Raimonds 
|
Iesūtīts:
2010.10.06 11:18:18
No nesenās diskusijas par draudzes kopību, ka draudzē viss ir kopīgs, visi visā dalās,- ir jautājums, vai maz draudzē ir kādas diskrētas tēmas? Vai kristiešiem vispār nav tādu diskrētu, ļoti personīgu lietu? |
|
danar  |
# Iesūtīts: 2010.10.07 10:53:17
Raimonds
Daigas kluda ta,ka visai grupinai uzreiz pastastija...tas bija jaruna ar Ilonu zem cetram.Tad ,domaju ,butu bijis pavisam cits risinajums. |
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2010.10.07 10:58:29
Raimonds
Nē nav. Bet esmu novērojis, ka grupiņas mēdz balstīties to vadītāju personībās nevis citās vērtībās. Varbūt tas arī nemaz nav nepareizi, ja visiem ir labi.
Tādā gadījumā Daiga vienkārši bija jāizslēdz vai arī citiem jāpāriet atpakaļ uz Ilonas grupiņu, lai Daiga veido savu, ja viņas personība kādu aizrauj.
danar
Nekāds risinājums nebūtu bijis. Vismaz, ne jau nu Daiga tur ko atrisinātu. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2010.10.07 10:59:13
danar
Daiga būdama ļoti enerģiska, atklāta ir pilnībā pārliecināta, ka rīkojusies pēc Dieva vārda.
Papucs
Ilona bija vietējā, Daiga ienācēja. Daiga mēģināja organizēt grupiņu, bet viņai nekas nesanāca. Aizvainojums arī palicis.
Problēma ir tajā, uz ko Daiga un Ilona fokusējas. Daiga norāda katogoriski uz Ilonas problēmu. Daigai ir izteikta taisnīguma izjūta. Viņa saka, ka sātans staiga pa zemi.
Savukārt Ilona uz Daigas publisko nosodīšanu un viņas atstumšanu. |
vilks  |
# Labojis vilks: 2010.10.07 11:12:21
Raimonds
Vietējie vairāk vai mazāk cits par citu jau zina, bet tagad tas viss nāk zināms Daigas ausīs - izrādās Ilona jau kādu laiku dzīvo ar kādu precētu vīrieti. Daiga nākamajā grupiņas tikšanās reizē visiem to paziņo un pasaka: Ilona dzīvo grēkā, Ilona vairs nevar būt par grupiņas līdere. Punkts un viss!
Ilona arī vairs nenāk, bet tas arī vairāk vai mazāk kalpo arī par iemeslu, ka grupiņa paliek arvien mazāka un mazāka līdz beigās vispār pārtrauc darboties.
Vai bija kādi citi risinājumi? Un kāpēc?
Mazliet trūkst informācijas. Piemēram, vai Daiga ar Ilonu par to pirms tam runāja personīgi, un, ja jā, tad cik ilgi. Treškārt, vai kāda teikšana tajā visā bija arī mācītājam kā draudzes garīgajam vadītājam. (Piemēram, vai Daiga teikto saskaņoja ar mācītāju vai vienkārši uz savu galvu izdomāja tā rīkoties.)
Bet piekrītu Papucam tādā ziņā, ka parasti šajos gadījumos rīcība "kā ar nazi", kaut arī formāli var būt pareiza, reāli lietas īsti nerisina. Vairāk ir gadījies redzēt, ka tas cilvēkus ieļauno un atsvešina, kas savukārt par svētību nāk reti.
Tomēr - tikpat idiotiski ir izlikties, ka laulības pārkāpšana ir normāla prakse, tipa, visi zina un visiem tas šķiet normāli. Tas nav normāli un labi un draudzē tādām lietām nebūtu jābūt. Arī par to vajadzētu runāt mazajās grupās un dievkalpojumos, tiesa, bez konkrētu cilvēku vārdu nosaukšanas.
Mana pieredze rāda, ka labāk par šīm lietām runāt ar konkrēto cilvēku zem četrām acīm (tas būtu jādara garīgajam vadītājam ar lielu iejūtību) un mēģināt saprast, kur ir problēma, kas traucē attiecības sakārtot. Mazajā grupā par šīm tēmām vajadzētu runāt vispārīgi + personīgi tikai tiktāl, cik katrs par sevi ir gatavs atklāt, un, ja kāds kaut ko pastāsta, tad reaģēt uz to nevis ar nosodījumu un pārmetumiem, bet gan uzklausot un mēģinot saprast. Pie tam jāatceras, ka nekas, kas notiek mazajā grupā, nedrīkst iziet uz āru. (Pat mācītājs tur būtu jāiesaista tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, ja kāds no grupas ne vien pats dzīvo grēkā, bet apgalvo visiem, ka laulībai nav nekāda nozīme un vispār laulības pārkāpšana ir ok.)
Attieksmei drīzāk vajadzētu būt tādai - mēs zinām, ka šīs lietas nav labas, bet mēs katrs mēģinām raisīties vaļā no sava grēka un kopīgi lūdzam, lai Dievs mums katram dod spēku tikt vaļā no grēka, kas ir katra mūsu dzīvē. Un Dievs ar laiku arī vienmēr palīdz.
Kaut kā tā? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.07 11:34:11
vilks
Mācītāja attieksme bija ļoti tipiska - sievas kašķējas un grēkam nav vietas draudzē. 
Jo tā kā Daiga ir viņa draudzē jau labu laiku un braukt uz grupiņu bija arī viņas pašas brīvprātīga iniacitīva, tad viss grupas turpmākais bija viņas rokās. Kas ir Ilona, vēl atklājoties šim faktam! Nekāda citāda mācītāja iesaistīšanās situācijā nenotika.
Piekrītu, ka skumji, jo Ilona nav bezcerīgs gadījums. Soli pa solim šīs savas attiecības viņa sakārtotu. Jo vairāk vai mazāk viņas drauga laulība ir tikai uz papīra.
|
vilks |
# Labojis vilks: 2010.10.07 11:35:28
Raimonds
formāla attieksme pret cilvēkiem draudzē mēdz būt ļoti graujoša. Tāpēc man šķiet, ka svarīgāk ir veidot attiecības.. jo pret kādu, ar kuru tev ir attiecības, tu neizturēsies formāli.
tomēr nedrīkst aizmirst arī cilvēkiem atgādināt, ka dzīvošana kopā nelaulājoties (vai pat ar kādu, kas ir laulāts ar citu) joprojām ir grēks un kā tāds kaitīgs viņu dvēselēm. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2010.10.07 11:43:23
vilks
Bet te jau tas diskrētums parādās. Viens ir taisnīguma izjūta, kas savu reizi šauj pāri visām diskrētuma robežām. Īpaši jau tad, kad mācītāja ausīs nonāk (ne tikai mācītāju, bet visur kur apgrozās cilvēki) kāda draudzes locekļu problēma jau tad, kad par to visi runā.
Jāsaka, ka moralizēt arī ir vieglāk, nekā sasaistīties ar muitniekiem un grēciniekiem.
Vai viss ir bezcerīgi, norākstāms kā nelaimīgs gadījums, kļūda? Vai varbūt šajā situācijā vēl kaut ko var darīt? Un kādi soļi būtu jāsper? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.10.07 14:34:33
Mateja 19:26 "Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas."
Nez vai tur ar lāpīšanu būtu kas līdzēts. Tāpat notikušo par nenotikušu nepadarīt. Ja nu vienīgi, to var kā transformēt, bet nu tur abām lēdijām ir jāatzīst savas problēmas jeb grēki, un jānostājas kā līdzīgām Dieva priekšā.
Tas štruntīgākais, ka tāpat jāgaida, kad parādīsies kāda cita lūgšanu grupas vadītāja.
Cita lieta, domāt, kā šādas situācijas nākotnē novērst, kā to draudzes atmosfēru labestīgāku un drošāku veidot. Bet nu laikam nekad jau bez kādiem ekscesiem neiztikt. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.10.07 14:52:29
Raimonds
Vai varbūt šajā situācijā vēl kaut ko var darīt? Un kādi soļi būtu jāsper?
Nu ja cilvēkiem ir vēlēšanās joprojām tikties lūgšanu/Bībeles grupā, tad var mēģināt atrast jaunu vadītāju un sākt no jauna. Iespējami delikāti pārrunājot pagājušo, katram atzīstot savas kļūdas (cik nu iespējams) un visu to noliekot aiz muguras.
Principā jau mācītājam vajadzētu būt mediatoram, bet ja viņam tas viss liekas kā "sievu kašķi", tad nez vai viņam kas labs sanāks.
Ja kādam citam ir interese/vēlēšanās, tad var teorētiski būt arī neformāls mediators + tiešām vēlams būtu atrast jaunu Bībeles grupas vadītāju (vēlams, šoreiz labāk apmācītu un šo vadītāju arī regulāri pieskatīt).
Ar minēto Daigu jau nu, domājams, var tikai mēģināt bezgalīgi runāt un skaidrot, kā arī varbūt nodrošināt viņai kādas papildus apmācības. Ja arī pēc tādām viņai joprojām šķiet, ka visu darīja pareizi - tad varbūt jāatrod viņai kāda cita kalpošana, piemērotāka? |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2010.10.07 15:29:48
Runājot par Daigu, man vēl interesē, vai viņa tā iet klāt arī mācītājiem - pedofīliem, sievu sitējiem, laulības pārkāpējiem u.t.t., un saka arī viņiem, ka tiem nav tiesību būt mācītājiem?
Vai arī Dievs Daigas pašas labā viņu no šādas informācijas pasargā?
Un , ja viņai šāda informācija būtu, vai viņa ietu klāt, vai arī viņas attieksme pret grēciniekiem ir selektīva?
Ilonas gadījumā varētu atkal jautāt, kas ir labāk, dzīvojot grēkā - nedarīt neko (nevadīt grupiņas), vai tomēr kaut ko darīt arī brāļu un māsu labā?
Vai ir gadījumi, kad drīkst mest pirmo akmeni, vai labāk tomēr pataupīt azotē kādam ekstrēmākam gadījumam?
ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. (Mat.7:2) - bet varbūt Daiga tieši grib, lai arī viņu kāds apmētā ar akmeņiem? Ja viņa vēlas, bet nav neviena, kas uzdrošinātos, es varētu uzupurēties mazliet pamētāties. Raimond, padosi ziņu Daigai? |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2010.10.08 12:03:41
vilks
No Ilonas puses raugoties, nosauksim to par Magdalēnas stāstu!  Dievs viņu jau agrāk bija uzrunājis. Viņa gribēja mācīties Bībeli, lūgt, dalīties. Viņa tāpat nesen bija dabūjusi kādu brīvu vīrieti, viņai šķita ka Dievs atbild uz lūgšanām, viņai negribās palikt vienai, gribās mīlēt, dzīvot kā sievietei. (Tā laikam daudzas meitanes domā!) Tā viņa saorganizē pie sevis grupiņu. Šķita, ka dzīvē viss tagad iet uz augšu. Līdz vienā brīdī… ops! Viss sabrūk!
Bet kā Ivo dzied: dzīvē viss ir savādāk, nekas nav mainījies! Vai - līdz Romai tālu, kurš aizliks kādu labu vārdu par mazo māsu?!
Daigas draudzē diez vai kas mainīsies, jo mācītājs ir viņas pusē. vairāk to norakstīs uz neveiksmi, kuram ta negadās! Vēl jo vairāk, ja grupiņā ir cilvēki ar tik, tik lieliem grēkiem. Tur nekas tāpēc nevar sanāk, jo nav svētības.
Ko draudzē Daigai var pārmest, viņa ir gājusi, evaņģelizējusi, grēciniekiem aicinājusi nožēlot grēkus. Draudzē mācītājs Daigu, cik reižu ir slavējis, esiet kā Daiga - sludiniet, veidojiet grupiņas! Un ja viņi neatgriežas, sadumpojas pret vadītāju, tad paši vainīgi un pelnījuši, ko pelnījuši. Priekš draudzes šī mazā grupiņa ir vai nav neko neiespaido, tāpat draudze un Daiga arī līdz šim bijusi (viņuprāt) vairāk kā devēji. Ak, neofītiskais vieglums!
Šie divi lielie aicinājumi : 1.Evaņģelizācija 2.Aicinājums uz Grēku nozēlu. Man jau gribās sacīt, ka bieži pie mums tas notiek tādā spiediena, agresīvā veidā, bez tādas padziļinātas izprastas motivācijas arī pašiem, kas to dara un bez empātijas.
Vai diskrētums ir pārāk smalka matērija?
Aivars
kā to draudzes atmosfēru labestīgāku un drošāku veidot
Šo Tavu domu es vairākkārt jau esmu dzirdējis. Kaut kas tajā ir simpātisks! Vai nevarētu nedaudz izvēsts, ko Tu ar to domā?
|
indriķis (labs)  |
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.08 12:43:16
Jā, ne velti mana sajūsma par mazajām grupiņām pārauga visai skeptiski pragmatiskā attieksmē pret tādām.
Ir zināms par svētīgiem Bībeles pulciņiem, kuros nāk kopā dievbijīgas kundzes un kuri atrodas ciešā kontaktā ar mācītāju
vai vīru vakariem mācītāja vadībā.
Otra puse - jāuzmanās, ka nepareizi ievirzītas, šādas mazās grupiņas ar ambiciozām vadītājām (-iem ) ar neskaidru teoloģisko motivāciju var pāraugt par mazām sektiņām.
Lielākoties harizmāti vienmēr gatavi tādas uzlasīt ar savu iedomāto "pārāko" piedāvājumu. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2010.10.08 12:44:18
Papucs
Tevis sacītais raksturo tādu tādu atšaudīšanās, aizsardzības pozīcijas ieņemšana. Ap sevi apvelku iedomātu sētu, tuvāk ne soli! šaušu!To var labi saprast. Drošības sajūta mums katram ir svarīga, īpaši ja tas skar mūsu personīgo dzīvi, intimitāti utt., bet diez vai Dievs radot mūs ir vēlējies redzēt mūs bailīgus un viegli iebaidāmus pie katras lapu čaboņas.
Bet kā Tu raksti: kaut ko darīt arī brāļu un māsu labā. Un tas ir izrauties no šīs izolācijas, varbūt arī kādam no vientulības. Kā Aivars labi sacīja par lielāku drošības un labestības atmosfēru radīšanu.
ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. (Mat.7:2) šos vārdus kā tik var locīt. Tad nu cilvēki ņem un sāk mēroties un mērīt. Bet vai tomēr uzsvars nav liekams uz to kas šos vārdus saka un kādu mēru Viņš atmērī. Viens teiks baigā bauslība, bet... varbūt tomēr arī žēlastība. Jo Viņš mums atmērījis labu daļu no Sevis.
indriķis (labs)
Mājugrupiņām vajag gudrus, jūtīgus vadītājus, kuri saprot, kur viņi ved savu pulciņu. Jo ātri vien var neveselīgi opozicionēties, pret visu un visiem. Bet tajā pašā laikā māju grupiņā savu ticību var izdzīvot, pieaugt kā nekur citur. Tur ir tas personīgais: draudzības, atklātums, spēja izrunāties, aigūt kādas labas idejas, kas tik ļoti ir vajadzīgs. (Saku no savas pieredzes). Man patika kā mūsu Vilks mēģināja iezīmēt grupiņas iekšējos principus.
|
indriķis (labs) |
# Iesūtīts: 2010.10.09 11:48:48
Raimond , bet vai šādām grupiņām nav problēmas ar ilgtermiņa pastāvēšanu? Un vai tās kādiem neaizstāj dievkalpojumu?
(Es te nedomāju vīru vakarus vai māsu pulciņus.) Padalies ar taviem novērojumiem šai sakarā. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.10.09 18:34:35
indriķis (labs)
Raimond , bet vai šādām grupiņām nav problēmas ar ilgtermiņa pastāvēšanu? Un vai tās kādiem neaizstāj dievkalpojumu?
(Es te nedomāju vīru vakarus vai māsu pulciņus.) Padalies ar taviem novērojumiem šai sakarā.
IVOZE
"Vairums katoļu lūgšanu grupu ir tieši tādas sektiņas. Salasās čomi un čomenes kādas iedomīgas un par sevi pašu jūsmojošas personas vadībā un sākās citu aplikšana. Es tikai vienu reizi tādā pulkā iebridu. Pietika visai atlikušajai dzīvei. Labāk eju tur, kur mūki kaut ko rīko. Pie franciskāņiem vai karmelītiem."
Laji, kam tiek uzticēta mazo grupu vadīšana, ir jāizvēlas nevis pēc ambīcijām, bet atbilstoši spējām + attiecīgi jāsagatavo, kā arī šie vadītāji regulāri jāpieskata un garīgi jāaprūpē. Faktiski mācītājam ar draudzes mazo grupu vadītājiem vajadzētu tādas pašas (tā paša līmeņa un tuvuma) attiecības, kādas mazo grupu vadītājiem ir ar savas grupas locekļiem. Ja tā nav, tad problēmas noteikti var rasties un eventuāli arī rodas.
Tomēr mazās grupas ir par ārkārtīgu svētību tur, kur tās labi darbojas. Pie atbilstošas vadītāju sagatavošanas mazā grupa diez vai cilvēkiem varētu aizstāt dievkalpojumu, jo cilvēkiem tiek mācīts gan par dievkalpojuma, gan mazās grupas īsto vietu. Protams, vienmēr var būt cilvēki, kuri biežāk nāk uz mazo grupu kā uz dievkalpojumu, tomēr viņi, visticamākais, nenāktu uz draudzi vispār, ja nebūtu mazās grupas, tādēļ attiecībā uz viņiem diez vai var uzskatīt, ka viņus mazā grupa attur no dievkalpojuma apmeklēšanas. |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.09 20:52:18
Vilks , mazo grupu teoriju esmu labi apguvis.
Ir iznācis saskarties ar pozitīviem piemēriem - vīru vakariem un kundžu ( pārsvarā ) Bībeles pulciņiem.
Bet , redz, cilvēki dalās, ka neiet nemaz tik gludi. Arī pats atceros, ka 20.gs beigās pārsvarā visi man zināmie eksperimenti luterāņu draudzēs ar entuziastu grupiņām ( un cik mācītājs tādus var pieskatīt ) beidzās ar jaunu harizmātiskas ievirzes sektiņu izveidošanos.
Piemēram, Ugālē bija tāds gadījums.
Un kam salīdzinoši mazā draudzē (tādas ir nospiedošais vairākums ) vēl mazās grupiņas?
Sanāk tāda kā loterija. Pieļauju, ka tajā var būt arī laimests.
---
Tāpēc , lūdzu, kādus pozitīvus piemērus ar mazajām grupām iz luterāņu draudžu dzīves. Kur un kā? Jo ar teoriju par grupu noderīgumu ir par maz.
|
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2010.10.10 23:27:08
indriķis (labs)
Man laikam ir paveicies ar mazajām grupiņām. Nezinu vai to var nosaukt par kādu lielu teoriju, vai kaut kur daudz lasītu, bet esmu redzējis kā šādas grupiņas ļoti labi darbojas un sniedz daudz svētības.
1. Kāda ģimene, tēvs un māte (jau gados vecāki kristieši), pie sevis mājās reizi nedēļā aicina draudzes jauniešus. Faktiski tas izveidojas ļoti brīvi un spontāni, jo šie "vadītāji" viesiem ir kā vecāki. Pabaro, pavāķī, pārrunā svētdien sprediķī dzirdēto, dzied, lasa Bībeli, tāpat kopīgi padalās kā kuram gājis, aizlūdz. Tur var nāk, var tik lab var arī nenākt, bet neviens i nedomā daudz strīdēties ar saviem "vadītājiem". Cik esmu to piedzīvojis, tad šī grupiņa daudziem jauniešiem bija kaut kas līdz šim nepieredzēts, ko varbūt nebija viņiem snieguši pat īstie vecāki vai draugi.
2.Grupiņa, kas arī lieliski var darboties uz pilnīgi uz līdzvērtīgiem noteikumiem. Neviens nav pirmais vai otrais. Vairāk jau tas kurš uzņem pie sevis ir vadītājs (namatēvs, namamāte), kurš nedaudz vada - vai ir laiks lūgt, vai lasīt, vai dziedāt. Bet man laikam paveicies, ka nevienam pilnīgi nav nekādas ambīcijas dominēt, jo katrs ir pietiekami patstāvīgs, katram sava dzīve. Citreiz šī kopā būšana ir arī kā pienākums, bet vairāk tā ir iespēja visā ikdienas skrējienā darīt to, ko bieži vieni esot nedarām - lasīt Bībeli, lūgt, aizlūgt, varbūt, ja vēlās padalīties, paprasīt padomu. Citreiz vari tā pateikt, esmu noguris, es gribu labāk paklausīties ko jūs sakāt, ko par to vai citu lietu domājat.
Tā vai citādi, grupiņa vai arī ne grupiņa, bet to varētu nosaukt arī par draudzību. Tā gan ir ļoti svarīga, ka mums ir vismaz viens cilvēks , draugs - kristiestis, kurš līdzīgi domā un jūt kā tu pats.
Tas nebūt ir viss, ko var par grupiņām sacīt. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2010.10.12 09:32:15
Izejam vēl vienu loku!
Mēs runājām par aizlūgšanām, mazajām grupiņām, par iespēju izrunāties citam ar citu, kas ir patiesībā eksistenciāli svarīgi.
Bet kādu lomu jūsuprāt pie tā visa spēlē grēksūdze? Grēkšudze vairāk it kā nodarbojas ar pāridarījumiem, vainu... Kāda ir jūsu pieredze? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.10.12 09:38:23
Raimonds
Hm, ja ir runa par `izsūdziet cits citam savus grēkus` veida grēksūdzi, tad nez vai konflikta vidū diži dziedinoši būs, ja teiksim abas konkrētās māsas viena otrai atklās ne vien ko pateikušas, bet arī ko domās viena par otru perinājušas. Iespējams, labāk ļaut kādam laiciņam paiet, mēģināt pašām Dieva priekšā nožēlot, kas nožēlojams, piedot, kas piedodams, koncentrēties uz kādu pozitīvu programmu, kas draudzē darāms, bet to dziļo revīziju un izrunāšanos atstāt uz laiku, kad viena otras kurpēs būs iejutušās, nevis tikai caur zobiem novilks pareizu tekstu par piedošanu Jēzus vārdā. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.10.12 09:42:59
Aivars
Vai nav, ka citreiz rodas priekštats, kā kaut kas, tā grēksūdze... Kāda problēma ... grēksūdze, kāds nodarījis ziepes, tevī tas izsauc dabisku sašutumu - grēksūdze, parrāk laimīgs - grēksūdze, parrāk bēdīgs - grēksūdze. |
:: Pievienot komentāru
|
