Raimonds 
|
Iesūtīts:
2011.06.01 21:19:02
Draudžu dienām ir dots skanīgs nosaukums - esi uzticams! Vai uzticībai šajos laikos vēl ir kāda nozīme? Un ja, ja sakām - esi uzticams, ko ar to domājam? |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.06.14 15:51:03
Raimonds
Tā nu tas ir. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.06.14 15:55:07
Ctulhu
Pats par sevi kā šo kontroli saprotam? Kontrole bez uzticības, bez cilvēcības varētu būt gan destrukcija. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.06.14 16:04:42
Ctulhu
Cilvēcība ir refleksīvs jēdziens, jo tas pirmkārt skar mūs pašus, un tāpēc enbūs tik viegli atbildēt. Kristietis sacītu tā, ka mūsu katra identitāte, jēga, drošība t.sk.cilvēcība ir meklējama Kristū. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.06.14 16:22:17
Ctulhu
Interesanti, piemēram, gudri filosofi šobrīd runā par to, ka cilvēka valoda un definīcijas visu nespēj izteikt. Drīzāk definīcijas var pat ierobežot. Mūsu ierobežotība un nepilnības manuprāt labi parādās atiecībās vai nespējā veidot tās, tas skar uzticību, uzticēšanos.
Jēzus ir uzticams. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.06.14 16:27:32
Ctulhu
Ko dos visa veida evolūcijas, ja nebūs notikusi evolūcija vai sperts neliels solis pretī labākām, cilvēciskākām t.i. savstarpēji uzticamākām attiecībām? |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.06.14 16:30:55
Ctulhu
Te truukst viena buutiska elementa uzticeesjanaas saisju veidosjanai. Nav sakaru, informaacijas apmainjas. Taa jau ir runaata teema.
Varbūt esam pakurli, notrulinājušies, nemākam komunicēt, vēlamies vienu veida kominikāciju, bet Viņa izvēlētais komunikācijas veids ir tāds, kas mums palīdz attīstīties un pilveidoties?
Interesanti visos šajos komunikācijas līkločos svarīga ir uzticēšanās. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.06.14 16:37:13
Ctulhu
Viņš komunicē ar kā Tu saki "zemākām būtnēm" caur Žēlastības līdzekļiem (Vārds un Sakramenti) un tas piepildās caur katra ticības dzīvi. Jautājums, vai ar to ir par maz? Un kāpēc? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.06.14 16:47:11
Ctulhu
Evaņģēlijs, jā, protams! Ticība, lūgšana tās ir attiecības, kuras, protams, liecina par tādu kā pagaidu stāvokli. Bet te ir jautājums, ko mēs sagaidām un kāpēc? Vai ar to nepietiek? Kāpēc? Tur var pameklēt atbildi. Ticība, uzticēšanās katrā ziņā ir tās, kuras veido mūsu attiecības un no tām ir atkarīga šo attiecību intensitāte un kvalitāte. Kristus un apustuļi tam piešķir milzīgu, ja ne izšķirošo nozīmi. Acīmredzot šajā virzienā jāmeklē.
Pagaidām! |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.06.25 21:47:26
Cik ļoti uzticība Dievam ir saistīta ar uzticību sev, saviem ideāliem, dāvanām, saviem labajiem darbiem utt., jo ir novērots, ka kristieši zinot, ka ar darbiem netiek taisnoti, vienkārši, nonicina labo, kas ir viņos pašos un to, ko viņi ir izdarījuši un dara. Tā vietā, lai patiesi saskatītu labu un Dieva žēlastību pie sevis, ieslīgst paššaustīšanā un īdzīgā sevis nicināšanā, sakot, viss ko es daru, tas jau nav neko nav vērts. Protams, no malas citam tas diezko labi neizskatās. Daudz simpātiskāki šķiet pat tie, kas māk sevi paslavēt un pozitīvi parādīt, lai arī izdarītais var būt pilnīgi nieki.
Vai esat ar kaut ko līdzīgu saskārušies? Man aizdomas, ka te ir darīšana arī ar uzticību. Kas jūsuprāt ir pie vainas un kā to labot? |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.06.25 22:20:12
Raimonds
Neesmu saskāries. |
svētais  |
# Iesūtīts: 2011.06.26 18:52:00
Raimonds
Tā ir ļoti izplatīta parādība. Dievs ir kaut ko uzticējis tev un sagaida tavu atbildes reakciju. Ja tu virzies šai uzticamības virzienā uz priekšu tavas uzticamības kredīts DIeva acīs pieaug. Tāpēc DIevs saka caur Pāvilu Timotejam, lai tas uzkurina viņam doto DIeva dāvanu, nevis noniecina sevi. |
annifa [78.84.131.152] |
# Iesūtīts: 2011.06.26 20:39:51
Raimonds
kristieši zinot, ka ar darbiem netiek taisnoti, vienkārši, nonicina labo, kas ir viņos pašos un to, ko viņi ir izdarījuši un dara. Tā vietā, lai patiesi saskatītu labu un Dieva žēlastību pie sevis, ieslīgst paššaustīšanā un īdzīgā sevis nicināšanā, sakot, viss ko es daru, tas jau nav neko nav vērts. Protams, no malas citam tas diezko labi neizskatās. Daudz simpātiskāki šķiet pat tie, kas māk sevi paslavēt un pozitīvi parādīt, lai arī izdarītais var būt pilnīgi nieki.
...un kur ir tā robeža starp nekaitīgu "sevis paslavēšanu" un lepnību, augstprātību, iedomību utml. padarīšanām? vai tā laipa nav pārāk slidena, ka var viegli iebraukt lepnības grāvī?
p.s. es nekasos, gribās dzirdēt atbildi uz man aktuālu jautājumu  |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.06.26 23:22:16
Runājot par uzticību, man liekas labs piemērs Sv. Kalkutas Terēze. Viņa bieži esot jutusies Dieva pamesta, bet tomēr turpinājusi palīdzēt tiem, kam palīdzība vajadzīga. Turpinājusi nevis pateicoties tam, ka būtu redzējusi visādas vīzijas, runājusi mēlēs, pravietojusi vai lidinājusies pa gaisu, bet par spīti tam, ka jutās atstāta, tukša un pamesta. |
dafne  |
# Labojis dafne: 2011.06.27 11:13:16
Raimonds
Jā,esmu saskārusies
Jā,ir saistība ar uzticību.
Pie vainas..cilvēka grēks un velna meli.Kad cilvēks ierauga kāds viņs ir šmulis,tad vins ierauga ari tas labas lietas kuras Dievs sava žēlastībā dod..un spēj ari ievērtēt.Un velns ir melu tevs un vienmer mums meginas iestastit,ka neesam nekam derigi...diezgan biezi kristiesi vienkārši aizmirst par ko notiek cīņa šajā pasaule.Personigi pie sevis zinu,ka sitadas visada sevis noniecinasana un drumums nak virsu tad,ka esi noguris..tad cilveks vienkarsi jadzen atpusties
Ka labot..lūgšana,aizlūgsanas,baznīca-DK,Rakstu lasīšana,sadraudziba(ljoti savariga tados brizos)
a..bet ja tadam cilvekam vel pasaka,ka par maz vins Dievam uzticas..tas vispar vinam var laupit jebkaadu drosmi,man skiet,vienkarsi sadiem cilvekiem(vai situacijaas) ir japalidz. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.06.27 11:26:05
reksis, luuk luuk... ticiibas speeks. Paarlasiit var Ebreju 11 nodalju, tas ir faktiski taada slavas dziesma ticiibai. Shii nodalja ir grieziiga cherkstonja harizmaatu ausiis, ibo nekaadiigi neziimee vinju iedomaato ticiibas agronomiju (staadiit kokus dikteejot, kur tiem staadiities)... bet paraada, ka ticiiba iet kopaa luuk ar sho shkjietamo pamestiibu.
Kas interesanti... harizmaati ar savu vareno ticiibu, kam toch tik kalnu paarbiidiisana pietruuxt nav izdariijushi ne tik, cik Kalkutas Tereeze bez visaadiem briinumu vipendrjozhiem.
Paradoxaali, bet pasha Kristus apliecinaatais Jaanis Kristiitaajs tika apliecinaats kaa lielaakais Pravietis kas dzimis no sievietes, un tai pat laikaa nav reprotu ka Jaanis Kristiitaajs da jelkaadu ziimi/briinumu buutu dariijis, harizmaatu "briinuma" izpratnee. Savukaart vinji pashi reportee ka pie vinjiem tas notiek ikdienas... tik... nekur citur arii par to nedzird. |
svetais [95.68.102.62] |
# Iesūtīts: 2011.06.27 13:47:00
annifa [78.84.131.152]
...un kur ir tā robeža starp nekaitīgu "sevis paslavēšanu" un lepnību, augstprātību, iedomību utml. padarīšanām? vai tā laipa nav pārāk slidena, ka var viegli iebraukt lepnības grāvī?
Sevi jau nav jāslavē. Ir jāatzīst Dieva darbs tevī. Atzīstot to Tu dod godu Dievam, nevis sev. Sevis noniecināšana arīdzan ir lepnība, tikai slēptā formā. Jo tā tu apliecini, ka domā par sevi vairāk, nekā vajadzētu. Tas, ko tu domā par sevi ir lepnība, ja tas nesaskan ar to, ko Dievs domā par tevi. Tādējādi tu savu viedokli cel augstāk par Dieva skatījumu uz tevi. Lepna dižošanās un augstprātīga attieksme arīdzan ir galēja lepnības forma. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.06.28 01:06:44
Paldies visiem par atbildēm! Daudz vērtīgu domu pavedienu.
Pārlasot psalmus uzkrītoši atkārtojas vārdi, Tas Kungs ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi. Vai turpat paļāvības/ uzticības apliecinoša lūgšana, glāb mani Savā taisnībā (Ps.70:2). Cik var atcerēties, tad laikam vienā filmā par jauno Luteru šie vārdi pieminēti. Jaunais mūks, studējot Rakstus, pēkšņi nonāk līdz reformācijas cienīgai atziņai, ka uzticība Dievam pamatojas Dieva laipnībā un žēlastībā pret mums.
Piekrītot Dafnei, ka kaut kur vainīgs nogurums, bet arī kārdināšana. Noteikti - pārgurums var kādā brīdī kļūt kā pārbaudījums. Jo cik tur daudz vajag, lai šis īgnums nepārvērstos par prastu nepateicību.
|
Aiko_Saule  |
# Labojis Aiko_Saule: 2011.07.11 10:40:19
Cik ļoti uzticība Dievam ir saistīta ar uzticību sev, saviem ideāliem, dāvanām, saviem labajiem darbiem utt., jo ir novērots, ka kristieši zinot, ka ar darbiem netiek taisnoti, vienkārši, nonicina labo, kas ir viņos pašos un to, ko viņi ir izdarījuši un dara.
Man pašam savā realitātē esot - nav nācies saskarties ar šādu novērojumu, ka kristieši zinot, ka ar darbiem netiek taisnoti - nonicina labo savā realitātē un īstenībā.
Esmu saskāries ar nedaudz savādāku novērojumu, ka kristieši, nezina, kā loģiski saistās - labie darbi un taisnošana.
Lūk atklāsme: Lai nonāktu Dieva valstībā - ar labiem dariem vien nepietiek - ir nepieciešama - vienlīdzība, tad neviens nejutīsies pazemots vai izmantots. Kas tad tā par Dieva valstību - kurā visi dara labos darbus, bet neviens nejutīsies tajā vienlīdzīgs un nepazemots vai izmantots. Lūk atklājas, ka bez vienlīdzības, nepazemošanas un vienlīdzības - Dieva valstība nav iespējama.
Tā vietā, lai patiesi saskatītu labu un Dieva žēlastību pie sevis, ieslīgst paššaustīšanā un īdzīgā sevis nicināšanā, sakot, viss ko es daru, tas jau nav neko nav vērts.
Pieņemsim, ka cilvēks saskata labu un Dieva želastību pie sevis un pēc tam novērtē savus darbus, ka tie nav vērti.
Jā - protams - katrai būtnei ir spēja saprast - un novērtēt savus darbus un cik tie vērti - tas ir normāli.
Protams - ja būtne nebūs uzticīga saviem ideāliem, kuri ir saņemti atklāsmēs no Dieva - tad būtnes sistēma kļūst nestabila.
Protams, no malas citam tas diezko labi neizskatās. Daudz simpātiskāki šķiet pat tie, kas māk sevi paslavēt un pozitīvi parādīt, lai arī izdarītais var būt pilnīgi nieki.
Vai esat ar kaut ko līdzīgu saskārušies? Man aizdomas, ka te ir darīšana arī ar uzticību. Kas jūsuprāt ir pie vainas un kā to labot?
|
Zane Neimane  |
# Iesūtīts: 2011.07.12 10:00:35
Draudžu dienās tika runāts tieši par to, ka mums jābūt uzticamiem, tāpēc, ka Dievs mums ir uzticams. Indulis Paičs šo Svēto rakstu vietu pavērsa tā, ka tas nav pienākums vai uzspiests mums- būt uzticamiem, bet, ka attiecības ar Dievu ir pati stabilākā joma mūsu dzīvēs (viņš mums ir uzticams), tāpēc mēs varam arī citas jomas balstīt uz šīs (uzticēties Dievam). |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.07.12 12:03:52
Zane Neimane
Dievs ir arī omnipotents... tb - visu varošs... bet visu varoši, kaut kā neraujieties būt... dīvaini, vai ne? |
:: Pievienot komentāru
|
