Raimonds 
|
Iesūtīts:
2011.08.16 18:20:24
Kristieši parasti seko līdzi, kas notiek pašmājās vai pie citiem. Katoļiem tādi svētki ir 15.augusts Aglonā. "Sprediķis." Jūsu pārdomas! (Tēma kristiešiem!) |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.08.18 00:20:08
armilo
Esmu latvietis, draugs!  Bet aprunājies gan ar savu bīskapu! Lūdzu! |
armilo  |
# Labojis armilo: 2011.08.18 00:20:21
Aivars
"Esmu latvietis"
Latvietis ne vienmēr nozīmē zirga galvu, kas saprot tikai pats savu humoru. Tu man neesi nekāda autoritāte, lai norādītu, kad un kur man būs iet. ok? Ja bīskapam būs vēlme ar mani aprunāties, tad viņš pats mani uzmeklēs. elpo rāmi. |
dafne  |
# Iesūtīts: 2011.08.18 00:25:34
armilo
nu ja ta to skatas tad es saprotu kapec tik lieli svetki tiek veltiti Marijas godinasanai...ja abi ir lidzvertigi pie pestisanas. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.18 00:26:00
armilo
ok.
tā ir Tava brīva izvēle, draudziņ!
Lūgtu atvainot, ka tādam kalnam, kā Tu, ieteicu pie Muhameda piestaigāt uz pārunām |
armilo |
# Iesūtīts: 2011.08.18 00:28:05
dafne
"Vai "specialaas atlaidas"ari ir tikai tradicija?"
Vai Tu vaicā par viduslaiku mācītajām atlaidām vai šodienas izpratni? Palasi, kā šodien romieši sludina atlaidas. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.18 00:30:42
armilo
un kā tad šie sludina? |
dafne |
# Labojis dafne: 2011.08.18 00:34:27
armilo
es jau palasiju tapec jautaju....turpat kur sis spredikis ir lasams par specialajam atlaidam jauniessiem...tad ta ir tradicija,ja?tradicija,kura tomert skar pestissanu... |
armilo |
# Iesūtīts: 2011.08.18 00:37:55
dafne
".ja abi ir lidzvertigi pie pestisanas."
abi ir gan līdzvērtīgi, taču nav vienādi pēc būtības, jo Marija nav Dievs. Taču Marijas nozīme ir ekskluzīva tajā ziņā, ka viņa uzņēmās šo lielo misiju laist pasaulē Pestītāju. Iedomājies, ka viņa varēja arī pateikt nē. Un tas būtu tikai normāli parastam nabaga grēciniekam. Arī Tu visticamāk pateiktu nē. Tik daudz Tu spēj saredzēt, ka bez Marijas piekrišanas nebūtu pestīšanas??? Tādēļ saku, ka Šī sieviete ir ļoooooooti vērtīga mums visiem! |
armilo |
# Iesūtīts: 2011.08.18 00:54:06
dafne, Aivars
Viduslaikos grēku atlaidas tirgoja par naudu. Tas bija biznes, kas balstīts uz grēcinieku biedēšanu ar elli. Šodien šie maldi vairs netiek piekopti, bet ar atlaidām tiek pasludināts tas pats evaņģēlijs, tikai citā formā. "Dekrētā atgādināts, ka atlaidu saņemšanai ir nepieciešams izpildīt parastos nosacījumus: grēku nožēla, sakramentālā grēksūdze, svētā Komūnija un lūgšana Svētā tēva nodomā." Arī pie luterāņiem notiek tas pats, grēki tiek atlaisti ar sakramentu starpniecību un lūgšanu. Tā ir galvenā atšķirība, ka šodien vairs grēku piedošanu par naudu nevar nopirkt. Ja es kļūdos, tad lai kāds romietis mani palabo. |
dafne |
# Labojis dafne: 2011.08.18 01:05:41
armilo
es saprotu ta..ne velti ir aprakstita engelja saruna ar Mariju...Marija uzreiz nepiekrita..vinja saubijas jautaja.."ka tas var but,ja viira neapzinos"un tad engelis vinjai pasludinaja "SG naks par tevi..."utt.un tikai tad Marija atbildeja.."es esmu ta Kunga kalpone,lai notiek ar mani pec tava varda"
(Luk.Ev.1:26-38)
ja un vel engelis Marijai liecinaja par Elizabeti,kuru uzskatija par neaugligu...ka ta tapusi gruuta... ar to mazo piebilditi"jo Dievam nekas nav neiespejams"
ja un pec tam Marija saka..lai notiek... |
bitukas  |
# Iesūtīts: 2011.08.18 01:05:47
armilo
abi ir gan līdzvērtīgi, taču nav vienādi pēc būtības, jo Marija nav Dievs. Taču Marijas nozīme ir ekskluzīva tajā ziņā, ka viņa uzņēmās šo lielo misiju laist pasaulē Pestītāju. Iedomājies, ka viņa varēja arī pateikt nē. Un tas būtu tikai normāli parastam nabaga grēciniekam. Arī Tu visticamāk pateiktu nē. Tik daudz Tu spēj saredzēt, ka bez Marijas piekrišanas nebūtu pestīšanas??? Tādēļ saku, ka Šī sieviete ir ļoooooooti vērtīga mums visiem!
Ko nu gvelz, neaizvietojamu nav. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.08.18 02:33:38
armilo
Tā ir galvenā atšķirība, ka šodien vairs grēku piedošanu par naudu nevar nopirkt.
Toreiz jau arī nevarēja!
Bet arī tajos laikos neba nu cilvēki grēku piedošanu tā vienkārši par naudu pirka kā gaļu tirgū. Un, ja nekļūdos, tās atlaidas tomēr vairāk bija par tuvinieku pasargāšanu no purgatorija. Cilvēkiem rūpēja, kas notiek ar viņu tuvajiem, tamdēļ viņi arī centās kā mācēja un varēja, daži pat nesdami nopietnus personiskus upurus (atdeva visu naudu par atlaidām).
Bet Evaņģēlijs saka mums ko citu - Dievs ir žēlsirdīgs un maksu par pestīšanu neprasa un nepieņem, no kā izriet, ka Dievam vispār nav šāda represīvā aparāta, kas nodarbotos ar sodīšanu un mocīšanu utt.
Un diemžēl ar šo problēmas ir vēl šodien - cilvēki atsakās noticēt, ka Dievs var būt citāds nekā paši esam, un ja reiz neprasa maksu naudā vai miesas sodā - tad vismaz simbolos, vismaz "kārtībā", vismaz kaut kā. Un tad būtībā nekur jau tālāk par 1.gs. neesam tikuši - Dieva patieso gribu pamanām tikai tad, kad tā ir sabradāta un paši esam bijuši klāt tās galēšanā. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.18 11:28:57
armilo
Tev mēle balta nemetas?
Romas katoļu oficiozi par indulgencēm raksta:
What an indulgence is
An indulgence is the extra-sacramental remission of the temporal punishment due, in God`s justice, to sin that has been forgiven, which remission is granted by the Church in the exercise of the power of the keys, through the application of the superabundant merits of Christ and of the saints, and for some just and reasonable motive. Regarding this definition, the following points are to be noted:
* In the Sacrament of Baptism not only is the guilt of sin remitted, but also all the penalties attached to sin. In the Sacrament of Penance the guilt of sin is removed, and with it the eternal punishment due to mortal sin; but there still remains the temporal punishment required by Divine justice, and this requirement must be fulfilled either in the present life or in the world to come, i.e., in Purgatory. An indulgence offers the penitent sinner the means of discharging this debt during his life on earth.
* Some writs of indulgence—none of them, however, issued by any pope or council (Pesch, Tr. Dogm., VII, 196, no. 464)—contain the expression, "indulgentia a culpa et a poena", i.e. release from guilt and from punishment; and this has occasioned considerable misunderstanding (cf. Lea, "History" etc. III, 54 sqq.). The real meaning of the formula is that, indulgences presupposing the Sacrament of Penance, the penitent, after receiving sacramental absolution from the guilt of sin, is afterwards freed from the temporal penalty by the indulgence (Bellarmine, "De Indulg"., I, 7). In other words, sin is fully pardoned, i.e. its effects entirely obliterated, only when complete reparation, and consequently release from penalty as well as from guilt, has been made. Hence Clement V (1305-1314) condemned the practice of those purveyors of indulgences who pretended to absolve "a culpa et a poena" (Clement, I. v, tit. 9, c. ii); the Council of Constance (1418) revoked (Sess. XLII, n. 14) all indulgences containing the said formula; Benedict XIV (1740-1758) treats them as spurious indulgences granted in this form, which he ascribes to the illicit practices of the "quaestores" or purveyors (De Syn. dioeces., VIII, viii. 7).
* The satisfaction, usually called the "penance", imposed by the confessor when he gives absolution is an integral part of the Sacrament of Penance; an indulgence is extra-sacramental; it presupposes the effects obtained by confession, contrition, and sacramental satisfaction. It differs also from the penitential works undertaken of his own accord by the repentant sinner — prayer, fasting, alms-giving — in that these are personal and get their value from the merit of him who performs them, whereas an indulgence places at the penitent`s disposal the merits of Christ and of the saints, which form the "Treasury" of the Church.
* An indulgence is valid both in the tribunal of the Church and in the tribunal of God. This means that it not only releases the penitent from his indebtedness to the Church or from the obligation of performing canonical penance, but also from the temporal punishment which he has incurred in the sight of God and which, without the indulgence, he would have to undergo in order to satisfy Divine justice. This, however, does not imply that the Church pretends to set aside the claim of God`s justice or that she allows the sinner to repudiate his debt. As St. Thomas says (Supplement.25.1 ad 2um), "He who gains indulgences is not thereby released outright from what he owes as penalty, but is provided with the means of paying it." The Church therefore neither leaves the penitent helplessly in debt nor acquits him of all further accounting; she enables him to meet his obligations.
* In granting an indulgence, the grantor (pope or bishop) does not offer his personal merits in lieu of what God demands from the sinner. He acts in his official capacity as having jurisdiction in the Church, from whose spiritual treasury he draws the means wherewith payment is to be made. The Church herself is not the absolute owner, but simply the administratrix, of the superabundant merits which that treasury contains. In applying them, she keeps in view both the design of God`s mercy and the demands of God`s justice. She therefore determines the amount of each concession, as well as the conditions which the penitent must fulfill if he would gain the indulgence.
Nu ja kāds luterānis māca `to pašu`, tad viņš Evaņģēliju nav lasījis, un par luterāni nav uzskatāms. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.08.18 11:33:39
Eshkola
pareizais vai puspareizais paliek mazsvarīgs, jo glābti mēs esam nevis savas pareizās ticības, bet Kristus upura dēļ.
Protams mēs tiekam glābti no Dieva žēlastības Kristū, bet nevajag noliegt ticību, kurā tiekam glābti, attaisnoti; ticībā, kurā saņemam šo glābšanu kā dāvanu, ticību, kurā varam piedzīvot dzīvas attiecības ar Dievu un Viņa želastību, kurā iegūstam prieka pilno pārliecību, ka esam Dievam pieņemami.
Jāņa ev. - "Šis ir rakstītas, lai jūs ticētu , ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā" (Jņ.20:21)
"Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.
Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības " (Jņ.1:6,7)
Jēzus -"ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš" (Mt.17:20)
"Kur ir jūsu ticība ?" (Lk.8:25)
"Ej tava ticība tev palīdzējusi" (Mk.10:52)
"Atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību . Šo jums bija darīt un to neatstāt. (Mt.23:23)
"Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?" (Lk.18:8)
Ap.Pēteris - "Jūs caur Viņu ticat uz Dievu, kas Viņu ir uzmodinājis no miroņiem un To godā cēlis, tā ka jūsu ticība ir kļuvusi arī par cerību uz Dievu." (1.Pēt.1:21)
Ap. Pāvils - "jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic , jūdam visupirms un arī grieķim. Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību , kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos." (Rom.1:16,17)
"Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam , esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību." (Rom.5:1,2)
"Jo mēs dzīvojam ticībā , ne skatīšanā. Bet mēs turam drošu prātu." (2.Kor.5:6,7)
|
armilo |
# Iesūtīts: 2011.08.18 13:36:06
Aivars
"Nu ja kāds luterānis māca `to pašu`, tad viņš Evaņģēliju nav lasījis, un par luterāni nav uzskatāms."
Esmu jau vairākkārt Tev apliecinājis šajā forumā, ka sevi neuzskatu par luterāni, jo tā saukties ir pret Svētajiem Rakstiem . Mārtiņš Luters bija katolis, un arī es esmu katolis. Tas pirmkārt. Otrkārt, lūdzu mēģini izlīst kaut uz mirkli no savas šauri konfesionālās paradigmas un ieklausies ko tiešām māca romas katoļi. Viņi Tādiem kā Tev, īpaši uzsver, ka indulģence nedod grēku piedošanu un mūžīgo dzīvošanu. To dara svētais kristības sakraments. Indulģences sistēma "regulē" kristiešu laicīgās dzīves norises. LELB to saucam par svētdzīves vadīšanu un izkopšanu. Mēs tā pat kā romas katoļi svēti topam ikdienas lūgšanās, sirdsapziņas izmeklēšanā, grēksūdzes un vakarēdiena sakramentu baudīšanā, aizlūgšanās un visāda veida labajos darbos. Ja tas Tev palīdz labāk saprast, tad vienkāršoti to var attēlot ar veinādojumu: RKB grēkatlaidu sistēma = LELB svētdzīves sistēma.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.18 13:41:54
armilo
 Es tiešām priecātos, ja Tu sev tīkamo neuzdotu par esošo, bet vairāk paanalizētu tekstus un faktus.
Indulģences sistēma "regulē" kristiešu laicīgās dzīves norises. LELB to saucam par svētdzīves vadīšanu un izkopšanu - jau atkal kārtējais no gaisa grābtais apgalvojums, ko jāaizstāv ar sarunu biedra apsūdzēšanu šaurā konfesionālismā. Esi taču kritiskāks! |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2011.08.18 15:49:56
armilo
Nesaprotu, ja tev nav pieņems pat mūsu baznīcas nosaukums, un sirdij tik tuva ir RKB teoloģija, kā spēj atrasties LELB rindās? |
armilo |
# Iesūtīts: 2011.08.18 16:22:07
Mārtiņš
"Nesaprotu, ja tev nav pieņems pat mūsu baznīcas nosaukums, un sirdij tik tuva ir RKB teoloģija, kā spēj atrasties LELB rindās?"
Mana sirds sev tuvas lietas ir sastapusi gan pie luterāņiem, gan katoļiem un pareizticīgajiem. Tāpēc vienlīdz labi jūtos visās šajās vietās. Ja luterāņiem mana teoloģijas summa, ko esmu paudis šajā forumā, nav pieņemama, tad dariet man to zināmu, un es meklēšu citas mājas. Saredzu šīs trīs lielās konfesijas, kā viena spoguļa trīs lielas lauskas, bet lauskas nedod pilnīgu attēlu. Esmu ceļā uz Kristus pavēles "Esiet viens!" piepildījumu. Ja Kristum mācekļu vienotība ir bijusi tik ļoti svarīga, tad arī man tā ir ļoti svarīga. |
armilo |
# Iesūtīts: 2011.08.18 16:27:17
Aivars
"Esi taču kritiskāks!"
Mana sirdsapziņa nenodarbojās ar Svētā Gara kritiku. Ko no Dieva esmu saņēmis to arī apliecinu. Ja tas Tev rada neērtības, tad pašam vien būs jātiek ar to galā. Es jūtos brīvs! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.18 17:00:12
armilo
Hm, izrādās, ka tu neesi arī katolis, bet pats Sv. Gars? Laikam pat man ar to būs grūti tikt galā |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
