atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kas ir nāves grēks?
svētais
Iesūtīts: 2011.12.13 11:53:16
Vai kāds zina?


1. Jāņa 5:16 Ja kāds redz savu brāli darām grēku, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un Viņš tam dos dzīvību, proti, tādiem, kas nedara nāves grēku. Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz.

1. Jāņa 5:17 Katra netaisnība ir grēks, bet ir grēks, kas nav nāves grēks.

Diskusija tikai kristiešiem
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.12.15 11:20:57
Jošs Mulders
Jaanis iedroshina, ka ja redzam braali daraam greeku kas nav naaves greeks, tad taadam cilveekam var dabuut dziiviibu no Dieva...

Nu ja. Vai tad Augustīns saka ko citu?
Man liekas, ka redzēt, ka brālis dara nāves grēku, atslēga ir paša redzētāja attiecības ar Kristu, respektīvi, cik spēcīgu tas redz (un tic) Dieva žēlastību. Jānis neuzspiež lūgt par tādiem, kuros tu saskati šo nāves grēku.
Iespējams, ka kādam tas ir kā lāsts - lūgt par visiem, un jaunu apgrēcību, bet Jānis saka - nemocies, lūdz par tiem, par kuriem vari lūgt atbilstoši savam ticības briedumam.
Savukārt Augustīns, sev raksturīgajā ticības "ekstrēmismā", rod risinājumu savai izpratnei par absolūtu Dieva žēlastību. Man tā izskatās.
dafne
# Iesūtīts: 2011.12.15 11:22:04
svētais
vai tu gadijuma "nevelc" uz tam mēļu davanām..ja kas ko iebilstu pret tam..varētu drosi teikt ,ka SG zaimo?
svētais
# Iesūtīts: 2011.12.15 11:25:58
Jošs Mulders
es piekrītu, bet vai tāpēc jānoraksta zīmes kuras veic SG? Un ja runājam pret šīm zīmēm vai neriskējam grēkot pret SG? Jēzus piemērā tieši tas arī ir un nekas cits.
svētais
# Iesūtīts: 2011.12.15 11:26:38
dafne
nevelku gan, lai gan tas varētu ietilpt šajā kategorijā.
dafne
# Iesūtīts: 2011.12.15 11:29:18
svētais
bet nu mums ir teikts,lai parbaudam garus..tatad visus brinumus un zimes tomer nevaram SG pieskaitit..(laikam jau Mulders ko lidzigu teic)Kā atšķirsim?
Rosalie
# Iesūtīts: 2011.12.15 11:35:37
Atbilstoshi savam ticiibas briedumam, kaa Maartinjsh preciizi formuleeja.
Un - atceroties, ka muusu cilveeciskaa izshkjirshanaas vienmeer var buut kljuudaina/nepilniiga.
Aivars
# Labojis Aivars: 2011.12.15 11:37:19
Vispār man ļoti patīk Mārtiņa pēdējais komentārs, kas tiešām uzrāda to presbiter Jāņa domu, ko te pilnībā pārprot kaut vai svētais.
Kas attiecas uz Jēzus vārdiem par grēku pret Sv. Garu, tas viss jau būtībā tika vairākkārt pateikts, pat skaistus citātus piesaucot.
Bet ...
vai tomēr negribam paskatīties Jāņa 1. vēstules iekšējo loģiku, lai saprastu, kādā kontekstā pats presbiters Jānis runā par grēku, kas tomēr nav nāves grēks?
Kā būtu,ja atšķirtu 3. nodaļu?
1 Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi.
2 Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.
3 Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts.
4 Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.
5 Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā.
6 Katrs, kas paliek Viņā, negrēko; katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis, nedz Viņu atzinis.
7 Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns.
8 Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.
9 Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.
10 No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli.
11 Jo šī ir tā vēsts, ko esat dzirdējuši no sākuma, ka mums būs citam citu mīlēt,
12 ne kā Kains, kas bija no ļaunā un nokāva savu brāli, bet kādēļ viņš to nokāva? Tāpēc ka viņa darbi bija ļauni un viņa brāļa darbi taisni.
13 Nebrīnieties, brāļi, ja pasaule jūs ienīst.
14 Mēs zinām, ka esam no nāves pārgājuši dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus; kas nemīl, paliek nāvē.
15 Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.
16 No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem.
17 Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?

Kā redzam, Jānis pasludina to pašu ko Pāvils un citi, ka grēka alga ir nāve, bet Dieva dāvana mūžīgā dzīvība Jēzū Kristū . Dievs glābj, velns nonāvē. Dievs mīl, velns ienīst. Paliekot grēkā, paliekot naidā, tu nevari paturēt dzīvību sevī

Taču, tālāk Jānis vedina uz to, ka Dievs ir lielāks nekā mūsu sirdis . Un apliecinājis tajā daļā, ko šodien saucam par 5. nodaļu, ka Dievs mūs mīlējis, neatkarīgi no mūsu darbiem un mīlestības, pirms mēs viņu esam mīlējuši, un ticot šai Dieva mīlestībai vairs nav jābaidās no tiesas dienas, viņš atgriežas pie tā, ka katrs grēks joprojām ir netaisnība, bet ne obligāti tas kļūst par nāves grēku, t.i., piedots grēks vairs nespēj nonāvēt, jo t ad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū vairs nav nekādas pazudināšanas, jo dzīvības gara likums tos ir atsvabinājis no grēka un nāves likuma.

tā kaut kā..

Ir labi, ja mēģinām tomēr lasīt Bībeles grāmatas kā retoriskus priekšācēlumus, nevis saraustam savā apziņā tās pa atsevišķiem pantiem, un tad spēlējam kaut kādu loto, tos kombinējot pēc patikas.
Rosalie
# Labojis Rosalie: 2011.12.15 11:59:10
Vilka veel nav? Vinja Hemnica linkaa tas par izmisumu mani arii samulsinaja ...
vilks
# Iesūtīts: 2011.12.15 12:25:45
Rosalie
Es te klusiņām lasu un domāju, ko esat sarakstījuši

Attiecībā uz Muldera jautājumu par to, kā iet kopā Jāņa un Augustīna teiktais, domāju, ka labāk kā Mārtiņš 2011.12.15 11:20:57 nav iespējams pateikt - domāju, ka tā arī varētu būt. Visādā ziņā Jānis neaizliedz lūgt, bet gan atļauj nelūgt - un starp tiem ir būtiska starpība, kaut arī svētais to ignorē.

Es vēl drusku padomāšu un tad uzrakstīšu par izmisumu.
vilks
# Labojis vilks: 2011.12.15 12:35:22
Tātad viss saraksts, ko min Mārtiņš Hemnics, ir šis:

Lai ikviens par šo grēku būtu brīdināts un no tā sargātos, vecajie šos grēkus pret Svētā Gara amatu un darbību vienkāršā veidā ir iedalījuši tā:


    [1.] Pārdroša paļāvība uz Dieva žēlastību vai grēku nesodāmību, - kad kāds šādā paļāvībā grēko un maldīgi iedomājas, ka Dievs viņu nepazudinās, bet gan darīs svētlaimīgu, kaut arī viņš bez nožēlas un atgriešanās arvien paliek grēkos un tos turpina.
    [2.] Stūrgalvība, - ja kādam pret atgriešanās pasludinājumu un Dieva vārda paskubinājumiem ir tik skarba, cieta sirds un tik ļauni nodomi, ka viņš tos negrib nedz klausīties, nedz tiem sekot, bet gan kļūst aizvien ļaunāks; tāpat arī, ja grēku negrib uzskatīt un atzīt par grēku, bet gan to aizstāv un ar to plātās utt.
    [3.] Cīņa pret atzīto patiesību - ja kāds apzināti un tīši, pret savu sirdsapziņu, zaimo, vajā, ienīst utt. dievišķā vārda atzīto patiesību un Svētā Gara darbu piedēvē velnam.
    [4.] Izmisums - ja kāds ir izmisumā un apšauba Dieva žēlastību un pestīšanu, kas viņam dota Kristū caur vārdu un apstiprināta ar sakramentiem.
    [5.] Nenovīdība pret žēlastību, kas notiek brāļiem, ja kāds rūgtā, neizsakāmā naidā nenovēl savam tuvākajam Dieva žēlastību, Svētā Gara dāvanas un pestīšanu.
    [6.] Neatgriešanās līdz pat galam, ja kāds līdz pat galam paliek neatgriezies un tādā stāvoklī mirst, ja viņam ir ļauns nodoms nekad neatteikties no grēkiem.


Nu un 4. punktā minētais izmisums ir ļoti raksturīgs depresijai. Iespējams, ka tādēļ ir kristieši (vairāk manīti harizmātiskajās kustībās, bet, iespējams, ne tikai), kas apgalvo, ka depresija ir grēks, kas jānožēlo un no kā jāatgriežas vai citkārt mēģina izdzīt ļaunos garus, un, ja izdzīšanas rezultātā nekas nemainās, tad apgalvo, ka cilvēkam ir par maz ticības. Jebkurā gadījumā neviena no šīm metodēm nestrādā, ja cilvēkam patiešām ir depresija - iespējams, ka tas tiešām ir grēks un ļaunie gari ar prieku dzen cilvēku vēl tālāk izmisumā, bet minētās pieejas tikai uzkrāmē jaunu smagumu un padara visu situāciju tikai vēl sliktāku.

Manā pieredzē palīdz tikai daudz daudz evaņģēlija un beznosacījumu mīlestības komplektā, protams, ar atbilstošu ārstēšanu psiholoģisko un ķīmisko iemeslu novēršanai.

Tomēr tas izmisums, kas varētu būt nāves grēks, iespējams, varētu būt nevis depresija, kas tomēr ir slimība, bet gan milzīga lepnība - ka es varu izdarīt tik lielus un ļaunus grēkus, ka pat Dieva mīlestība tos nespēs piedot. Pretošanās Svētajam Garam ar šo lepnību, iespējams, var cilvēku novest nāvē.

Ā, vēl būtu interesanti uzzināt, kas ir tie vecajie, uz kuriem Mārtiņš Hemnics atsaucas - kāds nezina?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.12.15 12:41:02
vilks
Hemnics te acīmredzot atsaucas uz sholastu apcerēto melanholisko grūtsirdību, jeb Acedia, ne?
Rosalie
# Iesūtīts: 2011.12.15 12:42:25
Paldies, vilcinj! Precizi saliki manas jucekliigaas depresiivikjes domas.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.12.15 13:00:53
Nedaudz papildinot diskusiju.
Sirdsapziņa - viens vārds, kurš šajos laikos ir piemirsts, bet varbūt arī šajā diskusijā var nedaudz palīdzēt. Jo ticība, garīgās dāvanas ir ļoti cieši saistītas ar sirdsapziņu. Rakstos, Reformācijas laikā, tāpat Luteram tas bija ļoti svarīgs vārds. Jo ticība, pārliecība tāpat garīgas jeb Gara lietas lietas, ir dziļi saistītas ar mums pašiem un faktiski ir grūti nošķiramas viena no otras. Tāpēc harizmāti visai droši saka, ka Dievs man sacīja, Gars runāja. Bet tur ir viena problēma, ka mans subjektīvais viedoklis kļūst vienīgais un svarīgākais par visu citu: kristīgu brāļu labiem padomiem, par draudzi un galu galā pat par Dieva vārdu. Tāpēc tik viegli var citus, kas nedomā kā es, nosodīt vissmagākām apsūdzībām, ka tas vai šitas ir nāves grēkā vai grēko pret Sv.Garu. Vai arī pašiem sevi nepamatoti apsūdzēt, tur kur Dievs solījis glābt. Citiem vārdiem, mani garīgie pārdzīvojumi, īpašās izjūtas ir svarīgākas par to visu citu. Bet ironija tajā, ka tieši to pašu taču apgalvo jebkurš neticīgais un pagāns, ka viņa viedoklis ir svarīgāks vai inteliģentāki ļaudis saka, ka nav jau objektīvas patiesības. Loģika un sakne ir viena, grēcīgā daba saka, augstākā autoritāte ir mans viedoklis un mana patiesība.

Taču tas ir ļoti svarīgi, ka sirdsapziņa ticība ir vienota kopā ne tikai ar Svēto Garu, bet ar Dieva vārdu. Tas nozīmē, ka ticība, dzīve Garā un sirdsapziņa, ir vārda gūstā. Kā Jēzus runājot par SvētoGaru saka: “Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles. Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos (…) Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.” (Jņ.14:15-17, 26)

Tāpēc to zinot ieklausamies, ko Raksti saka par sirdsapziņu.
Es Runāju patiesību Kristū, es nemeloju, arī mana sirdsapziņa to apliecina Svētajā Garā. (Rom.9:1)
To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno. ( Rom.2:15)
Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību, paturot labu sirdsapziņu, lai, kur jums ceļ neslavu, top kaunā tie, kas nopeļ jūsu labo dzīvi iekš Kristus. (1.Pēt.3:15, 16)
Kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos. (1.Pēt.3:21)

Kā par to reformācijas laika tēvi rakstīja, „šajā jautājumā ir krietni jāuzmanās, lai kopējais Evaģēlija apsolîjums netiktu mācītsts tā, it kā daži grēki bütu tik lieli un smagi, ka tie nevarētu tikt piedoti grēciniekam, pat ja viņš atgriežas un tic Kristum. Jo tas nebütu nekas cits kā mācīt, ka Kristus nopelns nav pietiekam;, tā nabaga sirdsapziņa varētu nonākt izmisumā.” (Hemnics. Enhiridions, 185.)
svētais
# Iesūtīts: 2011.12.15 13:58:58
dafne
Kā atšķirsim?

pēc viņu augļiem jums būs tos pazīt. domāju, ka dzīves un rakstura augļi, bet arī šie labie augļi - kur neveselie tiek dziedināti.

Bet tā nav pilnīga atbilde.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2011.12.15 14:10:07
Lasot dr.Mārtiņa Hemnica uzskaitījumu šai jautājumā, redzam, ka tās visas ir dažādas neticības izpausmes.
biča
# Labojis biča: 2011.12.15 14:58:04
A vispār, kāpēc šeit tiek pieņemts, ka grēks pret SG, ko piemin Jēzus, ir tas pats nāves grēks, par ko runā Jānis? Nu, grēku pret SG nevar nožēlot, tāpēc tas paliek uz cilvēka līdz pat nāvei, bet vai tas automātiski nozīmē, ka tas ir tas pats nāves grēks?
svētais
# Iesūtīts: 2011.12.15 15:04:21
biča
labs jautājums. tāpēc es te to cenšos noskaidrot kas ir kas, bet pats līdz galam īsti pārliecināts neesmu...
Aivars
# Labojis Aivars: 2011.12.15 15:16:41
biča
nu redzi, tas jau ir tas, kāpēc aicinu paskatīties vispirms paša Jāņa retorikas kontekstā vispirms šo vārdu salikumu, nevis iesākumā samest visu kišmišā, aizdziedoties līdz mēļošanai
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.12.15 16:38:11
Sveetais... ir ljoti buutiska atshkjiriiba starp "Sveetais Gars runaa" un "Es domaaju, ka Sveetais Gars runaa"

Par laimi tas pats Gars neatstaaj savu draudzi pusapgjeerbtu, bet davaa tai dazhaadas daavanas, tai skaitaa arii garu paziishanas daavanu... ar kuru var noshkjirt vilkus aitu draanaas un viltus pravieshus.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2011.12.15 16:39:35
Vēl kas, jūsmotāju sludinātāji bailīgas un lētticīgas avis labi var biedēt ar grēku šādā interpretācijā, sak, es gara pilns svaidītais, un ja man neticēsiet, pret garu grēkosiet un nekad, nekad jums to nepiedos.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 164 , pavisam kopa bijuši: 36521