enciklopēdiju, bet mocīt kaķīšus.
Protams, bet šajā izvedumā lāga neierakstās nacionālisms.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 13:59:45
Ctulhu
Vai dziļākajā līmenī viss nav krievu rulete? Laikam jau nav, bet pagaidām neredzu, kāpēc.

Piemēram, mums ir n-tās filozofijas, uzskatu sistēmas. Vai var pierādīt, ka tādas un tādas ir nepareizas, bet šitās ir pareizās. Protams, ne attiecībā uz savu uzskatu sistēmu, bet "vispār".
Nu, labi, dažas filozofijas gan jau ka izdosies atmest, tajās atklāto kļūdu un pretrunu dēļ. Taču vai ir viena, pati pareizākā?

Ir kāda "iekšējā izjūta", kas cilvēkam liek piekrist kaut kādai vienai filozofijai, ar pamatu "šī man patīk".
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:01:10
Sheksna
Protams, bet šajā izvedumā lāga neierakstās nacionālisms
Nacionālismam:
piekrist "visas kultūras ir līdzvērtīgas" ir labāk nekā zināt no galvas visu kultūru sīkākās atšķirības.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:04:07
Ctulhu
ja vinjs zina enciklopeediju, tad arii zina, kaapeec mociit kakiisus nav labi.
Viņš ir lasījis un zin, ka pastāv tāds viedoklis, ka kaķus mocīt nav labi, taču viņš tam viedoklim nepiekrīt.

Sanaak, ka pirmais variants ( ar zinaasanaam) ir stabilaaks. Mazaaka varbuutiiba, ka tips nokjuks un saaks mociit kakjus.
Pirmajā variantā tips jau moca kaķus, ar visām savām enciklopēdiskajām zināšanām par kaķu anatomiju.
Otrajā vienkārši ir jāskata psihes stabilitāte. Tā aiz neko darīt cilvēki nemaina savus uzskatus, neraugoties, cik tie ir vai nav loģiski pamatoti.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:07:51
Ctulhu
Peec taa visa rezultatiem arii veertee filozofiskaas sistemas.
Vai ir reāli tādi vērtējumi, tipa dažādu folozofiju rangu saraksts? Neesmu tādu redzējis.
Pamatā filozofijām bieži ir apgalvojumi, kurus nevar pierādīt vai apgāzt. Tos pieņem "uz ticību".

Vispaar taaq pati evolucija vien ir - uzskatu sistemas, selekcioneejas attiistaas...
Tad viņām vajadzētu lēnām tuvoties kaut kam vienotam. Vai tā notiek?
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:12:00
Ctulhu
Tad vinjam sanaak iekseeja pretruna ar citaam zinaasanaam. Tas dod diskomfortu.
Zināšanas jau tāpat ir dažādas. Kaut vai tās pašas folozofijas. Diskomforts sanāk tā kā tā. Vai - nesanāk, jo katrs sadala zināšanas divās daļās: "šitām ticu, bet šitām neticu". Te nav runa par matemātiskām zināšanām, bet drīzāk filozofskām.

rezultataa darbiiba `mociit kakji` vinjam izraisiis iekseeju diskomfortu
Sadistam būs citas reakcijas. Vai kādam sektantam, kas piekrīt tēzei, ka Kendrs visas kaķa mocības atmaksās 1000kārtīgi kaķu paradīzē, vai ka patiesībā kaķis nemaz nav dzīvs, bet ir tikai automāts sāpju imitēšanai, vai mazums kādai citai murgainai teorijai.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:14:04
Ctulhu
vispaar tas buutu naaviigi incanti - noteikti ir iespeejams sagrupeet visas esosaas filosofiskaas sisteemas peec to atbilstiibas patreizeejaam eksaktajaa zinaasanaam
Interesanti būtu gan. Tikai - vai tā nebūtu vērtēšana, pieņemot par vienīgo patieso filozofiju tipa "Eksaktās zinātnes kā patiesības mērs"? Tad sanāks atkal folozofiju vērtēšana pēc kādas vienas filozofijas mērauklas :-)
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:15:55
KarotesNav
piekrist "visas kultūras ir līdzvērtīgas" ir labāk nekā zināt no galvas visu kultūru sīkākās atšķirības.
Bet nav jau visas kultūras līdzvērtīgas! Grozies kā gribi, tumba-jumba kanibālu cilts kultūra nebūs līdzvērtīga advancētākai... starpība ir tikai secinājumos, kādus mēs izdaram, t.i. cik lielā TAUTĪBU identificējam ar šīs tautības pārstāvēto kultūru.

Vispaar taaq pati evolucija vien ir - uzskatu sistemas, selekcioneejas attiistaas...
Tad viņām vajadzētu lēnām tuvoties kaut kam vienotam. Vai tā notiek?

Zināmā mērā notiek gan. Tās pašas cilvēktiesības radās apmēram šādā veidā.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:19:54
Sheksna
Ar ko tumba-juma sliktāka? Pēc kādiem kritērijiem? Tehniskās attīstības? Kur teikts, ka jāvērtē pēc tehniskās attīstības? Varbūt labāk vērtēt pēc laimes sajūtas (iekļaujot gan stabilitāti un ilglaicīgu izdzīvošanu, citādi nonākam pie heroīna)?
Sheksna
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:26:47
KarotesNav
Ar ko tumba-juma sliktāka? Pēc kādiem kritērijiem?
Vai Tu gribētu dzīvot viduslaikos? ©

Es cepos par to, ka neskatoties uz tumba-jumba cilts čābīgo attīstības un advancētības līmeni, nav pamata VISUS tumba-jumbai ciltij piederīgos uzskatīt par nedacilvēkiem. Un otrādi - tas, ka cilvēks etniski pieder advancētai supercivilizācijai, kaut arī viņš pats neko nav darījis tās labā, nepadara viņu ne par ko labāku.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:27:06
Ctulhu
Novērojamus rezultātus, bet eksaktajā jomā! Tas ir, ražojam visādas iekārtas un pētām pasauli. Mums ir filozofija, kas pasludina par galveno pasaules pētīšanu un iekārtu ražošanu. Savā jomā tā darbojas. Ir funkcionējoši rezultāti šīs filozofijas ietvaros.

Taču atbildes uz jautājumiem, kā "kas es esmu?" iekārtas nav devušas. Arī pētījumi ne. Arī ne psiholoģijā.

Ja apskatām reliģijas, tad tās apgalvo, ka nodarbojas tieši ar "kas es esmu" jautājumiem. Piedāvā dažādas metodes aiziešanai līdz "kas es esmu" un "kas man jādara". Daudzi, kas metodes izmanto, apgalvo, ka tās darbojas, un viņi ir nonākuši stāvoklī "es jūtu un zinu, kas ir kas un kas man jādara". Tas ir funkcionējošs rezultāts attiecīgās filozofijas ietvaros.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:29:34
Sheksna
nav pamata VISUS tumba-jumbai ciltij piederīgos uzskatīt par nedacilvēkiem. Un otrādi - tas, ka cilvēks etniski pieder advancētai supercivilizācijai, kaut arī viņš pats neko nav darījis tās labā, nepadara viņu ne par ko labāku.
Jā, piekrītu. Praktiski, nav pat pamata visus tumba-jumbus uzskatīt par nedacilvēkiem. Par nedakultūru varbūt ka varētu uzskatīt tādu, kas iet pašiznīcināšanās ceļu, paraujot vēl līdzi visus sev apkārt.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.04 14:33:29
Sheksna
Vai Tu gribētu dzīvot viduslaikos?
Nē. Es esmu sakonfigurēts šai videi, kurā dzīvoju, un esmu pie tās pieradis. :-)
Taču, ja esi lasījis "Savam brālim sargs", tad tur bija tāda epizode, kur sasolīja visus Dāla planētas iedzīvotājus, kuri dzīvoja naturālajā saimniecībā, pārvest uz Zemi, kur viss tik advancēts. "Padomājiet, kāda dzīve jums sāksies!"
Uz ko Līmeņa Sargātājs vaicāja: "Kam sāksies? Arājam, kuram patīk art zemi? Ko viņš iesāks jūsu ātrajā, nervozajā un trokšņainajā cilvilizācijā?" (apmērm tā tur bija).
Un "laime ir kategorija, ar kuru vajag rēķināties".
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 81 , pavisam kopa bijuši: 36949