Adonika 
|
Iesūtīts:
2010.07.14 10:37:11
Tātad - vai Dievam, kurš tak visa Radītājs ir māte? |
|
indriķis (labs)  |
# Iesūtīts: 2010.07.23 08:16:51
Betānija, tava centība ir uzteicama,
bet mēs vnk nepieņemam šādu Marijas kultu kā preļestj ,
mums, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem,
ir Vidutājs un Aizstāvis pie Tēva, Dieva Dēls, Jēzus Kristus.
Starpība ir liela, jaunavas Marijas kulta avoti ir dievbijīgi pieņēmumi un diskutējamas atklāšanās.
Bet Jēzu mēs sastopam dievišķajā Atklāsmē - Rakstos,
lai top slavēts Jēzus Kristus! |
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.23 18:26:46
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Brali Indriķi!
Vārda Прельщенный tulkojums - pavedinātais, savaldzinātais, iekārdinātais, pavestais, apburtais. Vārds прелесть - iepriekšizredzētības ekstāzes stāvoklis, kādā sevi ieved cilvēks, kurš ir ļāvies sātana valdzinājumam.
Iepriekšizredzētība iznīcina arī vēlēšanos un nepieciešamību pēc labiem darbiem, vai pat darbības vispār.
Būtībā zūd jēga kristīgai mīlestībai un piedošanai.
Galu galā – šī predestinācijas mācība apvaino Dievu, ignorējot Viņa augstāko mīlestību, žēlastību un piedošanu.
Izredzētības(predestinācijas) ilūzijas stāvoklis.
Izredzētības ilūzijas sākums- pārlieka uzticēšanās un paļaušanās uz sevi. Piemēram, uzticēšanās saviem subjektīviem pārdzīvojumiem un to kultivēšana; kā rezultātā cilvēkam rodas dažādi redzes vai dzirdes tēli. Savas fantāzijas veidotos attēlus un dēmonu spēles šie cilvēki bieži vien uzskata kā Dieva atklāsmēm, eņģeļu vai svēto apmeklējumu.
Izredzētības ilūzijas pamats, kā jebkura grēka pamats ir lepnība un sevis pārvērtēšana. Lepnumam ir daudz dažādu aspektu, daudz paveidu. Lepnība cilvēku priekšā - tā ir lepnība pasaulē, tas, ko mēs saprotam kā augstprātību. Cits lepnības veids – garīgā lepnība, lepnība Dieva priekšā, kad cilvēkam liekas, ka viņam jau ir žēlastību pilnība un viss nepieciešamais dvēseles glābšanai, ka viņam vairs nekas nav vajadzīgs. Lepnībā sevi apbrīnodams, viņš nejūt vajadzību pēc Dieva palīdzības, viņam liekas, ka viņš var visu sasniegt pats, ar savu prātu un savu personīgo gribu. Te sākas garīgās dzīves centra pārvietošanās no Dieva uz sevi pašu, šeit sākas garīgais egocentrisms. Cilvēks vēlās smelties garīgo spēku sevī, savos garīgajos pārdzīvojumos un paša personīgajās atklāsmēs. Līdzīgie pievelkas savā starpā, tas ir garīgo simpātiju likums. Tāpēc lepnība ieved cilvēku kontaktā, tas ir, ciešā tuvībā ar lepnības garu – sātanu. Lepnā cilvēka dvēsele sāk saņemt informāciju no dēmoniem, informāciju no kritušiem, tumšajiem gariem, informāciju spožu ideju veidā, informāciju, kur kritušais eņģelis parādās līdzīgs gaismas eņģelim, šīs idejas un atklāsmes tiek pieņemtas kā garīgi atklājumi un šāda dvēsele sāk uzskatīt, ka tai tiek dotas īpašas atklāsmes, kā vēl nevienam, kā šai dvēselei, kas īstenībā slimo ar lepnību.
Jūtu un emociju sfērā sātans dod šādai dvēselei tādas īpašas sajūsmas un pacilātību, kas liekas kā īpaša Dieva žēlastība. Tā viņam liekas kā Svētā Gara dāvana, augstākais garīgais dvēseles stāvoklis, viņa dvēseles paradīze. Taču īstenībā šīs sajūsmas ir tikai izsmalcināta pasaulīgu kaislību un vēlmju darbība, kuras ierosina un izveido dēmoniskais spēks, un kuras cilvēks vēl nav atpazinis un tāpēc nespēj atbrīvoties no tām. Un tā lūk, šādu nervu, miesas un asiņu uzbudinājumu uzņem kā īpašu garīgu, Dieva dotu stāvokli. Taču jāsaka ka šo sātana iedvesmu un sajūsmu laikā dvēsele savos dziļumos tomēr sajūt kā kaut ko baisu un svešu. Tāpēc šiem kārdinātāja radītajiem „sajūsmas” uzplūdiem seko krīze un izmisums. Gandrīz visiem sātana savaldzinātajiem periodiski rodas tāds briesmīgu skumju stāvoklis, ka viņi grib beigt dzīvi pašnāvībā.
Sātana savaldzinātais saņem informāciju jūtu līmenī. Tas var izpausties kā īpaši redzējumi, vīzijas, līdzīgi narkomānu vīzijām, reizēm haotiski tēli, reizēm veselas ainas, kuras uzspēlē dēmons viņa priekšā. Arī lūgšanas laikā šādi cilvēki bieži grib paši redzēt vizuālā plāksnē to, par ko lūdzas, iedomājas paradīzes un elles ainas.(fantāzijas un redzamie priekšstati lūgšanas laikā – tā ir lūgšanas pataloģija. Un bieži, kaut arī ne vienmēr – tas ir viens no šīs savaldzinātības simptomiem. Dažreiz dzird balsis, kuras pieņem par Eņģeļa sargātāja balsi vai eņģeļu herubimu kori. Un beidzot nonāk pie slēdziena, ka viņam vairs neviens nav vajadzīgs: ne Jēzus Mācītājs, ne Dieva Vārds, ne Baznīcas pieredze, ne Baznīcas mācība; jo viņiem liekas, ka Dievs viņu izvēlējis kā pravieti, kā savu sarunu biedru, ka viņš saņem iedvesmas un domas tieši no Dieva. Drīzumā šāds cilvēks vispār neuztver to, ko saka Svētie Raksti. Ja viņu pūlas pārliecināt, ka jāpieņem Baznīcas tēvu pieredze, tad šai dvēselei sāk likties, ka šie tēvi varbūt arī ir sasnieguši kādus garīgos augstumus, bet savaldzinātais sasniedzis lielākus augstumus un saskata vairāk, kā viņi. Ja viņu pūlas pārliecināt, ka tas no dēmona, tad viņš uzskata, ka to runā neapgaismoti ļaudis, kuri vienkārši nesaprot viņa garīgos augstumus un runā no savas skaudības un mazuma pozīcijas. Tāpēc savaldzinātais savā sirdī dziļi nicina tos, kuri vēlās atvērt viņam acis un izvest no šī stāvokļa, kas ved pretī bojāejai.
Reizēm šai izredzētības stāvoklī iekrīt arī cilvēki, kuri garīgajā dzīvē mazliet pavirzījušies un pēc tam sākuši priecāties paši par sevi. Šis stāvoklis nerodas uzreiz, bet sākas, kā likums no protestēšanas, pēc tam no nepaklausības tiem, kuru varā atrodas, lajiem tā ir Baznīcas hierarhija, klosterī- garīgais tēvs. Pēc tam nepaklausība pāriet neviena padoma nepieņemšanā un naidā pret to, kurš tos dod. Cilvēks kļūst pats sev elks, viņš vairs nevar patiesi lūgties Dievu, kaut arī veiktu garas un daudzas lūgšanas. Jo patiesā lūgšanā mēs apzināmies savu personīgo nepietiekamību un nevarību, bet savaldzinātais zemapziņā uzskata, ka jau saņēmis visu vajadzīgo dvēseles glābšanai. Un Dievs viņam kļūst it kā nevajadzīgs un lieks. Savaldzinātais meklē lūgšanā atkal jaunas, satriecošas atklāsmes, asus dvēseles pārdzīvojumus. Viņš kļūst par savu kaislību, kuras sātans viņam rāda kā īpaši augstas garīgās jūtas, gardēdi. Tumšie spēki nāk šai viņiem atvērtajā dvēselē, atsaucas viņa aicinājumam un cilvēkam liekas, ka viņš šeit, uz zemes zina un redz to, ko paradīzē redz svētie.
Tāds cilvēks pakāpeniski sāk dievināt, sāk just sevi kā pasaules centru. Viņš nespēj mīlēt citus, jo mīl sevi un vēl kā mīl. Viņš mīl sevi ar kaut kādu reliģisku apbrīnu un tāpēc ir sašutis, ka pārējie neizturas pret viņu tāpat. Bieži šāds cilvēks ir naidā ar apkārtējiem, viņš spēj atzīt tikai to, kurš tic viņa iedomātām spējām un iedomātam svētumam. Šie cilvēki pakāpeniski degradējās gan garīgi, gan prāta spējās un viņi kļūst apkārtējiem par izsmieklu. Reizēm viņiem lūgšanas laikā ekstātiskā uzbudinājumā sākas ko**ulsijas, krampji, putas nu lūpām, viņi pārtrauc lūgšanu ar kaut kādiem kliedzieniem un izsaucieniem. Un arī esot šādā nožēlojamā stāvoklī, viņi nenonāk pie skaidra saprāta. Viņiem liekas, ka pasaule ir netaisnīga pret viņiem, vajā un moka viņus kā visus praviešus.
Pat svēto dzīvē mēs lasām par šādiem savaldzinātības gadījumiem, par tām vīzijām, kuras šie iedomāti izredzētie pieņēma par Pestītāja, Dievmātes un eņģeļu parādīšanos, un gaidīja no citiem ievērību un uzmanību. Parasti tie, kuri iekrituši šai izredzētības purvā, kā vilku slazdā, paliek tajā, un nevar no tā izrauties; no viltus izredzētības cilvēku var glābt tikai īpaša Dieva žēlastība. Tikai kāds spēcīgs un briesmīgs pārdzīvojums var atgriezt cilvēkam zaudēto pazemību un atjaunot atkaramību no Dieva. Tāpēc, ja arī ir dziedināšanas gadījumi, tie notiek caur lielām ciešanām, ilgām slimībām vai kādu īpašu Dieva spēka iejaukšanos. Tāpēc garīgajā ceļā lepnība ir vislielākās briesmas un posts. Dažādi grēki attālina cilvēku no Dieva, katrs grēks – tā ir slepena savienība ar sātanu, bet lepnība ir visbīstamākā. Tā padara cilvēku par savējo ļauno garu vidū, rada saiti ar sātanu.
|
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.23 18:27:53
LŪDZIETIES KOPĀ PRIECĪGU SIRDI
Sātana graujošie plāni
Ģimenei jāveltī sevi Dievam un ar savu svētumu jāpasargā sevi no sātana un viņa postošās darbības. Viņš sēj ģimenē pašu bīstamāko ļaunuma sēklu – naidu un šķelšanos. Tās ir vēža šūnas, kuras iznīcina cilvēka garīgās vienības pamatus. 1988.gada 25.oktobrī Dievmāte teica: «Marija, tā ir Sieviete no Svētiem Rakstiem, kas vienotībā ar savu Dēlu uzvarēja sātanu» (Быт. 3,15 и Откр. 12,1-6).
Bīskaps Melingo, pazīstamais ekzorcists, kādā sarunā teica, ka Dievmāte bija pirmais ekzorcists. Kopā ar savu Dēlu Viņa uzvarēs sātanu. Viņas Dēls ir ne tikai Jēzus, bet arī katrs no mums, un Viņa ģimene ir ne tikai Nācaretes ģimene, bet katra ģimene. Cilvēks un ģimene, kuri atrodas tuvu Viņas mātišķajai Sirdij, ir pasargāti no graujošās darbības.
1994.gada 25.ja**āra vēstījumā Dievmāte atkal runā par sātana darbiem un nolūkiem: «Sātans grib mūsos sagraut Dievišķās mīlestības spēku, lai varētu pār mums valdīt, valdīt pār mūsu ģimenēm, mūsu jūtām un lēmumiem. Tur, kur valda sātans, paliek tikai drupas. Dievmāte atkal parādās kā Tā, kura ņem mūs Savas Mīlestības patvērumā, un aizbildina par mums pie Dieva. Un ja atsevišķa persona vai ģimene nepieņem Dievmātes palīdzību un Viņas patvērumu, tad ar to tā atver durvis sātanam, kurš arī sīkumos mūs tā kārdina, ka mēs zaudējam ticību, cerību un mīlestību. (25.martā 1995).
|
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.23 18:29:09
Lūgšana: veltīšanās Marijai
Pateicos Tev, Marija, par Tavu Mātes aicinājumu. Mūsu Pestītāja Māte un Miera Karaliene, šodien veltīju Tev savu dzīvi un mīlestību. Jēzus, nomirstot uz krusta, deva man Tevi. Paņem mani savā patvērumā. Māte, es vēlos tā mīlēt Jēzu, kā Tu viņu mīli. Kopā ar Tevi gribu iemācīties klausīties Tēva vārdu un izpildīt Viņa gribu. Marija, kopā ar Tevi gribu iemācīties mīlēt visus cilvēkus kā māsas un brāļus, jo visi viņi pieder Tev.
Es veltīju sevi Tev, lai mana lūgšana ir sirds lūgšana, kurā es atradīšu mieru, mīlestību un spēku, lai apvienotos. Veltīju Tev manu pagātni, tagadni un nākotni, visas manas dotības un visas manas spējas. Vēlos, kā Jēzus pieaugt blakus Tev. Lai no šī brīža kopā ar Tevi viss manī godina Dievu. Lai mana dvēsele kopā ar Tevi priecājas par Viņa mīlestību un žēlsirdību.
Veltīju Tev arī visu savu ģimeni, visus manus draugus un visus tos, kurus satieku un ar kuriem kopā strādāju.
Tā kā Tu, vēlos, lai mani piepilda Svētais Gars. Lai mana sirds tāpat kā Tavējā klausa Viņa aicinājumam. Ak, Pasaules Māte, lai ar Tavu aizbildniecību mani vārdi kļūtu nešaubīgi, lai es nekad neļautos sevi aptraipīt grēkam. Amen.
|
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.23 18:37:07
Lūgšana par piecām žēlastībām
Mūžīgais debesu Tēvs, Tavs Dēls ir solījis, ka Viņš dāvās mums visas žēlastības, kādas mēs no Tevis lūgsim Viņa vārdā. Paļaujoties uz šo solījumu, es Jēzus Kristus vārdā un Viņa nopelnu dēļ lūdzu no Tevis piecas žēlastības:
Pirmkārt, es lūdzu piedošanu par visiem pārkāpumiem, kādus esmu izdarījis. Es no visas sirds nožēloju savus grēkus, jo ar tiem esmu apvainojis Tevi, mans Dievs, kas esi bezgalīgi labs.
Otrkārt, es lūdzu, dāvā man savu dievišķo gaismu, kas man ļautu pilnībā saskatīt visu šīs pasaules lietu niecību un pareizi novērtēt Tavu neizsakāmo cildenumu un labumu.
Treškārt, es lūdzu, lai Tu man dāvā tādu spēju Tevi mīlēt, ka es vairs nepiesaistītu savu sirdi radījumiem, it īpaši, lai nedomātu tik daudz par sevi, un lai mīlētu vienīgi Tavu svēto gribu.
Ceturtkārt, dāvā man žēlastību, lai es spētu pilnībā uzticēties Jēzus Kristus nopelnu atpestīšanas spēkam un arī Jaunavas Marijas aizbildniecības spēkam.
Piektkārt, es lūdzu pacietības un izturības žēlastību. Es gan zinu, ka vienmēr, kad vien es lūdzu Tavu palīdzību, Tu man agri vai vēlu atbildēsi un nāksi palīgā, bet es baidos vienīgi pats par sevi, ka es varētu aiz nolaidības vajadzīgajā brīdī nevērsties pie Tevis, un tādā veidā pats sevi novest postā.
Dāvā man, mūžīgais Tēvs, arī žēlastību vienmēr lūgties Jēzus vārdā. Amen.
Sv. Alfons Ligūri
|
falafel [134.2.165.15] |
# Iesūtīts: 2010.07.23 18:37:26
Betānija klau, izskatās, ka tev spamošanas bana termiņš ir beidzies! |
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.23 18:46:13
Vissvētākā Jēzus Sirds,
Pārņem mani pilnīgi Savā rīcībā.
Dari, Kungs, ka Tavi nodomi kļūst par maniem nodomiem un
Tavi rīcības motīvi – par manējiem.
Dari, Kungs, lai es domātu Tavas domas un runātu Tavus vārdus.
Ļauj man paslēpties Tavas Vissvētākās Sirds dzelmēs
un pilnībā saplūst ar Tevi.
No savas sirds dziļumiem es ................, slavēšu Tavu Vissvētāko Sirdi
un es apņemos tai dedzīgi kalpot –
to es darīšu daudz dedzīgāk nekā agrāk.
Es esmu vāja, bet zinu, ka Tavs Spēks mani atbalstīs,
tikai neļauj man novērst skatienu no Tava Vaiga,
nedz arī manai sirdij meklēt mierinājumu kur citur.
Es ..............., meklēšu vienīgi Tavu Vissvētāko Sirdi,
Es ilgošos vienīgi pēc Tevis.
Jēzus Vissvētākā Sirds, neļauj man piesaistīties nekam,
kas būtu pretējs Tavam Svētumam un Tavai Gribai.
Izsijā mani caurcaurēm un pārliecinies,
ka manī vairs nemājo neviens no Taviem sāncenšiem.
Sākot ar šo dienu savelc vēl ciešāk tās Mīlestības saites,
kurām Tu esi mani apvijis,
dāvā manai dvēselei slāpes pēc Tevis,
bet manai sirdij atļauj saslimt ar mīlestību uz Tevi.
Vissvētākā Jēzus Sirds, nekavējies…
Nāc un sadedzini visu manu būtību Tavas Kvēlojošās Mīlestības Liesmās.
Viss, ko es no šī brīža darīšu,
tiks veikts vienīgi Tavās interesēs un Tavam lielākam Godam –
it neko es nevēlos paturēt sev.
Es ..............., atdodu savu dzīvi Tev
un no šīs dienas es vēlos būt Tavas Mīlestības verdzene,
Tavu kvēlojošo Ilgu un Ciešanu upuris.
Es vēlos nest labumu Tavai Baznīcai
un kļūt par Tavas Dvēseles rotaļlietu.
Lai rūgtums, ko izraisa dvēseļu kurlums un viņu kritieni
dara mani līdzīgāku Tavam Krustā sistā attēlam.
Piepildi manu dvēseles biķeri līdz tā malām.
Vissvētākā Jēzus Sirds, neaiztaupi man Savu Krustu,
tāpat kā Tēvs Tev neaiztaupīja Tavējo.
Sasaisti manas acis, domas un vēlmes,
pakļaujot tās vienīgi Tavai Vissvētākajai Sirdij.
Es esmu necienīga un neesmu neko nopelnījusi,
bet palīdzi man būt uzticīgai šim sevis veltīšanas aktam,
palīdzi man nenogurstoši piesaukt Tavu Svēto Vārdu.
Dari, Kungs, lai mans gars izvairītos no visa, kas neesi Tu.
Vissvētākā Jēzus Sirds, dari, ka mana dvēsele citu dvēseļu pestīšanas labā
daudz vairāk nekā jebkad agrāk nestu sevī Tavas Miesas Brūces.
Es, ................., labprātīgi pakļauju savu gribu Tavējai no šī laika un mūžam.
Amen.”
|
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.07.23 21:13:48
Betānija
a bez liekas lirikas, divos vārdos? Māki? |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.07.23 21:23:04
Betānija , jaunavas Marijas ( patiesi svētītās starp sievietēm ) kulta noraidīšana dēļ preļestj jau ir vnk rēķināšanās ar atklāto ( Rakstos ) iepretim neskaidrajam (ārpus bibliskajam ) un līdz ar to nepārliecinošajam.
Un Rakstos par mūsu Pestītāju - Kungu Jēzu Kristu viss nepieciešamais mums darīts zināms. S.D.G.
Paldies Tev par izsmeļošo preļestj skaidrojumu. |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.07.23 21:27:46
indriķis (labs)
Cik atceros - zem Betānija nika apukšā sēdēja brālis, nevis māsa... |
incognito  |
# Iesūtīts: 2010.07.23 21:28:40
Nu, ja Dievs būtu gribējis Jēzus māti iecelt par debesu un zemes ķēniņieni, kas gan varētu iebilst? |
falafel [134.2.165.15] |
# Iesūtīts: 2010.07.23 21:30:34
incognito Mulderam kaut kas nepatika - viņš bija uzodis Jeremijas grāmatā, ka kaut kas neštimmē, lai gan Jeremija dzīvoja krietni pirms Marijas. |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.07.23 21:41:05
falafel [134.2.165.15]
Nu, kas ir Jeremija un kas ir Dievs? Kristiešu Dievs ir absolūts monarhs, kas pat no akmeņiem var Ābrahama bērnus radīt. Nevar būt nekādu teoloģisku argumentu, kāpēc viņš nevarētu iecelt jebkuru par jebko, vai tad ne?
|
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.07.23 22:13:20
piebeidzam komentus?
Atkal sāpīga varžacss pagadījās? |
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.24 10:14:45
Slava Kungam! Gods Dievam!
Es jūs visus mīlu Jēzus Kristus Vārdā!
Mīļie brāļi un māsas neterējiet laiku lai kostos sava starpā bet mīliet cits citu, pieaudziet gudrībā un tikumos, krājiet mantu debesīs, pieņemiet Trīsvienīgā Dieva, jaunavas Marijas un visu Svēto mīlestību!
"Tuvakmīlestība ir mērs, ar kuru Kungs mūs visus mēros." (Sv.t.Pio)
Lai mūs svēti Visvarenais un Žēlsirdīgais Dievs! Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā! Amen! |
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.24 10:29:05
Betānija ir vietas nosaukums kur Jēzum labpatika uzkavēties ... nevis Vārds ...
|
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.24 10:30:13
Lielajā Dieva mīlestībā, dārgie bērni, es nāku šodien pie jums, lai vadītu jūs pazemības un labestības ceļā. Pirmā apstāšanās šajā ceļā, mani bērni, ir grēksūdze. Atsakieties no jūsu lepnības un nostājieties ceļos mana Dēla priekšā. Saprotiet jel, mīļie bērni, ka jums nekas nepieder un paši no sevis jūs nespējat neko . Vienīgais jūsu īpašums, kas ir jūsu pašu radīts, ir grēks. Šķīstieties un ieņemiet pazemības un lēnprātības stāju. Mans Dēls spēj uzvarēt ar spēku, bet Viņš izvēlas labestību, pazemību un mīlestību. Sekojiet manam Dēlam un sniedziet man jūsu rokas, lai mēs reizē kāpjam kalnā un uzvaram. Pateicos jums! ”
|
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.24 10:34:44
Lūgšanas pirms grēksūdzes
Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs, sava Dēla vārdā Tu mani atvedi uz šejieni, lai es vajadzīgajā brīdī saņemtu Tavu žēlastību un piedošanu. Atver manas acis, lai es redzētu ļaunumu, kuru esmu izdarījis. Pieskaries manai sirdij un laipni pievērsies man, nabaga grēciniekam, lai tur, kur grēks ir nošķīris mani no Tevis, Tava mīlestība mani atkal Tev tuvina, lai tur, kur grēks ir mani darījis vāju, Tavs spēks mani dziedina un stiprina; lai tur, kur grēks ir atnesis nāvi, Tavs Gars mani paceļ jaunai dzīvei. Dāvā man jaunu sirdi, lai es mīlētu Tevi tā, ka manā dzīvē atspoguļotos Tava Dēla atveids. Lai pasaule redz Kristus godu, kas atklājas Tavā Baznīcā, un nāk pie atziņas, ka Viņš, Jēzus Kristus, Tavs Dēls, ir mūsu Kungs, kuru Tu esi sūtījis. Amen.
Debesu Tēvs, es esmu grēkojis Tavā priekšā un vairs neesmu cienīgs saukties par Tavu bērnu. Es apņemos vairs negrēkot ar ( nosauciet savu galveno grēku ). Dāvā man žēlastību turēties pie šīs apņemšanās.
Mans Dievs, Tu vienmēr esi gatavs pieņemt grēcinieku, kas nožēlo savas kļūdas. Šodien es nāku pie Tevis, lai atzītos savos grēkos. Atsvaidzini manu atmiņu un apgaismo manu prātu, lai es spētu atcerēties visu, ar ko es esmu Tevi apvainojis. Aizskar manu sirdi tā, lai es spētu izjust patiesu nožēlu; māci, kā man runāt, lai mana grēksūdze būtu laba Tavā priekšā un es varētu saņemt piedošanu.
Īsas lūgšanas pirms grēksūdzes
1. Kungs Jēzu, Dieva Dēls, apžēlojies par mani, grēcinieku (10x)
2. Mīļais debesu Tēvs, es zinu, ka Tu mani mīli. Arī es Tevi mīlu. Es nožēloju savus grēkus. Lūdzu, piedod man. Turpmāk es vēlos darīt tikai labu, lai kļūtu līdzīgs Tavam Dēlam, Jēzum. Palīdzi man rīkoties pareizi un pret visiem izturēties labi. Amen.
3. Mans Dievs, no visas sirds es nožēloju savus grēkus. Esmu novērsies no laba darīšanas un devis priekšroku ļaunajam, esmu grēkojis pret Tevi, savu Dievu, ko man par visu vairāk būtu jāmīl. Es stingri apņemos ar Tavu palīdzību gandarīt par saviem grēkiem, turpmāk censties vairs negrēkot un izvairīties no visa, kas mani atkal varētu novest pie grēka. Mūsu Pestītājs Jēzus Kristus cieta un nomira par mums. Viņa vārdā, Kungs, apžēlojies par mani.
4. Mans Dievs, es no visas sirds nožēloju, ka ar saviem grēkiem esmu Tevi apvainojis. Mani šausmina jau pati doma, ka tādēļ es varu zaudēt man paredzēto debesu svētlaimi un iemantot mūžīgās ciešanas ellē. Tomēr vairāk par visu citu mani sāpina tas, ka ar saviem grēkiem esmu apvainojis tieši Tevi, mans Dievs, kas visā esi labs un kas būtu pelnījis vienīgi manu mīlestību. Tādēļ es, Tavas žēlastības stiprināts, stingri apņemos labi un kārtīgi izsūdzēt savus grēkus, gandarīt par tiem un turpmākajā dzīvē laboties. Amen.
5. Kungs Dievs, es paļaujos uz Tavu labestību un žēlsirdību. Es nožēloju visas sliktās lietas, ko esmu izdarījis. Nožēloju arī to, ka neesmu izdarījis labos darbus, kurus varēju izdarīt. Ļauj man mīlēt daudz vairāk, mīlēt Tevi no visas savas sirds.
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.07.24 10:51:11
Betānija
Nu gan pietiks tos palagus te atkal izvietot. |
Betānija |
# Iesūtīts: 2010.07.29 10:00:46
Mans Pestītāj , pavairo manu mīlestību, pavairo manu ticību un cerību, lai viss tas notiek saskaņā ar Tavu Dievišķo Gribu. Āmen.”
„Tuvakmīlestība ir mērs ar kuru Kungs mūs visus mēros.” (sv.t.Pio) |
:: Pievienot komentāru
|
