atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Vai mēs rūpīgi pārdomājam, kādu garīgo barību uzņemam?
Guntars
Iesūtīts: 2007.05.29 19:15:33
Tikko izlasīju rakstu „Lūgšana kā "sirds un prāta pacelšana uz Dievu"”. Arī man bija iespēja piedalīties tēva Lorensa vadītajā publiskā lekcijā "Kristīgā meditācija un starpreliģiju dialogs". Noklausījies lekciju, nodomāju, ka plakātu par šāda lekcijas norisi pie Lutera Akadēmijas ziņojuma dēļa paslepus piespraudis kāds RKB censonis. Taču tagad tēva Lorensa vizīte visai pozitīvā gaismā atspoguļota arī „Svētdienas Rītā” un www.lelb.lv.
Piekrītu, ka Svēto Rakstu vārdu pārdomāšana ir patiesi svētīga nodarbe; vai nu to sauktu par meditāciju, vai arī kādā citā vārdā. Taču tas, ko sludināja tēvs Lorenss nekādi nav apzīmējams ar vārdu kristīgs. [Vai arī būtu jāprecizē vārda „kristīgs” nozīme un lietojums.]
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Guntars
# Iesūtīts: 2007.05.30 13:15:02
Mulder,
Jauks rakurss! Ja, lai iepazītu, ko sludina citas denominācijas, tiek dots uzdevums tās papētīt tuvāk, tas ir tikai apsveicami.
Savukārt, ja šo denomināciju mācība tiek slavēta un uzdota par labu esam, tas man personīgi nešķiet pārāk labi. Kaut gan, varbūt tieši šāda pieeja, kad gari jāmācās atšķirt iepriekš par tiem neko daudz nezinot, pedagoģiski var būt ļoti efektīva.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.05.30 13:20:15
Guntars, nu protmas, es te biidu mazliet demagogjiju, tachu ir viegli atpaziit maldu maaciibasja taas birkas uzkabina mans maaciitaajs. Kudii gruutaak bet sveetiigaak ir Garus atpaziit arii tad kad visa pasaule vienaa balsii breec "sveets sveets..." Es kaa lajs patieshaam varu uzticeeties savam maaciitaajam un vinjam jaanes buus atbildiiba par to maaciibu ko vinjsh sludina man... tachu teologam, no kaa vairaak prasiis, jaaprot peldeet bez papildus liidzekljiem... tikai vinjsh un Dieva Vaards... Es nezinu kaa to maaca akadeemijaa, bet taads "izdziivoshanas kurss" buutu sveetiigs... laigan nekaada teorija neaizstaas reaalu dziivi!
Guntars
# Iesūtīts: 2007.05.30 13:22:10
Ctulhu
Paldies, bet noraidīšu šo visnotaļ kārdinošo ierosinājumu! Tas man liek domāt par Gen 3. nod.
Tur jau tā lieta, ka Dievam nav jāmeklē, kurus mīlēt un pulcināt ap sevi. Viņš nevis meklē labos, bet Pats tos rada - ar Kristus Evaņģelija pasludinājumu.
Guntars
# Iesūtīts: 2007.05.30 13:33:37
Ctulhu,
Šajā "versijā" vājo vietu nav! Taču nemēģināšu Jūs pārliecināt. Mani argumenti Jums izklausīsies kā ģeķība.
viesis [159.148.240.64]
# Iesūtīts: 2007.05.30 14:41:43
Guntars
Ja jau viss notiek at evanģēlija pasludinājumu, tad priekš kam tad kristības?

Labi, labi, vair neatbildēt. Slidenens jautājums, ko parasti apspriež rūdītie kristieši.

Bet par tavu domu, ka Dievs nemeklē, bet pats rada, tad tas nav tā. Dievs meklē:
Lk 13:34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti, cik reižu Es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap Sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus, bet jūs negribējāt.
Jņ 4:23 Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz.
Jņ 5:40 Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.
Andis Atvars [81.198.177.161]
# Iesūtīts: 2007.05.30 14:46:15
Jā, cilvēkam ir pieci maņu orgāni un ar tiem visai labi var orentēties.
lielais brālis
# Labojis lielais brālis: 2007.06.01 10:51:32
" Lai tiktu pestīts, NEKĀDĀ ZIŅĀ nav jābūt kristietim, NEKĀDĀ ZIŅĀ [izcēlumi paša tēva Lorensa] nav jātop kristītam un nav jāpieder Baznīcai . Būt par kristieti un, protams, arī tikt pestīts, var arī par Kristu neko pat nezinot.”

Bet Evaņģelijums saka ko pilnīgi pretēju.Mk.16:16 un daudzās,daudzās citās Rakstu vietās.
Un tad vēl cienījamais Vanaga kungs apvainojas, ka šos nosauc par heterodoksiju, ja viņš dod savu licenzi šādiem "garīgiem" ļaudīm.. Bet viņa sajūsmināšanās par katru jaunu garīgu lietu ir vispārzināma.
koments [216.224.124.124]
# Iesūtīts: 2007.06.01 11:16:21
Jāni Ginter, "nekas nav muļķīgāks par vēlēšanos vienmēr būt gudrākam par pārējiem." (Larošfuko)
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.06.01 11:59:19
Mīļie draugi, par ko te notiek šīs cīniņš? Vai tas, ka mēs esam gatavi uzklausīt cilvēku, kas ir uzkrājis kādu pieredzi, viņa teikto apspriežam un cenšamies to patiesi atspoguļot, nozīmē, ka mēs šo "barību ēdam"? Vai mēs neesam pietiekami stipri savā ticībā, lai uzklausītu, ko ļaudis saka no savas pieredzes, lai labo paturētu un to, kas mums neder, atmestu? Paldies tiem, kas norāda uz pamanītajām bīstamajām vietām, bet vai tas dod tiesības apvainot mūsu Baznīcu, mūsu Arhibīskapu un mūsu mācītājus heterodoksijā un citos pārkāpumos? Ko gan lai tad sakām par tiem teoloģijas studentiem, kas mācās iepazīt citas reliģiskās pieredzes, citas mūsdienu reliģijas? Vai viņi vispār drīkst kaut ko tādu uzklausīt? Vai tā nekļūst par svešas "garīgās barības ēšanu"?

Būtu gan labi, ja mēs šeit debatēs apgūtu to vienkāršo patiesību, ka mēs viens otru no maldiem var pasargāt, norādot uz kļūdām ceļā, uz kļūdām atziņā un nevis norādot uz otras perosnas mentālajām vai intelektuālajām (faktiskām vai iedomātām) nepilnībām.
vilks
# Iesūtīts: 2007.06.01 12:24:48
nezin, te daži pieminēja vilkus, lai gan manis tai pasākumā patiesi nebija bet es ieteiktu gan LA studentiem tādus pasākumus apmeklēt, lai viņi vingrinātos atšķirt graudus no pelavām. Un ieraudzītu, ka dažas pelavas nepadara visu maisa saturu par pelavām, bet gan ka graudu varbūt ir vairāk nekā viņi nereti domā. +vajag jau mācīties diskutēt uz vietas, kā arī iemācīties ieklausīties citu viedokļos tas viss pieder pie akadēmiskas izglītības :p
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.06.01 14:04:01
vilks
Bet ko darīt, ja tāds students nav vēl ieguvis stingru pamatu t.i. vēl tā īsti nespēj lietas (garus) izšķirt, ko paturēt un ko atraidīt un ir uzņēmīgs pret visu ko viņam saka?

Nākamais - tas pasākums (cik no savas puses sapratu) tika reklamēts, kā kaut, kas labs arī luterānim. Tad tāds students vai vispār kristietis, to visu sevī uzņem un prātā atzīst kā labu esam. Lai gan no šīs diskusijas autora novērojumiem redzams, ka tur tika pasludinātas antikristīgas mācības.

Un vēl, nevajadzētu šadu pasākumu jaukt ar Akadēmijas mācību solu, kur citas reliģijas tiek analizētas Luterisko Ticības apliecību un Svēto Rakstu gaismā, kur nav iespējams par svešām mācībām jūsmot.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.06.01 14:25:31
Ctulhu, cilvēki dažādi... ja kas!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.06.01 14:29:38
Ctulhu, nu vo... Bet kāmēr mācās, tikmēr šis ir jāsargā kontrolētā vidē.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.06.01 14:35:37
Ctulhu, nu kā Lutera Akadēmija un vispār LELB arī kontrolē ko saviems tudentiem māca.
Dzelzs Felix [81.198.140.203]
# Iesūtīts: 2007.06.01 15:11:56
Ja šeit vajag kādu represēt, esmu jūsu rīcībā.
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.06.01 16:38:18
-=AH=- [212.227.49.27], man ir žēl, ka šis debates tika dzēstas. Es arī domāju, ka tā nebija ķengāšanās. Tomēr, es akceptēju mūsu lapas redaktora rīcību, kam ir uzlikta liela atbildība un tai pašā laikā dotas arī lielas tiesības.
+Jānis
# Labojis +Jānis: 2007.06.01 17:10:18
Tēmas pieteikums ir: "Vai mēs rūpīgi pārdomājam, kādu garīgo barību uzņemam", bet izvērsums drīzāk ir: "Nav nevienam ko domāt, visiem ir jābauda tikai tāda garīgā barība, kuru aprobējis un par labu esam atzinis esmu es. Un man ir viedoklis, kaut neesmu ne dzirdējis, ne lasījis".
Piekrītu Mulderam, ka šāda baiļošanās un ilgas pēc stingras cenzūras atklāj neuzticēšanos paša ticībai un evaņģēlija spēkam. Kaut kur dzirdēju arī "bausli" - tev nebūs savu tuvāko par muļķi turēt." Nav jau tie studenti un kristīgie laji tik stulbi, kā jūs domājat.

Dzirdēju t.Lorensu divas reizes. Vispirms bija iespēja parunāt ar viņu šaurākā lokā, pēc tam noklausījos viņa lekciju M.Pils ielā 2. Ne vienā, ne otrā vietā nedzirdēju viņu izsakām tādus apgalvojumus, kādi šeit viņam piedēvēti. Viņš pats par to nesāka runāt, un tikai tad, kad viņam neatlaidīgi jautāja par meditēšanu kopā ar citu ticību piederīgajiem, viņš uzsvēra, ka svarīgākais ir meditēt kopā ar ticības brāļiem un māsām. Tomēr, ņemot vērā postošos reliģiskos konfliktus, ir jāmeklē ceļš uz saprašanos. Kopīga meditācija, jeb drīzāk - meditēšana vienā laikā un vietā ar citiem, var radīt lielākuuzticēšanos un motivēt mierīgai līdzāspastāvēšanai. Kopsavilkums bija tāds, ka meditēšana vienlaicīgi ar citas reliģijas pārstāvi ir jāsaprot kā līdzeklis saprašanās meklējumos nevis kā piedalīšanās kopīgā kultiskā darbībā. Un, ja tā padomā, sēdēt iepretī musulmanim, aizvērt acis un savā prātā lūgties: "Nāc, Kungs Jēzu", vai "Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, žēlo, mani grēcinieku!" - kaut kas tāds notiek katrā lielākas lidostas kapellā vai, kā tagad saka, meditāciju telpā, kur pirms lidošanas ieiet palūgties dažādi ļaudis.

Protams, šī tēma bija problemātiskākā visā priekšā cēlumā, taču tā nebija vienīgā un pat ne tuvu ne galvenā. Šīs t.Lorensa otrā plāna domas nepadara par vircu meditāciju vispār. Manuprāt te jālieto Sv.Pāvila ieteikums 1.Tes.5:1 -
16 Esiet priecīgi vienumēr,
17 lūdziet bez mitēšanās Dievu.
18 Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.
19 Neapslāpējiet Garu,
20 nenicinait pravietošanu;
21 pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!

Tā arī šeit, daļa, par kuru varētu domāt kā par paturamu, ir prāta lūgšana/sirds lūgšana, kas ir bijusi pazīstama jau senajiem baznīcas tēviem. Pagaidām nezinu, cik lielu labumu man varētu nest tas, ja pusstundu rītā un vakarā es veltītu sēžot klusumā un lūdzot pie sevis "maranata - nāci, Kungs". Bet neieskatu arī ļaunumu, ko tas man varētu atnest. Tādēļ, pirms kaut ko ieteikt vai noraidīt, es labprāt dziļāk iepazītos ar Jāņa Kasiāna konferencēm, uz kurām lielā mērā balstīta šī prakse, ar Sīrijas Efraima vai Sv. Jāņa no Krusta rakstiem, pamēģinātu pats kādu laiku tā palūgties un tad varbūt varētu izteikt savu personīgo spriedumu, vai tas, kas man ir atļauts, šinī gadījumā man arī der.

+Jānis
# Iesūtīts: 2007.06.01 17:25:08
Ctulhu , ir lietas, ko nevar darīt, pat ja tās nestu labāku rezultātu kādā citā jomā. Ja kaut ko dara, ir jābūt skaidrībā, kas tas ir. Tādēļ, piemēram, nepiekritu noturēt Domā kopīgu lūgšanu ar dalailamu, jo tad nebūtu skaidrs, ko mēs tur darām - kaut vai tikai ņemot vērā to, ka budismā nav tāda Dieva koncepta, pie kura varētu vērsties ar lūgšanu. Taču man nebūtu iebildumu lūgt savu Dievu, sēžot viņam blakus trolejbusā.
+Jānis
# Labojis +Jānis: 2007.06.01 17:40:41
Ctulhu, ideju pārklāšanās zonas izpētei un uzsvēršanai ir cita līmeņa aktivitātes - dialogs, studijas, kopīgu dokumentu publicēšana, iesaistīšanās kopīgos projektos, kas balstīti kopīgajās idejās. Kā teikts Romas katoļu dokumentā "Dominus Iesus", baznīca nenosoda neko, kas citās reliģijās ir labs un svēts. Taču kopīga kultiska darbība paredz zināmu vienotības līmeni. No kristieša viedokļa absolūtais minimums jeb conditio sine qua non, būtu kopīga ticība trīsvienīgajam Dievam.
+Jānis
# Labojis +Jānis: 2007.06.01 18:10:29
Ctulhu, koniskais kalns ir pazīstama līdzība. Kristieši gan uzskata, ka ir tika zināms augstums, kuru tā var sasniegt un tas nav Dievs, bet varbūt tikai kāda "bāzes nometne". Atzīstot un atzinīgi vērtējot kopīgo ar citām reliģijām, kristieši tomēr tic Kristus unikalitātei un vēlas par to pastāstīt visiem, kam ir ausis to dzirdēt.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 22 , pavisam kopa bijuši: 34249