Ervīns 
|
Iesūtīts:
2008.06.17 12:03:48
Sv.Mise |
|
Ervīns |
# Iesūtīts: 2008.06.17 12:04:17
Vai luterāņu Dievkalpojumu var nosaukt par Sv.Misi? |
lamby [81.198.232.197] |
# Iesūtīts: 2008.06.17 12:05:07
kur problemas taa devet? Baidies no kadas autoritates?  |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.06.17 12:07:33
Ervīns
Vai luterāņu Dievkalpojumu var nosaukt par Sv.Misi?
Papīrs jau pacieš visu... cauru spaini protams var saukt par burbuļatoru, bet vai vajag? |
Donachka  |
# Iesūtīts: 2008.06.17 12:13:49
ko vispar MIse noziimee latvju meelee? |
Ervīns |
# Iesūtīts: 2008.06.17 12:15:20
Vnk Alūksnē Dievkalpojumu sauc par Misi...un vēl kaut kur esmu dzirdējis, bet īsti neatceros kur... |
vilks  |
# Labojis vilks: 2008.06.17 12:18:43
Vārds Mise ir cēlies no latīņu dievkalpojuma pēdējiem vārdiem „ite, missa est!”, ar kuriem priesteris atlaiž ļaudis (sūta prom).
vairāk par to visu var lasīt šeit
Turpat teikts arī, ka vairākas luteriskās Baznīcas (piemēram, Zviedrijā) arī esot saglabājušas šo nosaukumu. Vai to vajag lietot LELB - manuprāt nevajag, bet nu ja kādam ļoti patīk, nezinu, vai to ir nepieciešams aizliegt. Drusku jau maisa cilvēkiem galvu, bet nu Pāvils kaut ko raskta savās vēstulēs arī par nepieciešamajiem novirzieniem. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.06.17 12:19:44
vilks
Manuprāt, vārds Mise ir cēlies no latīņu dievkalpojuma pēdējiem vārdiem „ite, missa est!”, ar kuriem priesteris atlaiž ļaudis (sūta prom).
I ko tā frāze nozīmē precīzi? Tipa - `raus, finita la komedia`?  |
vilks |
# Labojis vilks: 2008.06.17 12:22:09
I ko tā frāze nozīmē precīzi?
nu, neviens no acīmredzamajiem avotiem nesaka precīzi, bet man slinkums domāt un ļoti meklēt. Bet apmēram tas, ko tu saki. piemēram, "ejiet, jūs tiekat sūtīti prom"
iespējams, ka burtiski iztulkot nav iespējams.
bet interesenti var izlasīt manis minēto rakstu, tur viss ir precīzāk aprakstīts - arī par to, kā labāk saukt dievkalpojumu. |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.06.17 12:27:26
Artos
nu tad jau iespējams, ka mūsu dievkalpojumā izvērstā veidā tas ir "ejiet ar mieru un kalpojiet tam Kungam ar prieku"? |
S.R...  |
# Labojis S.R...: 2008.06.17 13:58:38
dievkalpojums un Sv. Mise ir atšķirīgas lietas(katoļiem) dievkalpojumu var noturēt ikviens ticīgs cilvēks, tas ir - skaitīt lūgšanas, lasīt(dziedāt) psalmus, teikt pacilājošas runas u.tt.
bet Sv. Mise ir mazās lieldienas, kuras mēs ja tā var teikt - izdzīvojam ikreiz, kad piedalāmies. Sv.Mises neatņemama sastāvdaļa un notikuma centrā ir Sv.Vakarēdiens un tas nozīmē, ka Sv.Misi vada priesteris, jeb citiem vārdiem runājot - to vada pats Jēzus, kuru pārstāv priesteris. |
vasara  |
# Iesūtīts: 2008.06.17 14:45:34
dievkalpojumu var noturēt ikviens ticīgs cilvēks, tas ir - skaitīt lūgšanas, lasīt(dziedāt) psalmus, teikt pacilājošas runas u.tt.
S.R..., kur Tu šādu teiku izlasīji? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.06.17 14:52:00
vasara
Nu pag pag, dievkalpojumu pēc idejas patiešām varētu noturēt IKVIENS ticīgs cilvēks, runas ieskaitot. Bībele to NEAIZLIEDZ. |
vasara |
# Iesūtīts: 2008.06.17 15:15:15
Sheksna, tas saucas "svētbrīdis" vai " vārda dievkalpojums" - vismaz luterāņiem. Parastais dievkalpojums gan ir ar Sv.Vakarēdienu. |
Briinumsons  |
# Iesūtīts: 2008.06.17 17:54:04
njā galvenais mums te
pamanīt atšķirības starp konfesijām,
un
atšķirīgo padarīt par galveno |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.06.17 20:02:52
Briinumsons
Nav jau gluži tik traki! Vai tad slikti, ka uz burciņas, kur iekšā ir zemeņu zapte, tā arī ir rakstīts?
Ja uz kečapa burciņas uzlīmēs uzrakstu zemeņu zapte , vai tā nebūs mānīšanās? Ja pircējs domās, ka pērk zapti, bet tas izrādīsies kečaps? |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:58:01
vilks
paldies par linku.
Sheksna
taisnība, dievkalpojumu var saukt ļoti dažādos vārdos Tomēr man ir viedoklis, ka lietas skaidrībai, labāk ir palikt pie kāda pieņemta.
Artos
missa, laikam, tomēr būs nevis no angliskā "mission", bet no latīniskā "mittere" (sūtīt, mest). protams, mission, kā ne viens vien latīņu cilmes vārds ir iemājojis angļu valodā un turpina savu "dzīvi"
Bet par luterisku dievkalpojumu un misi
Ņemot vērā, ka vārdam "mise" ir ļoti pastarpināta saistība ar dievkalpojumu, Absoluciju u.c. dievkalpošanas daļām, proti, tikai minētā sūtīšanas frāze, nesaprotu vēlmi lietot šo vārdu. Vel vairāk, neesmu dzirdējis/lasījis argumentētu atbildi par labu šādai izvēlei. Tas, ko no sakramentologiem ir nācies dzirdēt, ir paradoksālā fakta konstatējums par vienkāršās tautas izpratnē iegājušu beidzamās frāzes vārdu, kurā tā sākusi saukt visu dievkalpojumu. Citiem vārdiem, termins neatbilst būtībai un tiek lietots vēsturiska (pie tam - kļūdaina!) pieraduma dēļ.
Ja nu ir vēlme kaut ko padarīt valodas ziņā "asāku", kāpēc neizvēlēties kādu baznīcas vēsturē bijušu un dievkalpojuma būtībā pamatotu terminu? Tas pats "eiharistija/euharistija" - pateicības došana, vai "anafora" - nešana atpakaļ/augšup, vai (ja nu kādam patīk latīņu valoda) - "frakcio panis" - maizes laušana?
Galu galā, kas vārdam "dievkalpojums" vainas? Tas ir gan būtību izsakošs (Dievs kalpo draudzei Vārdā un sakramentā, gan labskanīgs, gan vēsturisks. Tā sakot, visi nepieciešamie argumenti termina izmantojumam. |
vilks |
# Labojis vilks: 2008.06.19 11:42:25
Artos
njā, ir novērots, ka daži uzskata, ka ja Luters lietoja konkrētus lamuvārdus, tad arī viņiem jādara tas pats. 
Jautājums, vai luteriskā teoloģija ir sekošana Luteram vai Kristum?
paldies Voldemāram, es arī vairāk piekrītu viņam. |
indriķis  |
# Iesūtīts: 2008.06.19 11:57:26
Vienubrīdi lietoja terminu - Evaņģēliskā mesa, bet tas neiedzīvojās. |
vilks |
# Labojis vilks: 2008.06.19 12:13:02
Artos
Nedomāju, ka daudzi tev piekritīs, ka vārds `mise` ir pieskaitāms Lutera lamuvārdiem.
es arī tam nepiekritīšu. Bet runa nav par lamuvārdiem, runa ir par lietu automātisku pārņemšanu, neskatoties, no kurienes tas ir. Tātad- sekošanu burtam, nevis garam (cerībā, ka pareizajam burtam automātiski būs pareizs gars.)
redz, Lutera laikā cilvēki pie šī nosaukuma bija pieraduši, un "vācu mesa" bija saprotama iepretī RKB "latīņu mesai" . Mēs sen vairs nedzīvojam Lutera laikā, un šī nosaukuma automātiska pārņemšana drīzāk liecina par vēsturisko un sociālo procesu neizpratni. Šodien vārda "mise" lietošana, visticamākais, tikai radīs cilvēkiem asociācijas ar to, ka evaņģēliskā Baznīca grib "katolicizēties" (t.i. - pazaudēt savu identitāti), nevis pozitīvi iezīmēs evaņģēlisko identitāti, kā tas notika Lutera laikā. |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.06.19 12:28:30
Artos
skaidra lieta. tas jau nebija uzbrukums tev, bet tiem, kas to nedomājot grib ieviest.
un īstenībā - man arī ir diezgan vienalga, kad tikai Vārds un Sakramenti pieejami. |
:: Pievienot komentāru
|
