atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Meklēšana forumos

Meklēšana forumos

meklēt: komentāros pēc lietotāja tēmās
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Par Baznīcu » Par I.Paiča rakstu Sv.Rītā
redaktors Iesūtīts: 2010.12.12 21:21:13
A.god. / ļ.cien. jautājums [78.84.81.183], esiet tik laipns/a un reģistrējieties! Nereģistrētiem lietotājiem nolikts rakstu zīmju limits, tādēļ Jūsu rakstītais nepavisam nav ērti lasāms!
Par Baznīcu » Sinode
Ralfs Kokins, TF dekāns [195.13.140.22] Labojis redaktors : 2010.12.06 17:03:02
Labdien!
Nebūtu šeit ielūkojies, ja studenti nebūtu man darījuši zināmu, ka LELB forumā parādījusies nepatiesa informācija par Teoloģijas fakultāti.
Bīskaps Pāvils, 04.12.2010., atbildot lietotājam „Vilks”, rakstīja sekojošo:
„Man bija reiz iespēja vienu semestri pastudēt TF maģistrantūrā. Par LELB nekādu diskusiju tur nepiedzīvoju, bet mācību programma bija laba. Bakalaura studijas TF esot vājas - tā esmu dzirdējis...”
Hmm... vājas Bakalaura studijas? Lai nu ko varētu apgalvot, bet tas nu nekādi neatbilst patiesībai! Arī, palūkojoties maksimāli paškritiski.
Acīmredzot kāds bīskapam devis apzināti nepatiesu un melīgu informāciju, kā tas jau ne reizi vien noticis teoloģiskās izglītības jautājumos.
Tāpēc saredzu, ka mans pienākums ir dot informāciju tur, kur tās trūkst vai kur tā ir nekorekta.
Visas 3 Teoloģijas fakultātē esošās akadēmiskās programmas (Teoloģijas un reliģiju zinātnes Bakalaura, Maģistra un Doktora studiju programmas) atbilst visiem Latvijas Universitātē pastāvošajiem akadēmiskās kvalitātes kritērijiem un nemitīgi tiek atjaunotas, uzlabotas un izvērtētas arī starptautiskā līmenī. Piem., Bakalaura SP beidzējs bez kādām problēmām var startēt jebkurā Rietumu universitāšu TF augstāka līmeņa studiju programmā (akadēmiskais vai profesionālais Maģistrs, utt).
Esmu pats bijis Bakalaura SP vadītājs gandrīz 10 gadu garumā, es zinu, kas un kā tur saturiski notiek. Tagad programmas vadību ir pārņēmusi Dr. theol. Dace Balode, kura ir ārkārtīgi spēcīga un starptautiski novērtēta jaunderībniece ar teoloģiski aktuālu (ļoti sistemātisku – Šveices skola!) skatījumu uz lietām.
Es patiešām uzskatu, ka TF programmas ir vienas no labākajām visā LU, vērtējot ne tikai pēc formālajiem, bet vispirms pēc saturiskajiem kritērijiem. Mums ir tikai viena programma katrā studiju līmenī, tāpēc varam pievērst programmu kvalitātei īpašu uzmanību. TF 14 mācībspēki, neskatoties pat uz ievērojami samazinātajiem finansiālajiem resursiem (par 2/3 !), caur komandas darbu ir ielikuši milzu pūles, lai programmas tālāk attīstītos, būtu saturiski sabalansētas, secīgas, pārskatāmas/saprotamas un pats galvenais – kvalitatīvas.
Programmās pārstāvētas visas Teoloģijas klasiskās apakšnozares – Jaunās un Vecās Derības teoloģija, Praktiskā teoloģija, Baznīcas vēsture, Sistemātika un pasaules reliģijas. Reliģiju pētniecība nav 1. prioritāte, tā ir tikai Teoloģijas dēļ.
Esam no retajām fakultātēm, kurā tagad izstrādāti skaidri darbu novērtēšanas un akadēmiskās pētniecības kritēriji, metodiskie orientieri konkrētās disciplīnās, īpaši studiju kursi par studijām Universitātē, fakultātē un programmā, pieejas pie vadošajām pasaules datu bāzēm, īpašu uzsvaru esam likuši arī uz kvalitātes kontroli un visu jautājumu/lēmumu caurspīdīgumu, utt. Esam lepni, ka papīros norādītais sakrīt ar faktiski notiekošo – tas, starp citu, ir retums LR Augstākās izglītības telpā  (esmu bijis eksperts neskaitāmos izvērtējumos akreditāciju sakarā).
TF atbilstoši noslēgtajiem līgumiem intensīvi sadarbojas ar vairākām vadošajām Teoloģijas Fakultātēm Eiropā – Heidelbergu, Tībingeni, Minheni, Berlīni un it sevišķi ar Tartu. Tartu TF dekāna prof. Riho Altnurmes vadībā ir pilnīgi pārstrukturēta Doktora studiju programma, lai tā līdzvērtīgi ieietu starptautiskā apritē.
Bakalaurs ir tikai 1. līmeņa augstākā izglītība – 3 gados tikai ievadi un metodika. Pilna izglītība ir Maģistrs (vēl 2 gadi). Doktors – tas jau ir spējīgāko lidojums. Bakalaurs nav maģistrs, šīs programmas jāskata secībā.
Tāpēc tāda tenkošana apkārt par kādas TF programmas zemo līmeni vai iešanu uz galu (esmu dzirdējis) ir vai nu elementāra nezināšana, apzināti meli vai kādas personiska rakstura problēmas.
Tas, ka Teoloģijas fakultāte nodarbojas ar kritisku reliģisko procesu analīzi, nenozīmē, ka tā darbojas pret LELB. Cilvēki, kas to pasvītro, laikam nav sapratuši, kas ir akadēmiska teoloģija visā pasaulē, kas ir teoloģija tās būtībā.
Zinātniski kritisko metožu apgūšana Bībeles un rel. ideju pētniecībā faktiski ir „valoda”, kurā runā akadēmiski izglītotie teologi visā pasaulē. Visa pēdējo 200 gadu pētniecība un atziņas un ne tikai (tie ir arī Bibliskie Konteksta, QualWahomer, GezeraShawah u.c. principi, kuri jau bija zināmi Jēzus laikā, kā strādāt ar Sv. Rakstu tekstiem).
Bez šīm kritiskajām metodēm nevar lasīt ne monogrāfijas, ne komentārus. Metodes nav metožu dēļ, visas „kritikas” (19. gs. vācu termins, kas būtībā nozīmē analīzi) – teksta, literārā, formu, paveidu, implicītā u.c. ) ir tikai Rakstu labākas/adekvātākas/vēsturiski korektākas izprašanas dēļ. Nostāja vai darbība pret baznīcu ir katra atsevišķa cilvēka raksturs vai nostāja, katra personīgā pārliecība vai atbildība, tā NAV fakultātes politika.
Pasvītrot akadēmiskās teoloģijas pretstatu kaut kādai „baznīcas teoloģijai” ir visai analfabētiski. Apmēram tas pats, kas zinātni izspēlēt pret reliģiju vai otrādi. Vai tas pats, kas vārda „liberālisms” populārais lietojums, attiecinot to uz teoloģiju, kas strādā ar zinātniski kritiskām metodēm.
Tāpēc šādi viedokļi pret TF vai pret LA nekalpo nekam labam un ir nepatiesi būtībā. Tur noteikti ir kādas pavisam citas (ideoloģiskas, personiskas u.c.) intereses.
Baznīca ilgi neizdzīvos bez akadēmiskas/kritiskas teoloģijas (kaut vai – garīdzniekiem jāstrādā arī ar augsti inteliģentiem, kritiski izglītotiem cilvēkiem). Un Teoloģija ilgi neizdzīvos bez Baznīcas.
Tāpēc pārvarēsim šo destruktīvo pašā iedīglī un sarunāsimies, cienot un iepazīstot viens otru. Draudzēsimies, nevis žultaini grauzīsim viens otru! Mums ir daudz laba, ko varam dot cits citam!
Par Baznīcu » Par nepieciešamību atgriezties pie klasiskās LELB Satversmes
Juziks [91.200.64.116] Labojis redaktors : 2010.11.05 00:57:49
Kad vajadzēja pirmos AA dokumentus parakstīt, tad varbūt tādas aknas vajadzēja, par ko Tu tikai no vēstures studijām pazīsti.
Ai nu ko Tu te stāsti manim daugaviņu, nu nevari salīdzināt to kā 80 gadu kgbešņiki pa stūriem piedraudēja, nu jā dažam bija jāiet ***** stacijā jāpadežūrē, kuram varbūt arī 11 tramvaja pieturā pa galvu sadeva, kuram nācās labāk emigrēt, ar to kā pieliek pie galvas pistaļetu un šauj nost.
Par Baznīcu » Bīskape arī Somijā
Aivars Labojis redaktors : 2010.06.06 22:50:13
Merlins
Un viens austrumeiropiešu nomales Merlins tagad no tā pasaules galu iztaisīs? Labāk dzēs laukā!
Bet ja nopietni, piekrītu, ka tā ir traģēdija. Tikai šobrīd laikam nav īsti gaumīgi to afišēt. (vismaz kamēr pašu saimniecība nav sakārtota)
Varbūt, tomēr šo tēmu būtu gaumīgi dzēst?
Par Baznīcu » KAUNS
Ekologs Labojis redaktors : 2010.05.28 10:16:22
Jānis Ginters

Nevainīgam cilvēkam advokāts nav vajadzīgs. Un ko tad uz otro jautājumu nav atbildes?

Džonijs
Tak katoļiem ir viena baigi labā štelle-izsūdzi grēkus un neviens tevi nevar apsūdzēt...grēksūdzes noslēpums

Tā gluži nav taisnība. Ja kāds priesteris nāk pie otra priestera uz grēksūdzi un saka: es esmu piemēram, pedofils vai homoseksuālists, tad tas, kurš pieņem grēksūdzi, nedrīkst dot absolūciju, kamēr grēkā kritušais neapsolās rīkoties adekvāti, t.i. iet prom no priesterības. Grēksūdzē nav tikai sūdzēšana, ir arī gandarīšana. T.i., lietu un situācijas labošana. Kā zinām, tad katoļu Baznīcā priesteris nedrīkst būt ne pedofils, ne homītis un pat, ja izsūdz grēkus, viņam ir jāatstāj priesterība. Tas ir maldīgs viedoklis un Baznīcas likumu (Kanonisko tiesību) nezināšana, kas bieži pat priesteriem un pat kardinālam, liek runāt muļķības šajā jautājumā.

Noklausoties Pujāta interviju, rodas tāda dīvaina sajūta...ne tur kāda vainas sajūta, bet vieni vienīgi mājieni.

Kā lai neuztraucas? Pēc jaunajām normām, visiem bīskapiem, kas slēpuši priesterus pedofilus, ir jāatkāpjas no amata.

Red. piezīme: Ekologs ir lietojis aizvainojošus izteicienus.
Par Baznīcu » 11. novembris Mācītāju konferencē diskusijas par satversmes grozījumiem attiecībā par sieviešu kalpošanu V
redaktors Iesūtīts: 2010.02.23 06:49:14
Brīdinājums Aivaram Lapšānam.
Par Baznīcu » 11. novembris Mācītāju konferencē diskusijas par satversmes grozījumiem attiecībā par sieviešu kalpošanu IV
redaktors Labojis redaktors : 2010.01.16 01:41:52
Lietotājam ar pseidonīmu Marija [90.130.161.62] tiek izteikts brīdinājums par foruma lietošanas noteikumu pārkāpumu.
Par atkārtotiem pārkāpumiem Jums var tikt liegta pieeja forumam.
Par Baznīcu » 11. novembris Mācītāju konferencē diskusijas par satversmes grozījumiem attiecībā par sieviešu kalpošanu IV
Marija [90.130.161.62] Labojis redaktors : 2010.01.15 19:10:59
Atliek tikai palūkoties uz tām protestantu baznīcām, kuras jau labu laiku ordinē sievietes, ka tajās - līdzīgā veidā kā SO jautājumā interpretējot Bībeli - pamazām ienāk aktīva homoseksuālisma atzīšana par kristietim pieņemamu dzīves veidu.

Tagad ir skaidrs ko domā ... Tā kā SO tiks aizliegta vismaz viena bīskapa pārliecībā ,
Par kristīgu dzīvi » Par kristīgiem protesta veidiem pret notiekošo draudzē un baznīcā
masiks [212.93.96.2] Labojis redaktors : 2009.11.11 10:58:47
šķiet, vilks bija domājis pretējo piemēru - viena dāma neiet uz baznīcu dēļ tā ka sievietēm tur nav ļauts sludināt, ij tas šķiet netaisnīgi.

Upsss... tā dāma Esse ņēma mazlietiņ plašāk.:

Esmu ticīgā,bet uz baznīcu eju tikai tad,kad tā ir tukša.Mācītāju vārdi nesaskan ar darbiem,liekulība pār visu,neērti paliek klausīties,kauns.Daudzi mācītāji,kā piemēram , ... ar savu izvirtību un divkosību degradē baznīcu.es aicinu sievietes ignorēt šo baznīcu,jo Dievs ir visur to lūgt var arī mājās.

tātad - cilvēkam nepatīk konkrētais mācītājs(vīrietis) ij tāpēc viņš neiet uz baznīcu. Ko darīt?
Par Baznīcu » 11. novembris Mācītāju konferencē notiks diskusijas par satversmes grozījumiem attiecībā par sieviešu kalpošanu.
redaktors Iesūtīts: 2009.11.02 23:02:18
Brīdinājums Aivaram Lapšānam par Foruma noteikumu pārkāpumu.
Par Baznīcu » apustuliskā sukcesija un Misūri Sinode
redaktors Iesūtīts: 2009.10.08 18:23:18
+Jean [89.207.243.34] Ja Jūs reģistrētos, Jums būtu ērtāk rakstīt un citiem lasīt. Un ja neesat bīskaps, tad "+" pirms paraksta arī varētu nebūt
Par Baznīcu » apustuliskā sukcesija un Misūri Sinode
+Jean [89.207.243.34] Labojis redaktors : 2009.10.08 00:53:54
senbaznīca ir iedibinājusi šo veselīgo kārtību visiem pulcēties ap bīskapu, kā vienprātības garantu.
Un kur tas ir novedis? Atbilde: Pāvestībā. Jo reāli taču ir daudzi bīskapi, katrā valstī, katrā novadā. Ja viņiem rodas nevienprātība: ko tad? Tad ir divas iespējas. Vai nu superbīskaps - pāvests, kuram visiem bīskapiem jāklausa.
Vai arī: sinode. Bīskapu vai kādu citu draudžu pārstāvju kolēģija, kam būtu jāspriež saskaņā ar Rakstiem. Tad protams rodas shizmas, jo izrādas, ka vieni grib turēties pie viena, bet citi to nepieņem.
C`est la vie.

Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā. ( 1kor 1:10)

Te es lasu, ka vienprātība nozīmē stāvēt vienā prātā un vienā domā . TĀ IR VIENPRĀTĪBA.
Nekas te nav teikts par bīskapu kā vienprātības garantu.

Meklēsim atbildes Rakstos.
Par Baznīcu » apustuliskā sukcesija un Misūri Sinode
+Jean [89.207.243.34] Labojis redaktors : 2009.10.07 00:24:53
Merlin, tā problēma ir, ka Tu SADALI, to ko nevajadzētu dalīt (zviedri vēl tik "pēta", cik dārga "pērle" ir viņu rokās, bet Tu jau apgalvo: tā ir pērle (vai Taviem vārdiem: prošuto ietītas un konjakā apsvilinātas jūras ķemmītes) . Ja reiz tā roku uzlikšanas pēctecība būtu adiafora lieta un katrs dara kā vēlas, jo visi turas pie viena un tā paša Evaņģēlija, teiksim tā: vieniem vēsturiski TAS ir, bet citiem TĀ nav, tad droši vien, ka nebūtu problēmu, tomēr, kad Tu saki: "Jūras ķemmītes sīpolmaizes vietā.", tad redzam, ka notiek nodalīšana. Viena prakse acīmredzot ir sīpolmaize, bet otra jūras ķemmītes. Ko šāda mācība rada tās sekotājos? Tā rada muldera augstprātīgo vāvuļošanu, ka redz mēs tie krutie, kas neēd rupjmaiz` un ūden`, mēs vīn`, sier` un vēl pa virs vītināt` šķiņķ` ... Vai zviedru luterāņi tā mulderēja par it kā nepēctecībā esošajiem vācu brāļiem?? Nē. Tās pēctecības mācības sekas ir, ka dažiem vairs dzidro un skaidro ūdeni nevajag, padod tik viņam vīn` un sier`
Par Baznīcu » apustuliskā sukcesija un Misūri Sinode
+Jean [89.207.243.34] Labojis redaktors : 2009.09.18 11:48:05
Kas ir tā saucamā "apustuliskā sukcesija", par ko šeit buraties? Vai tas nav vienreizējs akts bīskapa dzīvē, kad kāda ļaužu grupiņa uzliekot ar lūgšanām rokas uz galvas apstiprina sinodes lēmumu, ka šis vīrs turpmāk būs tiesīgs pārstāvēt draudžu kopumu šeit un ārzemēs? Galvenais bija sinodes lēmums. Bez tā hotj visas pasaules bīskapi varētu likt kādam rokas uz galvas, bet neviens to neņemtu pierē. Kad +Jānis braukā pa Latvijas draudzēm vai viesojas pie ārzemju māsu baznīcām, vai tur kādam rūp, kas pie amatā ievešanas viņam ir rokas uzlicis??? Nē. Visur galvenais ir tas, ka viņš ir likumīgi ievēlēts būt par konkrētās baznīcas vadītāju.

Merlin, ja tu mēģini no tās roku uzlikšanas uztaisīt ko vairāk, tad tas ož, ka Tu šo roku uzlikšanu mēģini padarīt par sakramentu, par žēlastības līdzekli, kas ir pastāvīgs Kristus žēlastības avots. Bet tā NAV luterāņu mācība. Punkts.

Par Baznīcu » apustuliskā sukcesija un Misūri Sinode
armilo Labojis redaktors : 2009.09.16 15:12:05
Paldies par izglītojošo un jautro diskusiju! Vītināts, plānais šķinķītis patiesi garšo lieliski

Kristofer, kuram gan citam vēl zināt, ja ne Merlinam. Tavi vērojumi par Merlina augsto amtu ir pareizā virzienā.
Par dažādiem jautājumiem » mirušo pieminēšana
redaktors Iesūtīts: 2009.07.12 18:19:02
Iepriekšējās diskusijas par šo tēmu:
http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&rid=3&id=52
http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&id=1356&rid=5
Par ticību » Bībele par Muhamedu
redaktors Iesūtīts: 2009.06.26 10:14:03
Abu Safija

Šis forums nav domāts citu reliģiju grāmatu vai brošūru pārpublicēšanai.
Par dažādiem jautājumiem » Brīvticība
neielogojies [87.110.133.152] Labojis redaktors : 2009.04.29 17:12:52
Interesanta ir šī Merlins vs Voldemārs diskusija. Šeit var redzēt mūsdienīgo teologu interesanto pieeju baznīcai kā problēmai, kuru jāatrisina, [joks] jo bez teologu siloģismiem izskatās, ka baznīca pastāvēt nespēs [/joks]. Merlins šeit izskatās kā izlīdis no Akvīnas Toma mācekļu celles, kurš mēģina atdzīvināt viņa filosofijas pieeju un baznīcu padarīt par to, ko vajag...
Ja mēs uz baznīcu skatāmies pēc tās vienkāršās pieejas, kas ir luterismā, tad baznīca ir un paliks notikums- ticība Pestītājam+ žēlastības līdzekļi. Jo tāda ir baznīcas redzamā būtība- dievkalpojums, kur ticīgie saņem palīdzību no sava Kunga. Un te filosofija var vienīgi ko funktierēt vai arī murgot, bet realitātē tā ir šī brīža cīņa par cilvēku dvēselēm, ko izcīna mūsu Kungs ar žēlastības līdzekļiem.
Ja sholastiķu sekotāji grib vēl ko aprakstīt, tas jau nav slikti, bet tomēr, jāatceras sāpīgais kritiens, ko šī pieeja piedzīvoja tad, kad reformācija sagrāva sholastus ar skaidrajām, Svēto Rakstu vārdos atrodamajām mācībām. Arī sholastu mācības sākumā šķita brīnišķīgas un rakstu vārdos pamatotas, bet prāta siloģismos balstītas, tomēr neizturēja reformācijas pārbaudi pēc principa, ka skaidrās Rakstu vietas paskaidro neskaidrās.
Par Baznīcu » LELB arhibīskaps Jānis Vanags un RKB Latvijā priesteris Zbigņevs Stankevičs raidījumā „100.pants”
redaktors Iesūtīts: 2009.04.22 13:38:17
Kā šīs sarunas saistās ar raidījumu 100.pants?
Par dažādiem jautājumiem » Jaunava Marija
Ingars Labojis redaktors : 2009.02.18 13:35:57
redaktors
Oftopiks - piekrītu, bet par Mariju - vai nebūtu arī jāizvērtē ka te kādas maldu mācības tiek sludinātas?
Redaktors: Tad atveriet jaunu tēmu. Šis ir par Marijas jaunavību.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 45 , pavisam kopa bijuši: 4230