Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.06.09 16:24:28
Mulders
OK, ņemam vienu. Nākamais tad pēc tam, ja sanāks laika un vēlēšanās (gan jau ka sanāks).
Izvēlies, kuru gribi: :-)
1) Neradītas Dvēseles, Spēle
2) Radītas Dvēseles, Attīstība |
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.10 12:48:58
Tevi nepārsteidz un tu pieņem tādu ierobežošanos kā ierobežošanās sapnī - tur tev paliek tā pati personība.
Nuja... bet te jau tā bēda!
Tu man saki, ka es tagad sapņoju!
Es tev jautāju, kā tad man tagad sapnī rīkoties lai es attīstītos tur - realitātē. Vai pēc realtiātes principiem un atziņām, vai pēc sapņa realitātes un atziņām? Kurai realtiātei ir jābūt manas rīcības atskaites punktam? Kāpēc?
No vienas puses tu saki, ka ultimate likums ir - katrs pats vainīgs, katrs pats veido savu "sapni", neviens nedrīxt ar savu gribu tamperoties ar cita gribu. Tas būtu "realitātes" likumi. Bet izrādās, ka lai es attīstītos realitāte, šeit sapnī man ir jārīkojas akurāt pretēji
1. Citi var būt cēlonis manām nelaimēm un es varu ietekmēt citu likteņus
2. Ir situācijas, kad man vajag overraidot citu brīvo gribu un viņus grūzt nost no klints malas, neļaujot viņam lēkt!
Nu un kā te var neiedzīvoties kognitīvajā disonansē? |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.06.10 13:20:20
Mulders
Protams, jo, ja man ir access pie visas manas personības, es murgus nepārdzīvoju!
Tad nesapratu, kāda ir tava atbilde uz jautājumu: "kurš ir tas, kas sapnī pārdzīvo notikumus", jeb "kas ir karotājs"?
Tagad tu saki, ka tas neesmu es, bet augstāk - ka esmu! :-(
Bet pieeja šai meta-infai man ir liegta, līdz ar to, tas ko es iemācos - pļaut mauriņu - nevis "darba mīlestību"
Tu jau atnāc pļaut mauriņu ar daļēji attīstītu "darba mīlestību", un attīsti to tālāk. Sākumā tev tādas darba mīlestības nebija, un tad tā pamazām attīstījās, gan mauriņu pļaujot, gan bedres rokot. No reizes uz reizi pieauga.
uzdodu tikai tos jautājumus, kas manā sistēmā stāv un izskaidrojas.
Tev izskaidrojas, kāpēc jātic? Tad ko tad tu to nevari un nevari mums VBNB, paskaidrot tālāk? ;-)
No vienas puses tu apgalvo, ka tev ir zināšanas par "to tur pasauli" un no otras puses, kad es prasu bik vairāk zināšanas, tu saki "tās tev nav vajadzīgas" lai TUR attīstītos!
Kādas problēmas? Tātad ir nepieciešamais zināšanu daudzums, ne par daudz, ne par maz.
kā var attīstīt personu, liedzot viņai pašas personas attīstības rezultātu!
Rezultātu tu redzi, pēc dzīves. Tas ir kā kalt milzīgu statuju - kamēr kal, redzi tikai fragmentu un ar to fragmentu arī strādā. Kad atej nost, tad pastrādāt vairs nevari, toties vari izvēleties nākamo darba punktu. Par šo piemēru taču nebūs iebildumu?
apgūt "palīdzēt draugam" nozīmē kaut ko pilnīgi atrautu no konkrēta pielietojuma
Jā, ja tev ir Atziņa, ka "jāpalīdz draugam", tad palīdzēsi Jānim vai Pēterim, vai vēl nepazīstamam Jurim. Ja tev tādas Atziņas nav, tad nepalīdzēsi nevienam, jo nafig vajag?
es varu nezināt kā pareizi driblēt bumbu, to mācās lokāli, bet koncepcijas par dažādām komandas sadarbības paņēmieniem ir jābūt vismaz domās formulētiem
No otras puses, tu vari lieliski driblēt bumbu, bet censties krāt tikai punktus sev, izmantot savu komandu paša sasniegumiem un slavai. Tad kur tev palīdz visas zināšanas par bumbas driblēšanu un spēles stratēģijām?
Bet ja es NEKO neatceros par ričuraču, tad tieši tāpat es NEKO neatceros par komandu spēli
Nebūs taisnība! Tu tagad saki: ja man nav Instances#15, tātad man nav arī Klases! :-)
Tu esi tas, ko tu zini un ko tu pieredzi.
Tu esi tas, kas ir tavas Vērtības, tavas Atziņas. Nevis Mākas. Mākas nāk un iet, Atziņas paliek. Nejauc Mākas ar Atziņām!
Nav divu lietu KarotesNav un KarotesNavSubjektīvāPieredze... tas ir viens un tas pats!
Bet kad KN redz sevi sapnī kā tauriņu, kas notiek? Kur palika KN? Kur pieredze, kas tauriņam nav vajadzīga? ;-) |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.10 13:29:04
Mulders
Es tev jautāju, kā tad man tagad sapnī rīkoties lai es attīstītos tur - realitātē.
Mācies, dari labu, sev un citiem. Tā teikt, dzīve tev pati saliks uzdevumus risināšanai. Kā redzi, kopējais "augt, darīt labu" ir globāli un lokāli tas pats. Vai arī tu prasi, kā tev rīkoties konkrētajā "sapņa" situācijā?
ultimate likums ir - katrs pats vainīgs, katrs pats veido savu "sapni",
Jā, taču neviens neveido sapni ar mērķi "izgāzties". Ir iespējamas tikai kļūdas. Galvenie "mācību priekšmeti" tev zināmi - palīdzēt, mīlēt, draudzība, utml. Tos, kur ieraugi, tur arī atbalsti. Vēlāk tev tikai pateiks paldies, ka izpalīdzēji "mācību stundā".
Griba un mērķis visiem ir viens - attīstība, vākt Atziņas, augt.
Tāpēc rīcības motīvi sapnī neatšķirsies no motīviem realitātē. Tāpēc nevajag uztraukties par kognitīvajām disonansēm. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.06.10 13:40:37
Pēc labākās sirdsapziņas cenšos saprast par ko šeit iet runa. Nekas nesanāk. Nu ja nesanāk, tad nesanāk... nekāda traģēdija no tā nav jātaisa. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.10 13:49:04
Rezultātu tu redzi, pēc dzīves. Tas ir kā kalt milzīgu statuju - kamēr kal, redzi tikai fragmentu un ar to fragmentu arī strādā. Kad atej nost, tad pastrādāt vairs nevari, toties vari izvēleties nākamo darba punktu. Par šo piemēru taču nebūs iebildumu?
Būs gan... Jo kad tu paej nost tu "nofotogrāfē" kopējo bildi, un kaļot fragmentu, tev veselais ir galvā! Jo kalt TIEŠI TUR ir jēga tikai tad, ja tev ir visa lielā plāns galvā... jo citādi tuvumā ir pilnīgi vienalga vai tu kal 1metru augstāk vai zemāk, relatīvi lokālais kalums ir "pareizs" bet globālais ir nepareizs...
Tādējādi pieejot tuvumā, tev ir jābūt vismaz kādām ackaites punktam vai zināšanām un informācijai par to, kā tas ir no attāluma! JA atejot no attāluma es vairs nevaru iedarboties uz statuju, tad vieta kur kalt man jaatcerās ļoti precīzi un neizbēgami relatīvi pret visu, jo kad pienākšu tuvumā, es nevarēšu vairs noteikt precīzo kalšanas vietu, ja nebūšu ar skatienu fixējis kur kalt! Tātad neizbēgami man ir kāda substanciāla informācija "ar masu" jāpārnes savā lokālajā skolā! Un kas interesanti, tu man aizliedz kalt kreiso kāju izmantojot labās kājas kalšanas principus... tur kā izgrebt pirxtus, kā ceļa locītavu vai asinsvadus izkalt!
Jā, ja tev ir Atziņa, ka "jāpalīdz draugam", tad palīdzēsi Jānim vai Pēterim, vai vēl nepazīstamam Jurim. Ja tev tādas Atziņas nav, tad nepalīdzēsi nevienam, jo nafig vajag?
Bet no kā sastāv šī atziņa? Tai ir jābūt ar kaut kādu konkrētu "masu". Tev jāsaprot ko nozīmē vārdi "palīdzēt" un ko nozīmē "draugs" - un kā likums, tas ir subjektīvas pieredzes rezultāts... Ja es aizmirstu visas palīdzības kuras es esmu darījis, ja es esmu aizmirsisi pašu jēdzienu "draugs" tad es arvien no jauna dabūšu mācīties šos pamatus, nevis attīstīt esošās zināšanas, kuras nevar pastāvēt bez tā, ar ko tās ir piepildītas!
Nav tāda atziņa "palīdzēt draugam" bez palīdzības un drauga empīriskas pieredzes. Tu nevari bērnam iemācīt šo atziņu abstrakti nevedod viņu laukā un nestāstot kas ir draugs un ko nozīmē palīdzēt.
Nebūs taisnība! Tu tagad saki: ja man nav Instances#15, tātad man nav arī Klases! :-)
Bet tu tač pats saki, ka klase veidojas izpildot instanci! Ja vienīgās zināšanas par klasi ir šīs instances, tad atņemot instances, tu atņem man klasi! Piekam pieeju pie klases arī tu man liedz, jo ikviens cilvēks piedzimst visai egoistisks, un tikai barojot instances viņs iemācās pazīt klasi!
Tu esi tas, kas ir tavas Vērtības, tavas Atziņas. Nevis Mākas. Mākas nāk un iet, Atziņas paliek. Nejauc Mākas ar Atziņām!
Lūk un manuprāt tu tās jauc! Nav atziņas bez mākas! Ja man ir atziņa, tad tai apakšā vienmēr ir mana vai citu cilvēku pieredze... Atziņas pašas gaisā nekarājas... ja karājas, tad tās ir aprioras, un tātad nenāk apgūšanas rezultātā un nav "jaattīsta". Ja atziņas attīsta, tad to "masa" sastāv no šīm mākām!
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.10 13:54:41
Mācies, dari labu, sev un citiem. Tā teikt, dzīve tev pati saliks uzdevumus risināšanai. Kā redzi, kopējais "augt, darīt labu" ir globāli un lokāli tas pats. Vai arī tu prasi, kā tev rīkoties konkrētajā "sapņa" situācijā?
Nu bet nav...
Mana rīcība ir atšķirīga izejot no tā vai labs ir iejaukties cita gribā vai neiejaukties. Mana rīcība atšķirsies no tā vai es cilvēkam ļauju attīstīties, tai skaitā pieļaut kļūdas, vai neļauju!
Kas IR labs... kuirš to nosaka lokālais vai globālais! Jo tu pats saki, globāli cilvēks pats ar savu gribu izraisa VISU realitāti kurā viņš nonāk, bet lokāli izrādās, ka VISU realitāti veido VISU cilvēku ķēde.
Bet ko darīt, ja vienā visumā nonāk divas būtnes, tad notikumi kurus tās piedzīvo ir kuras būtnes izraisīti? Kura griba ir par cēloni tiem notikiumiem, kas ir kopīgi abām būtnēm lokāli?
Tāpēc rīcības motīvi sapnī neatšķirsies no motīviem realitātē.
Atšķirsies gan! Motīvs "attīstīties" un motīvs "palīdzēt" ir divi dažādi motīvi!
Piemeŗam, tu vinnē naudu - tu to vari ieguldīt labdarībā āfrikas bērniem un neaizit Universitātē, tu to vari ieguldīt savā izglītībā - attīstībā!
Te lokāli tiek implementēts globālais likums - attīstīties - ignorējot lokālo likumu - palīdzi! Jeb konflikts!
Es saskatu pretrunu rīcības plānošanā ja ir zināmi "realitātes" motīvi un "lokalitātes" motīvi!
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.10 14:17:09
Mulders
Jo kad tu paej nost tu "nofotogrāfē" kopējo bildi, un kaļot fragmentu, tev veselais ir galvā!
Ja tev ir fragmenta plāns, tad veselais galvā nebūt nav obligāts. Tev jādomā tikai par fragmentu. Domas par citiem fragmentiem tev var traucēt, un tās tu jau esi izdomājis, pirms sāki strādāt ar fragmentu.
Piem, jātaisa tev cilindriskas formas elements, izmēri tādi un tādi, tad arī taisi! Koncentrējies tikai uz fragmentu, kad strādā!
Ja veselais ir ļoti sarežģīts, tad nevarēsi paturēt to galvā, strādājot ar sarežģītu fragmentu!
tuvumā ir pilnīgi vienalga vai tu kal 1metru augstāk vai zemāk, relatīvi lokālais kalums ir "pareizs" bet globālais ir nepareizs...
Tāpēc globāli tu nosaki vietu, tad pietuvojies tai vietai, pamazām tava uzmanība pāriet no globālā uz fragmentu, un kad jau esi uz vietas, tev ir skaidrs, kādās robežās jāstrādā.
neizbēgami man ir kāda substanciāla informācija "ar masu" jāpārnes savā lokālajā skolā!
Jā, kāda, bet ne visa. Tikai tā, cik vajadzīga kalšanas reizei.
tu man aizliedz kalt kreiso kāju izmantojot labās kājas kalšanas principus
Neaizliedzu. Līdzīgs palīdz, un ja vajag, tu to vari izmantot. Mēdz gan būt arī savādāk - kad tev labā kāja zābakā, bet kreisā basa - tad redzams, ka pieredze neder, un pielietot to būtu pat kaitīgi.
Ja es aizmirstu visas palīdzības kuras es esmu darījis, ja es esmu aizmirsisi pašu jēdzienu "draugs" tad es arvien no jauna dabūšu mācīties šos pamatus
Nē. Psiholoģijā ir zināmi notikumi, kas ir jau sen aizmirsti, bet to notikumu "atziņas" turpina darboties. Kāds baidās no zirnekļiem, bet ir totāli azimirsis to konkrēto zirnekli bērnībā. Bet atziņa "zirnekļi ir slikti" darbojas. Paprasīsi tam cilvēkam, kāpēc, un viņš nezinās, ko atbildēt.
Nav tāda atziņa "palīdzēt draugam" bez palīdzības un drauga empīriskas pieredzes. Tu nevari bērnam iemācīt šo atziņu abstrakti nevedod viņu laukā un nestāstot kas ir draugs un ko nozīmē palīdzēt.
Jā, taču pēc Atziņas iegūšanas konkrētā empīriskā pieredze var arī aizmirsties.
Bet tu tač pats saki, ka klase veidojas izpildot instanci! Ja vienīgās zināšanas par klasi ir šīs instances, tad atņemot instances, tu atņem man klasi!
Nevis klase veidojas, bet tikai noteiktas Atziņas klasē iegūst svarus (tipa - klases mainīgajiem piešķir vērtības). Instances ir nevis zināšanas par klasi, bet instruments zināšanu iegūšanai.
Nav atziņas bez mākas!
Māka ir līdzeklis, lai iegūtu Atziņu. Bet Atziņa ir svarīgāka par Māku. Māku1 tu pielieto, lai iegūtu Atziņu1, un tad vari Māku1 izmest kā nevajadzīgu.
Atziņas pašas gaisā nekarājas... ja karājas, tad tās ir aprioras, un tātad nenāk apgūšanas rezultātā un nav "jaattīsta". Ja atziņas attīsta, tad to "masa" sastāv no šīm mākām!
Jā, Atziņas apriori karājas gaisā, bez "masas". Māka ir tikai veids, kā Atziņai piešķirt masu, pie kam tai pašai Atziņai der lērums ar dažādām Mākām, pat nav tik svarīgi, vai tā Māka ir apgūta perfekti, vai tikai sākta apgūt. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.10 14:33:42
Mulders
Mana rīcība atšķirsies no tā vai es cilvēkam ļauju attīstīties, tai skaitā pieļaut kļūdas, vai neļauju!
Ļauj viņam attīstīties un pieļaut kļūdas! Kāpēc neļaut? Kā tas ir - neļaut?
Kāds labums no neļaušanas?
Griba visiem ir vienāda - mācīties. Tātad - iejaucies un palīdzi klasesbiedram! Visas viņa ķezas ir viņa kļūdas!
Te neviens nav nācis ar mērķi paizklaidēties vai kādam traucēt.
globāli cilvēks pats ar savu gribu izraisa VISU realitāti kurā viņš nonāk,
Nevis izraisa, bet piekrīt piedalīties. Tu, kad piekrīti spēlēt šahu, neesi cēlonis šaha galdiņam un figūrām, un noteikumiem.
Es saskatu pretrunu rīcības plānošanā ja ir zināmi "realitātes" motīvi un "lokalitātes" motīvi!
Nē, realitātes motīvi ir vienīgie! Ja lokalitātē parādās kaut kādi citi motīvi, atšķirīgi, tad tie ir klūdaini un nepareizi.
Skolnieka motīvs ārpus stundas bija "mācīties". Ja stundas laikā ir par grūtu un viņš grib špikot vai citādi blēdīties, tad tā ir kļūda, netikšana galā ar apņemšanos un tātad tādam ir jāpalīdz. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.10 14:46:12
Tāpēc globāli tu nosaki vietu, tad pietuvojies tai vietai, pamazām tava uzmanība pāriet no globālā uz fragmentu, un kad jau esi uz vietas, tev ir skaidrs, kādās robežās jāstrādā.
Tātad apziņas nepārtrauktība ir nepieciešama pie laba rezultāta. Ja tu pieej pie fragmenta un tai brīdī esi aizmirsis nafig tieši ŠEIT, tad tu esi dimbā. Pietam praksē klasiskā globālā filosofija par tēmu "Kāda ri Dzīves jēga" pierāda tieši to, ka, ja taisnība Ņūtoniskajai šai filosofijai, tad cilvēki ir piegājuši pie fragmenta un pilnīgi aizmirsuši kur tieši kalt! Un ja nu iekaļ 2 cm pa zemu? Vai vispār pagrieztu pa 90 grādiem?
Vēl cits sliktums ar statujas kalšanu ir tas, ka tu considero statuju kā esošo personu, kas tiek globāli veidota un "attīstīta". Tas ir, ja tiek pieļautas kļūdas, tās vairs nevar labot, jo pielikt nepareizi nokaltu akmeni nevar. Tas ir vēl viens trūkums tavā sistēmā, ka arī KĻŪDAS tiek inkorporētas globālajā dvēselē... Tas ir pat ja pēc dzīves tu pārskati savu "kalumu" tu JAU esi sabojājis to, kas esi TU, ja esi pieļāvis kļūdas. Jo ja tu nepareizi iemācies "palīdzēt" tad tas būs nepareizi globāli nevis lokāli! Un tu jau nākamo skolu apgūsi ar šo traumu, kas izslēdz drošticamību nākamajiem rezultātiem.
Savukārt, ja pēc katras lokālās darbības var "izdzēst" kļūdas, ka tās tālāk neko neietekmē, tad nav skaidrs kas tā par karmas jēgu un kamdēļ vispār pieļaut kļūdas, ja tāpat tās neveido beigu statuju!
Neaizliedzu. Līdzīgs palīdz, un ja vajag, tu to vari izmantot. Mēdz gan būt arī savādāk - kad tev labā kāja zābakā, bet kreisā basa - tad redzams, ka pieredze neder, un pielietot to būtu pat kaitīgi.
Nepareizi, kāmēr es zinu ka jākaļ zābags, tikmēr nekāda cita informācija to netraucē...
Nē. Psiholoģijā ir zināmi notikumi, kas ir jau sen aizmirsti, bet to notikumu "atziņas" turpina darboties. Kāds baidās no zirnekļiem, bet ir totāli azimirsis to konkrēto zirnekli bērnībā. Bet atziņa "zirnekļi ir slikti" darbojas. Paprasīsi tam cilvēkam, kāpēc, un viņš nezinās, ko atbildēt.
Kas savukārt izsl`dz iespēju noskaidrot, vai šāda atziņa ir laba vai slikta, ko ar to darīt nākotnē, vai tai klausīt ikdienā vai neklausīt!
Jā, taču pēc Atziņas iegūšanas konkrētā empīriskā pieredze var arī aizmirsties.
Ja aizmirstās, kas ir draugs un kas ir "palīdzēt`` tad atziņai nav jēgas!
Cilvēkam jāprot identificēt draugus, jāprot noteikt ko nozīmē "palīdzēt"
Nevis klase veidojas, bet tikai noteiktas Atziņas klasē iegūst svarus (tipa - klases mainīgajiem piešķir vērtības). Instances ir nevis zināšanas par klasi, bet instruments zināšanu iegūšanai.
Bet jābūt zināšanām par klasi, lai to aizpildītu! Man vajag DB struktūru zināt, lai izpildot lokālos SQL es zinātu kur ierakstīt tā rezultātus globālajā DB! Pietam man jābūt accessam pie globālā DB recordiem lai es varētu lokālos SQL ar pareiziem IDiem izpildīt!
Māka ir līdzeklis, lai iegūtu Atziņu. Bet Atziņa ir svarīgāka par Māku. Māku1 tu pielieto, lai iegūtu Atziņu1, un tad vari Māku1 izmest kā nevajadzīgu.
Nepareizi! Abas divas šāros kaut ko, atmetot vienu tu izrauj gabalu no otras!
Jā, Atziņas apriori karājas gaisā, bez "masas". Māka ir tikai veids, kā Atziņai piešķirt masu, pie kam tai pašai Atziņai der lērums ar dažādām Mākām, pat nav tik svarīgi, vai tā Māka ir apgūta perfekti, vai tikai sākta apgūt.
Nu nepiekrītu tev! Līdzko tev kāds uzdos jautājumu "kāpēc tev ir tāda atziņa" un ja tu nevarēsi pierādīt to ar lokālu māku, tavai atziņai nav nekādas masas... Pietam tev nav pat iespēja noteikt, vai atziņa ir kļūdas rezultāts, vai labs rezultāts!
Ja ir mehānisms, kas atļauj tikai konkrētas vērtīabs Klases laukos, tad tos arī ierakstām un pīpējam. Taču tu uzstāj, ka katram pašam ir jānonāk pie atziņām... Tātad ir jābūt šai saiknei - ES un MANA ATZIŅA, un šī saikne ir šī empīriskā pieredze... Tātad ir bijekcija starp klases un instances variabļiem, jo ja klases variabļi aizpildās, bet tu neatceries kāpēc, tad kā tu vari teikt, ka tas esi tu aizpildījis... ka tu esi šīs vērtības kazuālais cēlonis, ja tev nav atmiņas par šī ieraksta izdarīšanu! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.10 15:09:42
Mulders
cilvēki ir piegājuši pie fragmenta un pilnīgi aizmirsuši kur tieši kalt!
Nav aizmirsuši - ir peidzimuši noteiktā vietā un laikā. Veidojas noteikts liktenis, noteikti dzīves notikumi (ar variācijām). Tā ka - notikumi sākas, un tev tajos ir jāreaģē.
ja tiek pieļautas kļūdas, tās vairs nevar labot, jo pielikt nepareizi nokaltu akmeni nevar.
Slikts piemērs sanāca ar to kalšanu. Vajadzēja labāku, kur iespējama arī pārveidošana. Ja nu tikai - ir statujas, kuras pa fragmentiem sakaļ, un tad liek kopā. Tādām tad varētu pārkalt daļas par jaunu. Bet nu - kalšanas piemērs nebija domāts, lai ilustrētu neatgriezeniskumu, bet gan - monumentalitāti, milzīgu Galveno, un sīkāku Fragmentu.
Un tu jau nākamo skolu apgūsi ar šo traumu, kas izslēdz drošticamību nākamajiem rezultātiem.
Lai tas nenotiktu, ir:
1) iekšēji iebūvētā "zivs tieksme pēc ūdens". Nejutīsies labi ar traumām, tas būs signāls, ka kaut kas nava kārtībā
2) Augstāk attīstītas Būtnes, kas tevi pazīst labāk un var palīdzēt, tipa Skolotāji.
ja pēc katras lokālās darbības var "izdzēst" kļūdas, ka tās tālāk neko neietekmē, tad nav skaidrs kas tā par karmas jēgu un kamdēļ vispār pieļaut kļūdas, ja tāpat tās neveido beigu statuju!
Kā tas ir - izdzēst? Kļūda ir nepareiza darbība. Tā ietekmē attīstību tādā veidā, ka aizkavē attīstību. Pašam sliktāk, tāpēc jācenšas kļūdīties pēc iespējas mazāk.
Ja aizmirstās, kas ir draugs un kas ir "palīdzēt`` tad atziņai nav jēgas!
Neaizmirstās, kas ir "draugs", aizmirstās, ka "bērnudārzā mans labākais draugs bija Pēterītis". Tiešām, tev pieaugušam, tas mazais Pēterītis nekādi nav vajadzīgs.
kāmēr es zinu ka jākaļ zābags, tikmēr nekāda cita informācija to netraucē...
Bet, kad tu sāc reāli to zābaku kalt, tad noliec pie malas infas par pliku pēdu kalšanām.
Kas savukārt izsl`dz iespēju noskaidrot, vai šāda atziņa ir laba vai slikta
Kāpēc? Vai tiešām kāds zirnekļufobs domā, ka viņa bailes no zirnekļiem ir labas? :-)
Man vajag DB struktūru zināt, lai izpildot lokālos SQL es zinātu kur ierakstīt tā rezultātus globālajā DB!
Bet, lai palaistu šo SQL, tev pietiek ar procedūras nosaukumu, iedod tai parametrus un gatavs! Ja tu katrreiz izsaucot procedūru domāsi, kas tur viss ir apakšā, līdz pēdējai rindiņai un baitam, netiksi nemaz līdz izsaukumam! :-)
Līdzko tev kāds uzdos jautājumu "kāpēc tev ir tāda atziņa" un ja tu nevarēsi pierādīt to ar lokālu māku, tavai atziņai nav nekādas masas...
Katrai atziņai apakšā ir loģiskais izskaidrojums. Pēc tiem avri griezties pie Ctulhu. Taču tas tavs "OK, pārbaudīts, vērtīgs" ir kaut kur pieredzēts. Kur - kāda tam nozīme? Nu ja gribi, vari paturēt prātā, ka mazais Pēterītis tev lika saprast, kas ir draudzība.
Bet masa Atziņai ir neatkarīgi no tavām atmiņām par Māku, kas to palīdzēja radīt. Kā zirnekļfobam.
Pietam tev nav pat iespēja noteikt, vai atziņa ir kļūdas rezultāts, vai labs rezultāts!
Ir. Pēc augstāk minētiem 1) un 2).
ja klases variabļi aizpildās, bet tu neatceries kāpēc, tad kā tu vari teikt, ka tas esi tu aizpildījis...
Ā, šķiet skaidrs! Pēc dzīves tev ir pieejamas visas atmiņas, par visiem notikumiem. Tur arī zini, kad un kāpēc radās tā viena vai otra Atziņa.
Bet šeit tā nav obligāta, jo kas tik tad viss tev nebūtu jāatcerās, to vien darītu kā atcerētos, bet šeit ir jāmācās. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.10 15:11:05
Mulders
tu uzstāj, ka katram pašam ir jānonāk pie atziņām...
Vai tev ir iebildumi pret šo?
Jo pretējā gadījumā mums ir robots, kam kāds ir saprogrammējis atziņas iekšā un piešķīris tām svarus. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.10 15:42:29
Nav aizmirsuši - ir peidzimuši noteiktā vietā un laikā. Veidojas noteikts liktenis, noteikti dzīves notikumi (ar variācijām). Tā ka - notikumi sākas, un tev tajos ir jāreaģē.
Tātad kļūdas nav iespējamas  Tas ir, pat mūsu piedzimšana nav mūsu kontrolē, to kontrolē mūsu vecāki. Bet mēs nevaram paredzēt viņu gribu konkrētā mūsu piedzimšanas brīdī... Tas nozīmē, ka mēs dzimstot varam kontrolēt jau piedzimušo akcijas?
1) iekšēji iebūvētā "zivs tieksme pēc ūdens". Nejutīsies labi ar traumām, tas būs signāls, ka kaut kas nava kārtībā
2) Augstāk attīstītas Būtnes, kas tevi pazīst labāk un var palīdzēt, tipa Skolotāji.
1) Opijs sabojā šo mehānismu
2) Informācijas masas neesamība sabojā šo #2
Piekam skolotāju klausīs tikai tad, ja jutīsies neerti. Savukārt ja tu jūties neerti citu darbības rezultātā, tu neticēsi citiem skolotājiem!
Kā tas ir - izdzēst? Kļūda ir nepareiza darbība. Tā ietekmē attīstību tādā veidā, ka aizkavē attīstību. Pašam sliktāk, tāpēc jācenšas kļūdīties pēc iespējas mazāk.
Bet ja man atņem manu atziņu "masu" es kļūdīšos biežāk, nekā tad, ja acerēšos, ka pagājšā reizē iekāpu substancē! Tāpat sanāk, ka reāli nav nekādas jēgas no reinkarnācijas un šādām n-tajām dzīvēm, ja katra no tām vienalga ir tabula-rasa!
Neaizmirstās, kas ir "draugs", aizmirstās, ka "bērnudārzā mans labākais draugs bija Pēterītis". Tiešām, tev pieaugušam, tas mazais Pēterītis nekādi nav vajadzīgs.
"Draugs" bez satura ir tukš snumbzlis. Bet saturu tieši ieliek tieši tas Pēterītis no Bērnudārza! Kaut vai varbūt tik 1/1000 daļu, bet šī jēdziena izpratne būs saistīta ar konkrētu pēterīti!
Bet, kad tu sāc reāli to zābaku kalt, tad noliec pie malas infas par pliku pēdu kalšanām.
Un es šo infas likšanu un paņemšanu kontrolēju. Nevis kāds cits. Bet šeit man tiek deklarēts ka es gribēju kaut ko, par ko tagad neaceros ka es to gribēju. Tad kāds pamts uzskatīt, ka es to gribēju. Pamats ir tāds, ka es esmu šajā situācijā, un no tā tiek secināts - tu pats to gribēji! Kas noved mūs pie square one... tu esi tur tamdēļ ka tu to gribēji! Jeb izsakoties ciniski - pats vainīgs pie sava nožēlojamā stāvokļa!
Bet, lai palaistu šo SQL, tev pietiek ar procedūras nosaukumu, iedod tai parametrus un gatavs! Ja tu katrreiz izsaucot procedūru domāsi, kas tur viss ir apakšā, līdz pēdējai rindiņai un baitam, netiksi nemaz līdz izsaukumam! :-)
Tātad tev tomēr nav iebildes pret zināšanām, kurām nav "masas", tobiš kuras ir predefinētas un kuras nav manas paša attīstības rezultāts?
Bet masa Atziņai ir neatkarīgi no tavām atmiņām par Māku, kas to palīdzēja radīt. Kā zirnekļfobam.
Zirnekļafobiju sauc par Arahnofobija (No vārda Arahne, Grieķu Dieviete kas baigi kruta aust mācēja). Tad nu lūk, tieši tā Arahnofobiju ārstē - ar pieredzi! Parādot, ka tas nav nekas slikts, vai otrādi, dekonstruējot konkrēto atmiņu, kas radīja šo fobiju. Ja manu atzīnu autors neesmu es, bet to, ka tas esmu es, es nevaru noskaidrot, jo man nav saiknes starp manām atziņām un to pieredzi kas šīs atziņas veidoja, tad es neesmu pats savu atziņu autors! Manām atziņām nav masas, ja šī masa nav manis paša piedzīvota! Tad mēs esam atpakaļ pie preprogrammēšanas, pret kuru tu īstenībā iebilsti!
Ir. Pēc augstāk minētiem 1) un 2).
Tātad HighLevel DB struktūra jau ar datiem ir aizpildīta, man jāveido kopija un jāpūlās kāmēr abas DB sakritīs? Tas ir ģenētiskais algoritms, kur manu atziņu kopa tiek salīdzināta un konverģēta uz predefinēto iedoto kopu? Tad moš uzreiz COpy-Paste, jo tāpat jau es neaceros ka es to aizpildu! Pietam aizpildot nemaz nav svarīgi no kurienes vērtības nāk, svarīgi ka nāk pareizās vērtības!
Pēc dzīves tev ir pieejamas visas atmiņas, par visiem notikumiem. Tur arī zini, kad un kāpēc radās tā viena vai otra Atziņa.
Bet šeit tā nav obligāta, jo kas tik tad viss tev nebūtu jāatcerās, to vien darītu kā atcerētos, bet šeit ir jāmācās.
Par to arī bazars... dissonanse! Tobiš tu saki, ka jādzīvo lokāli lai ātrāk attīstītos, bet ja lokālais tev producē partikulāru rezultātu, kas nav savietojams ar citiem rezultātiem, tad tur augšā sēžot nojūgsies mēģinot sinhronizēt pretrunīgas pieredzes, kur katra var būt adekvāta un pareiza tās lokālajā kontextā!
Ja lokālais un globālais kontxts nav 1:1 tad nepastāv atziņu pārnese. Jeb citiem vārdiem... tās nav divas dažādas realitātes bet šķeļošas realitātes, ja tu vari pārnest infu no vienas uz otru, ja infa, kas iegūta vienā realitātē korelē un sader ar infu kas iegūta citā realitātē, tātad realitāšu struktūras ir savietojamas un sinhronizējamas, plus ikkatrā lokālajā tev ir jābūt accessam pie globālās struktūras, lai vispār to vari aizpildīt! Bet tas netiek novērots!
Bet šeit tā nav obligāta, jo kas tik tad viss tev nebūtu jāatcerās, to vien darītu kā atcerētos, bet šeit ir jāmācās.
Nevar mācīties, ja tev ir jāaizmirst iepriekšējās failures! Uz kā bāzes vispār notiek mācīšanās? Tā ir mācīšanās pēc "nejūtos ērti" principa... tb mēģinājumu un iespēju metode kāmēr sajūtos labi! Nu un tad tu novēro hedonismu, ka mērķis ir "justies labi" jeb tikt vaļā no šīs "neertuma sajūtas" Pietam, ja tu sevi iekrāso stūrī kurš pat ir neerts, bet jebkurš solis jebkurā virzienā rada lielākas neērtības tu iesprūdīsi!
Tas ir ģenētīsko algorimu vājā vieta... viņi atrod lokālos optimumus nevis globālos!
Vai tev ir iebildumi pret šo?
Jo pretējā gadījumā mums ir robots, kam kāds ir saprogrammējis atziņas iekšā un piešķīris tām svarus.
Tev pašam ir iebildes, jo tu saki, ka katram savas atziņas pašam jāiegūst, bet a) Ja tās ir nepareizas, tad tevi dzen atpakaļ... tātad kur te ir "SAVS" elements? b) Tev nekad nav access pie visām savām atzīņam... It kā tavas, bet tomēr kāds tās tev atņem... Kā rezultātā tev uz aklo atkal jātaustās no jauna bez iespējas izmantot pašam savas atziņas!
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.10 16:12:41
Mulders
Tātad kļūdas nav iespējamas
Ir iespējamas. Tu te no vienas galējības otrā... :-)
pat mūsu piedzimšana nav mūsu kontrolē, to kontrolē mūsu vecāki.
Nekontrolē, viņi taču pat dzimumu navar kontrolēt. Un - ne jau fiziskais ķermenis rada Dvēseli. Otrādi - Dvēselei tiek piedāvāti iespējamie fiziskie ķermeņi.
1) Opijs sabojā šo mehānismu
2) Informācijas masas neesamība sabojā šo #2
1) Uz cik ilgu laiku? ;-)
2) Sākotnēji, dzimstot tīrai Dvēselei, tai ir iedzimtas arī uzticēšanās vecākiem, nu gluži kā mūsu pasaulē bērniem. Tā ka masa ir.
Savukārt ja tu jūties neerti citu darbības rezultātā, tu neticēsi citiem skolotājiem!
Kāpēc?
Bet ja man atņem manu atziņu "masu" es kļūdīšos biežāk, nekā tad, ja acerēšos, ka pagājšā reizē iekāpu substancē! Tāpat sanāk, ka reāli nav nekādas jēgas no reinkarnācijas un šādām n-tajām dzīvēm, ja katra no tām vienalga ir tabula-rasa!
Masu neviens neatņem. Pēc dzīves tev ir visa infa. Kas par to, ka viena atsevišķa dzīve it kā ir tabula-rasa? Turklāt tas tā nav, jo daļa tevis ir klāt arī tai vienā dzīvē.
Bet saturu tieši ieliek tieši tas Pēterītis no Bērnudārza!
Kuru tu vari mierīgi aizmirst...
Piemēram, es neatceros, kas tieši man pārmainīja pāris nelāgas atziņas uz lāgajām, un tad? Atziņas vienalga IR!
Un es šo infas likšanu un paņemšanu kontrolēju. Nevis kāds cits. Bet šeit man tiek deklarēts ka es gribēju kaut ko, par ko tagad neaceros ka es to gribēju.
Jā, tu kontrolē, pirms infu noliki malā. Nu un tad?
Jeb izsakoties ciniski - pats vainīgs pie sava nožēlojamā stāvokļa!
Ciniski, jā. Tev labāk patīk, ja pie tava nožēlojamā stāvokļa ir vainīgs kāds cits? Teiksim, sistēma, kurā stāvoklis tiek iegūts jau no piedzimšanas? Ko par tādu sistēmu var teikt, ja izsakās ciniski? Nebūs daudz rupjāk? ;-)
tev tomēr nav iebildes pret zināšanām, kurām nav "masas", tobiš kuras ir predefinētas un kuras nav manas paša attīstības rezultāts?
Nē, ja tās nav Atziņas. Pārējās zināšanas esmu ar mieru "copy+paste", lai nav jāmokās. Tipa - visas matemātikas teorēmas, alfabētu, fiziku, utt, utt.
bet to, ka tas esmu es, es nevaru noskaidrot, jo man nav saiknes starp manām atziņām un to pieredzi kas šīs atziņas veidoja
Pēc dzīves tev ir pieejama visa infa, pilna bilde, visas saites.
Hmm... vai tiešām pašlaik tu pilnīgi visu atceries par šo dzīvi? NOteikti nē, bet vai tas tevi uztrauc?
Tad moš uzreiz COpy-Paste, jo tāpat jau es neaceros ka es to aizpildu!
Atceries, pēc dzīves.
ja lokālais tev producē partikulāru rezultātu, kas nav savietojams ar citiem rezultātiem
Kāpēc nav savietojams? Tu nāci te iegūt kaut kādu pieredzi, un ieguvi. Izej ārā, paskaties, kas tas ir un ko ar to darīt, būdams savā pilnā spēkā.
ikkatrā lokālajā tev ir jābūt accessam pie globālās struktūras, lai vispār to vari aizpildīt!
Nāci tak no globālās, un atnesi uz lokālo visu, kas bija te vajadzīgs, konkrēti šim uzdevumam.
Nevar mācīties, ja tev ir jāaizmirst iepriekšējās failures!
Pēc dzīves visu atceries. Tad sagatavojies vienai mācību stundai.
Pietam, ja tu sevi iekrāso stūrī kurš pat ir neerts, bet jebkurš solis jebkurā virzienā rada lielākas neērtības tu iesprūdīsi!
Tas ir ģenētīsko algorimu vājā vieta... viņi atrod lokālos optimumus nevis globālos!
Tāpēc ir palīgi, skolotāji. Tu tak arī pats jūti, ka neesi atradis globālo optimumu, jo tev viņš nepatīk.
Vēl jautājums - kāpēc noteikti jābūt lokāliem optimumiem?
Tev nekad nav access pie visām savām atzīņam
N+1 reizi: IR full access, pēc dzīves.
tevi dzen atpakaļ...kāds tās tev atņem
Neviens nedzen, neuzspiež, viss brīvprātīgi. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.10 16:35:55
Nekontrolē, viņi taču pat dzimumu navar kontrolēt. Un - ne jau fiziskais ķermenis rada Dvēseli. Otrādi - Dvēselei tiek piedāvāti iespējamie fiziskie ķermeņi.
Kas nozīmē, ka tevi noliek nevis tur kur tu no attāluma "pietēmējies" bet kaut kur apmēram! Protams, ja paveicas, ka tieši viens ķermens pieejams tieši tur kur vajag būt, nu ok. Tak tā kā tu nekontrolē šīs citas dvēseles, tad tu vari palaist garām šo unikālo brīdi vai tas nekad var nepienākt, būt tur kur tev jābūt, un rezultātā nevar teikt, ka tu esi pie savas statujas pareizā fragmenta lai kaltu!
1) Uz cik ilgu laiku? ;-)
Piemēram, kāmēr neiet bojā. Tad atkal pārdzimst neaceroties šo pieredzi un pēc likuma - "izvairīties no neertībām" nonāk atkal tā paša opija nagos, ar iespēju tieši to pašu kļūdu izdarīt bezgalīgi, jo nespēj pielietot iepriekšējās dzīves pieredzi tieši šajā situācijā!
2) Sākotnēji, dzimstot tīrai Dvēselei, tai ir iedzimtas arī uzticēšanās vecākiem, nu gluži kā mūsu pasaulē bērniem. Tā ka masa ir.
Bet šī atziņa nav tavas pieredzes rezultāts. Tātad masa nav. Jeb kas ir "masa". Līdz šim es sapratu, ka masa ir tas, ko pac esi piedzīvojis! Nevis tas, kam esi noticējis bez empīriskas pieredzes!
Masu neviens neatņem. Pēc dzīves tev ir visa infa. Kas par to, ka viena atsevišķa dzīve it kā ir tabula-rasa? Turklāt tas tā nav, jo daļa tevis ir klāt arī tai vienā dzīvē.
Jā un ko man darīt ar atziņu, ka es regulāri uz viena un tā paša grābekļa kāpju, jo nekad neaceros, ka iepriekšreiz tādā pašā situācijā uzkāpu uz grābekļa. Jo tas tač tavs uzstādījums, katra stunda pieprasa predefinētu "fragmenta" vietu pie kā jāstrādā, bet ja rezultāts vienmēr ir opijs un nav iespējamas koriģēšana, jo konkrētais grābeklis ir neizbēgama funkcija no "situācija+mans attīstības līmenis+man pieejamā infa", tad es nekad nevarēšu izrauties no sava karmiskā apļa! Pietam kattreiz kad es uzkāpšu uz grābekli es pat nenojautīšu, ka es to daru jau 5000 reizi! Man tas no jauna būs "kas jauns" A pēc nāves es atkal dusmošos pats uz sevi, ka vienu un to pašu gļuku pieļauju un neko nevaru attīstīt!
Kuru tu vari mierīgi aizmirst...
Piemēram, es neatceros, kas tieši man pārmainīja pāris nelāgas atziņas uz lāgajām, un tad? Atziņas vienalga IR!
Bet tev šī atziņa nebūs, ja nebūs šīs atmiņas. VAI tu nekad nebūsi pārliecināts, ka šī atziņa vispār ir TAVA! Tā būs kaut kāda no gaisa pagrābta arahnofobija un viss... kas jāarstē, nevis jāizmanto kā vadmotīvs dzīvē!
Ciniski, jā. Tev labāk patīk, ja pie tava nožēlojamā stāvokļa ir vainīgs kāds cits? Teiksim, sistēma, kurā stāvoklis tiek iegūts jau no piedzimšanas? Ko par tādu sistēmu var teikt, ja izsakās ciniski? Nebūs daudz rupjāk? ;-)
Pag manu sistēmu ķidāsim citreiz. Ja esi noguris aizstāvēties, varam mainīt lomas. Bet pagaidām tava sistēma rada nežēlīgu sistēmu tik citā aspektā... tādu pašu negodīgu un ļaunu, kurā ikviens ir vainīgs pats pie sava stāvokļa. Līdz ar to, ja es tev situ, tad TU esi vainīgs. Tas ir Blame the Victim sofistika. Tiesā arī tā ir aizstāvības taktika, ja nevari atspēkot faktus, vaino liecinieka kredabilitāti!
Nē, ja tās nav Atziņas. Pārējās zināšanas esmu ar mieru "copy+paste", lai nav jāmokās. Tipa - visas matemātikas teorēmas, alfabētu, fiziku, utt, utt.
Atziņa, kuru tu nesaproti būs ticības artikuls, nevis atziņa. Atziņa ir atziņa, kad tu ieraugi kādu meta-likumu no partikulāriem konkrētiem likumiem. Bet tu vienmēr vari šo E=mc^2 izvest. E=mc^2 ir ticība, nedz tu nedz es neesam to izveduši, tamdēļ mūsu acīs tam nemaz nav masas... tas ir postulāts, kam tu un es ticām, bet tikai daži ir nogājuši šo pierādījuma ceļu un var teikt, ka viņiem ir īstā atziņa par šo formulu. Tas nozīmē, ka viņi var operēt arī tās tuvumā, mēs varam tikai copy-paste!
Nāci tak no globālās, un atnesi uz lokālo visu, kas bija te vajadzīgs, konkrēti šim uzdevumam.
Un tomēr kļūdījies... kas ir kļūdas cēlonis? Tātad kaut kas pietrūkās? Kas bij tas, kas pietrūkās?
Tāpēc ir palīgi, skolotāji. Tu tak arī pats jūti, ka neesi atradis globālo optimumu, jo tev viņš nepatīk.
Kuru atziņas kā tu vari pārbaudīt? Ja tev nav iespējams to pārbaudīt, tev ir viņiem jātic? Pēc kādiem kritērijiem?
Vēl jautājums - kāpēc noteikti jābūt lokāliem optimumiem?
Tas ir novērojums!
N+1 reizi: IR full access, pēc dzīves.
Bet nav tad, kad tas būtu vajadzīgs, jo pēc dzīves tev vairs nevajag lokālās zināšanas. Bet kad esi kādā situācijā, tad tev nav access par līdzīgām situācijām iepriekšējās reizēs. Kā notiek apmācība? 20x iekāpt vienā un tai pašā peļķē un tad sēdēt un meditēt un salīdzināt?
Tak tāpat jāmācās ir kaut kas, kas nav saistīts vispār ar peļķēm!
Neviens nedzen, neuzspiež, viss brīvprātīgi.
Jeb ciniski, ja tu taisies nošauties, tā ir tava brīva griba... ne mana cūka ne mana druva |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.10 17:12:43
Mulders
Protams, ja paveicas, ka tieši viens ķermens pieejams tieši tur kur vajag būt, nu ok.
Nu, pagaidi mazliet, kamēr tāds parādās. Vai nu arī varbūt ķermeņi nemaz nerodās tik nejauši, bet gan pēc iepriekšēja plāna.
Tak tā kā tu nekontrolē šīs citas dvēseles, tad tu vari palaist garām šo unikālo brīdi vai tas nekad var nepienākt,
Es nē, bet tie, kas skolotāji, tie gan. Tu domā, ka visi skrien, kurš pirmais?
Vispār, šie visi ir tehniski sīkumi. Precīzu mehānismu es nezinu, bet vai tas tik būtiski?
Piemēram, kāmēr neiet bojā. Tad atkal pārdzimst neaceroties šo pieredzi
Kapēc "neatceroties"? Nomira, paskatījās uz dzīvi, ko darīja ne tā, izdarīja secinājumus - ne obligāti ideālus, un padomos no malas neklausījās, piedzima atkal, atkal opijs... un tā kādas 100 reizes, kamēr apnika. :-)
Jeb kas ir "masa". Līdz šim es sapratu, ka masa ir tas, ko pac esi piedzīvojis!
Masa ir informācijas nozīme tieši tev. Parasti tā rodas, ja esi kaut ko pārdzīvojis pats. Taču Instinktiem vienmēr ir ar masa, kaut arī tie nav pārdzīvoti. Tā teikt, BIOS, dzīvības pamats. Bez tā taču nekas nekustās. Bērnam piedzmstot - elpot, ēst - to nemācās mēģinājumu un kļūdu ceļā.
Jā un ko man darīt ar atziņu, ka es regulāri uz viena un tā paša grābekļa kāpju, jo nekad neaceros, ka iepriekšreiz tādā pašā situācijā uzkāpu uz grābekļa.
Izlasi tak vienreiz šo te:
Pēc vienas nodzīvotas dzīves ir pilna pieeja visām atmiņām!
Tad atkritīs jautājumi par aizmiršanu un ieciklēšanos.
Bet tev šī atziņa nebūs, ja nebūs šīs atmiņas.
Būs! Man jau tādas IR, tagad, uz šo brīdi! Atceros dažas savas sliktas atziņas no bērnības, un to vietā labākas patreizējās. Bet NEatceros, kā tieši pei tām nonācu! Kaut kā pamazām, varbūt... Tikai es par to neuztraucos, un tas man netraucē!
Pag manu sistēmu ķidāsim citreiz. Ja esi noguris aizstāvēties, varam mainīt lomas.
OK. Nē, lomas nemainīsim, tad jau labāk jāatver vairākas jaunas tēmas! :-)
tādu pašu negodīgu un ļaunu, kurā ikviens ir vainīgs pats pie sava stāvokļa.
Bet kas tad te negodīgs??? Ka tu PATS esi vainīgs pie sava stāvokļa? Godīgāk ir, ja sistēma atļauj, ka CITI ir vainīgi? Vai kā vēl savādāk būtu godīgāk? Vienkārši pasaki, kā būtu tavuprāt godīgāk, es te neuzbrūku tavai sistēmai.
Līdz ar to, ja es tev situ, tad TU esi vainīgs.
Globāli - jā. Es piekritu iesaistīties Spēlē, kurā tu varēji man iesist. Nu nu tad? Vai tas nosvītro palīdzēšanu un piedošanu? Vai arī tevi interesē, ka sitējs palika nesodīts? Nepalika - viņš iekavē savu attīstību un visdrīzāk ka pats nonāks situācijā, kur viņam sitīs.
Vēlreiz viens jautājums, uz kuru tu neatbildēji: kurš vainīgs, ja cilvēkam trāpīja vēja nests zars, t.i. skādi nodarīja bots?
Un tomēr kļūdījies... kas ir kļūdas cēlonis? Tātad kaut kas pietrūkās? Kas bij tas, kas pietrūkās?
Pieredzes un zināšanu pietrūkās. Dvēsele taču apmācās, bet apmācību procesā kļūdas ir parasta lieta.
Kuru atziņas kā tu vari pārbaudīt? Ja tev nav iespējams to pārbaudīt, tev ir viņiem jātic? Pēc kādiem kritērijiem?
Apmēram pēc tādiem pašiem kritērijiem, kāpēc tic Dievam, un uzticās Dievam. Sajūti mīlestību, redzi to skolotāju darbus un attieksmi.
Bet nav tad, kad tas būtu vajadzīgs, jo pēc dzīves tev vairs nevajag lokālās zināšanas.
Bet Atziņas vajag!
Bet kad esi kādā situācijā, tad tev nav access par līdzīgām situācijām iepriekšējās reizēs.
Toties tev ir iespēja izvēlēties, apmēram kādās situācijās kāpsi, jau agrāk, kad tev ir pilna infa par visiem grābekļiem.
Kā notiek apmācība? 20x iekāpt vienā un tai pašā peļķē un tad sēdēt un meditēt un salīdzināt?
Nē, vienreiz iekāpt peļķē, tad padomāt, pakonsultēteis, kas nebija pareizi, un mēģināt vēlreiz. Utt, iteratīvs process, ar pieaugošu progresa rādītāju. Pat ja daudzreiz pēc kārtas spītīgi izlem kāpt peļķēs, tas neieciklosies.
Jeb ciniski, ja tu taisies nošauties, tā ir tava brīva griba... ne mana cūka ne mana druva
Tātad neesi iemācijies "savstarpēja palīdzība" pat primitīvā līmenī. Slikti, būs vēl daudz jāmācās. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.10 17:28:06
Nu, pagaidi mazliet, kamēr tāds parādās. Vai nu arī varbūt ķermeņi nemaz nerodās tik nejauši, bet gan pēc iepriekšēja plāna.
Tātad bērna piedzemdēšna, ieņemšana, slimnīcas izvēle tomēr nav brīvas izvēles rezultāts?
Masa ir informācijas nozīme tieši tev. Parasti tā rodas, ja esi kaut ko pārdzīvojis pats. Taču Instinktiem vienmēr ir ar masa, kaut arī tie nav pārdzīvoti. Tā teikt, BIOS, dzīvības pamats. Bez tā taču nekas nekustās. Bērnam piedzmstot - elpot, ēst - to nemācās mēģinājumu un kļūdu ceļā.
Nu tātad atšķirībā no manas sistēmas, šī biosa avots tavā sistēmā esi tu pats? Tas protams tiek veidots vēl augstāka biosa kontextā, kuru Dievs installē?
Pēc vienas nodzīvotas dzīves ir pilna pieeja visām atmiņām!
Tad atkritīs jautājumi par aizmiršanu un ieciklēšanos.
Bet apmācība kur notiek... Realtiātē vai Tur Lejā? Tad nafig iet lejā, ja visa apmācība notiek augšā. Bet ja recordu aizpildīšana notiek lejā, tad tas notiek bez accesa pie iepriekšējām failurēm. Nu tu izdomā ka`ir!
Bet kas tad te negodīgs??? Ka tu PATS esi vainīgs pie sava stāvokļa? Godīgāk ir, ja sistēma atļauj, ka CITI ir vainīgi? Vai kā vēl savādāk būtu godīgāk? Vienkārši pasaki, kā būtu tavuprāt godīgāk, es te neuzbrūku tavai sistēmai.
Šāda sistēma ļauj existēt kropļiem... Tas ir, es tev situ, ja tev sāp un tu nokrīti, tad tu pac vainīgs. Tas esi TU vainīgs ka ES tev iesitu! Sadismu kultivē šāda sistēma! Un nedod mierinājumu cilvēkam, kā arī padar soda sistēmu par bezjēdzību! Jebkurā noziegumā vainīgs ir upuris nevis uzbrucējs!
Vēlreiz viens jautājums, uz kuru tu neatbildēji: kurš vainīgs, ja cilvēkam trāpīja vēja nests zars, t.i. skādi nodarīja bots?
Neviens!
Pieredzes un zināšanu pietrūkās. Dvēsele taču apmācās, bet apmācību procesā kļūdas ir parasta lieta.
Bet nedz pieredzi nedz zināšanas es nevaru nest līdzi. Tātad kļūdas rezultāts ir tas mehānisms, kas neļauj man izmantot savu pieredzi un zināšanas, kuras ES pats grūti sūri ieguvu citā skolā! Tā ir čītošana un deck-stacking!
Bet Atziņas vajag!
Tad kā... Atziņa var existēt bez lokālās pieredzes vai nevar? Ja var, tad lokālā pieredze nav vajadzīga kā nepieciešams faktors Atziņas veidošanā. Ja Atziņa nevar bez lokālās pieredzes, tad pretruna ir tajā, ka netiek dota šī pieredze līdzi jaunā dzīvē!
Nē, vienreiz iekāpt peļķē, tad padomāt, pakonsultēteis, kas nebija pareizi, un mēģināt vēlreiz. Utt, iteratīvs process, ar pieaugošu progresa rādītāju. Pat ja daudzreiz pēc kārtas spītīgi izlem kāpt peļķēs, tas neieciklosies.
Es nesaprotu kurš no mums ir duraks šoreiz!
Tu tak pats saki, ka brīdī kad es varu izvēlēties peļķi kurā iekāpt man vairs nav pieejams materiāls par šo peļķu dziļumu, kas bij pieejams tur - realitātē! Tad kāda te ir apmācība, ja nav materiāls PRET KO tūnēt savu darbību un rīcību?
Tātad neesi iemācijies "savstarpēja palīdzība" pat primitīvā līmenī. Slikti, būs vēl daudz jāmācās.
Tad drīxt overraidot citu gribu? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.10 17:54:03
Mulders
šī biosa avots tavā sistēmā esi tu pats?
Es sevi neradu. Dievs rada dvēseli, ar jau gatavu BIOSu.
Bet apmācība kur notiek... Realtiātē vai Tur Lejā?
Abās vietās. Lejā ir paātrināta, ekstremālākos apstākļos.
Tad nafig iet lejā, ja visa apmācība notiek augšā.
Visi jau neiet.
ja recordu aizpildīšana notiek lejā, tad tas notiek bez accesa pie iepriekšējām failurēm.
Pietiek pilnīgi, ja tev ir access failurēm augšā. Tad arī izvēlies, uz kurieni lejā iesi.
Tas ir, es tev situ, ja tev sāp un tu nokrīti, tad tu pac vainīgs. Tas esi TU vainīgs ka ES tev iesitu!
Globāli - jā, esi vainīgs, pats piekriti. Lokāli - atkarībā no situācijas. Savukārt, tas sitējs arī ir vainīgs, ka iesita tev - vai par to nepadomāji?
Un nedod mierinājumu cilvēkam
Mierinājumu par ko?
kā arī padar soda sistēmu par bezjēdzību!
Kāda jēga ir sodam? Esi kādreiz padomājis, izņemot ka sods tāpēc ka sods?
Neviens!
Pat ja šis cilvēks gāja pastaigāties pa mežu, kurā mēdz lūst zari un nosist cilvēkus? ;-)
Bet nedz pieredzi nedz zināšanas es nevaru nest līdzi.
Tu izlem, cik un ko tev vajag šai mācību stundai, un atnes to visu līdzi.
Atziņa var existēt bez lokālās pieredzes vai nevar?
Jau teicu, ka man ir tādas Atziņas, kuru lokālo pieredzi neatceros! Pieredze rada Atziņu, bet vairāk tā arī nav vajadzīga.
Tu jauc "Pieredze ir vajadzīga, lai rastos Atziņa" ar "Pieredze noteikti jāatcerās un jāvazā visur līdzi". Es NEATCEROS, un man tas NETRAUCĒ! Kas te nesaprotams?
Tad drīxt overraidot citu gribu?
Nē. Bet tā griba ir izteikta PIRMS šīs lokalitātes. :-) Tur nekādas "ļaunās gribas" nav. To ļauo gribu (kas patiesībā ir kļūda), lokalitāte tu drīksti overraidot - kā jau parasti. Vari overraidot pēc kristiešu morāles, derēs.
Es nesaprotu kurš no mums ir duraks šoreiz!
Tavi lejā gaida kārtējie uzdevumi, un tev ir viss nepieciešamais to risināšanai. Ko tev vēl vajag? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.12 11:19:21
Pietiek pilnīgi, ja tev ir access failurēm augšā. Tad arī izvēlies, uz kurieni lejā iesi.
Bet divi teikumi augstaak tu teici, ka lejaa notiek recordu aizpildiishana pietam daudz aatraak! Bet izraadaas, ka lejaa to nemaz nevar principaa, jo tev nav access pie augsheejo recordu history! Joprojaam redzu sho nekonsekvenci un vai nu tu to neredzi, vai ignoree!
Globāli - jā, esi vainīgs, pats piekriti. Lokāli - atkarībā no situācijas. Savukārt, tas sitējs arī ir vainīgs, ka iesita tev - vai par to nepadomāji?
Nu lūk, bet tu saki ka notiek apmaaciiba un viena un taa pasha sisteemas recordu aizpildiishana. Bet kaa var aizpildiit ja DB struktuuras ir pretruniigas?
Kāda jēga ir sodam? Esi kādreiz padomājis, izņemot ka sods tāpēc ka sods?
Soda Jēga ir sodīt! Citas jēgas nav. Pārējās ir "blakus parādība"!
Pat ja šis cilvēks gāja pastaigāties pa mežu, kurā mēdz lūst zari un nosist cilvēkus? ;-)
Jā... Jo zari lūst nevis tamdēļ, ak cilvēki tur pastaigājas bet citu iemeslu dēļ. Tātad šis "cits" iemesls ir tas, aks izraisa cilvēka nāvi. Kazuālā saikne ir "cits iemesls -> salūzt zars -> apakšā_ir_cilvēks?nosit:nokrīt zemē". Tas ka tu aizej uz mežu tu ar to neizraisi zaru lūšanu! Runa ir par cēloni-sekām. Tu joprojām neesi spējīgs nedz atzīt nedz ieraudzīt, ka cēlonis procesam var būt gan tu, gan citi cilvēki gan visādi nejaušības faktori. Reāla procesa izraisītājs esi TU tikai tad, ja tu tā teikt ar savu gribas aktu iekustini notikumu ķēdi, kura NEBŪTU, ja tu to neiekustinātu. Ja zari lūzt arī tad, ka tu pa mežu nestaigā, elementāra loģika saka, ka cilvēka staigāšana pa mežu nav viennozīmīgs zaru lūšanas cēlonis! Tātad cilvēks nav vainīgs, ja nolūzis zars uzkrīt uz galvas. Protams, ir jau gadījumi, kad tieši cilvēks izraisa zaru lūšanu, ja tur zāģē kokus! Bet ja pūš vējš, tad process, kas izraisa zaru lūšanu nav atkarīgs no cilvēka!
Tu jauc "Pieredze ir vajadzīga, lai rastos Atziņa" ar "Pieredze noteikti jāatcerās un jāvazā visur līdzi". Es NEATCEROS, un man tas NETRAUCĒ! Kas te nesaprotams?
Tas ka tu neatceries nenozīmē, ka Atziņa pastāv bez tā, kas to radīja. Vienkaŗši Atziņa atstāj kaut kādu "skeletu", kurš ir kopīgs gan pieredzei gan atziņai! Ja tu atņemsi pieredzi vispār, tu arī šo skeletu aizvāksi un Atziņas vairs nebūs. Tieši tava pieredzes atcerēšanās arī ir šī Atziņa. Tu neatceries detaļas, tu neatceries nebūtiskās detaļas, bet tieši būtiskās pieredzes detaļas IR šī atziņa!
Nē. Bet tā griba ir izteikta PIRMS šīs lokalitātes. :-) Tur nekādas "ļaunās gribas" nav. To ļauo gribu (kas patiesībā ir kļūda), lokalitāte tu drīksti overraidot - kā jau parasti. Vari overraidot pēc kristiešu morāles, derēs.
Nesapratu... tad drīxt overraidot gribu vai nedrīxt?
Vot lokalitātē man jāvadās pēc tava teikuma pirmās vai otrās daļas?
Tavi lejā gaida kārtējie uzdevumi, un tev ir viss nepieciešamais to risināšanai. Ko tev vēl vajag?
Man vajag BŪTISKO... iepriekšējo faiļuru recordus! Mācīšanās NAV iespējama, ja nav infas attiecībā pret kuru notiek korekcijas!
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.12 13:05:38
Mulders
Droši vien lasi "Ilustrēto Zinātni"... Ja ne, tad nopērc pēdējo nummuru! Tur raksts par pētījumiem, kas visai štengri iesit Ņūtonam pa seju! Tobiš, pētījumi un pierādījumi, ka normāli cilvēki atmiņas sintezē. Žurnālā pat mikrotests kurš pierāda, ka mēs sintezējam atmiņas... tobiš aceramies to kas nekad nav bijis!
Ne Ņūtonam tas iesit pa seju, jo viņš neizmanto standarta atmiņu mehānismu, bet gan pa seju tiek iesists tiem, kas pārāk uzticās "aculiecinieku liecībām", pierakstītām pēc dažiem desmitiem gadu. :-) ;-) |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.12 13:11:40
Ne Ņūtonam tas iesit pa seju, jo viņš neizmanto standarta atmiņu mehānismu, bet gan pa seju tiek iesists tiem, kas pārāk uzticās "aculiecinieku liecībām", pierakstītām pēc dažiem desmitiem gadu. :-) ;-)
Jā... kur nu vēl tiem, kuri to visu mēģina galvā paturēt, nepierakstīt, bet tik nodot pa "kluso telefonu"!
Tamdēļ lab ka mums ir 4 fruktu atmiņas paralēli
BTW speciāli priekš tādiem kā tu Irenejs pāris nodaļas savā grāmatā pret herēzēm veltī Kristīgās Mācekļu Ķēdes pamatošanai, ko tas nozīmē, kā tā darbojas un pat provaido vārdus onkām, kas ir šajā ķēdē līdz Ireneja laikam! |
:: Pievienot komentāru
|
